25. septembris vēsturē un senās avīzēs. Abstrakcionists no Daugavpils

1903. gada 25. septembrī. Pirms 120 gadiem Daugavpilī, ko toreiz oficiāli sauca par Dvinsku, aptiekāra ģimenē piedzima abstraktā ekspresionisma un krāsu lauku gleznošanas aizsācējs, arī viens no mūsdienu Daugavpils zīmoliem, amerikāņu gleznotājs Marks Rotko (1903–1970), dzimšanas brīdī Markuss Rotkovičs. Ģimene 1913. gadā izceļoja uz ASV, kur jaunais Rotko vairākkārt mēģināja studēt un kādu laiku vienkārši klejoja pa Ameriku.

Ar glezniecību viņš sāka nodarboties 20. gadu beigās, tā arī neieguvis profesionālu izglītību šajā jomā. Par atzītu modernās mākslas jomā Rotko kļuva 40. gados, bet 50. gados viņš jau bija zvaigzne. Par Rotko krāsu laukumu gleznām mākslas zinātnieki mēdz teikt, ka tās ar savu lielo izmēru un saplūdinātajiem dažādu krāsu toņu četrstūrainajiem laukumiem spēj radīt gaismas un siltuma ilūziju, ka tās ir "tik siltas, ka skatītājs varētu sasildīt pie tām rokas". 

Viņa vārdos grūti izskaidrojamo darbu spēju fascinēt skatītāju atzinuši daudzi kritiķi, secinot, ka gleznu spēks ir krāsu salikumos un krāsu laukumu izkārtojumā. 

Jāpiekrīt arī, ka Rotko nebūtu kļuvis par to, par ko kļuva, ja nenonāktu ASV. Padomju Savienībā par amerikāņu mākslu stāstīt nemēdza, bet jo īpaši par tādiem abstrakcionistiem kā Rotko, kuru darbība gadiem tika traktēta kā "pūstošo Rietumu" izpausme. Par pasaulē slaveno daugavpilieti Latvijā sāka runāt tikai 80. gadu otrajā pusē, kad jau bija iestājies Mihaila Gorbačova "atkusnis". Savukārt plašākas publikas apritē Rotko vārds nonāca, pateicoties viņa simtgades atzīmēšanai, kad tika iekustināta ideja par Marka Rotko mākslas centra izveidi Daugavpilī. Rotko centrs Daugavpils cietoksnī tika atklāts 2013. gadā un tapa, pateicoties ES, pašvaldības un Latvijas valsts finansējumam.

Jaunākās Ziņas, 1923. gada 25. septembrī

Bezizejas stāvoklis. Pilsonis F. Daugavpils ielā 10/12 pirms kara uzcēlis lielu māju. Viņa sieva iesniegusi lūgumu tiesu iestādēs, lai F. atzītu par "nepilnīgu" (nenormālu) un atņemtu viņam mājas pārvaldīšanu, kas arī noticis. Iecelts kurators, kurš saziņā ar F. sievu centies māju pārdot, kas gan vēl nav izdevies dažu formālu iemeslu dēļ. Nelūkojoties uz visām pūlēm pierādīt, ka F. garīgi vesels, bet tikai ar sabojātiem nerviem, F. tas nav izdevies, jo kāds Rīgas ārsts-psihiatrs noteikti atzinis viņu par garā vāju. Visinteresantākais tas, ka otrs Rīgas ārsts-psihiatrs nācis pie pilnīgi pretēja slēdziena. Tiesa nolēmusi ievietot F. novērošanā kādā privātā nervu slimnīcā Rīgā, kur slimnīcas pārzinis-ārsts neņem viņu pretim, ieteikdams, lai ejot uz Strenčiem. F. atrodas bezizejas stāvoklī un nezin, ko iesākt, lai pierādītu, ka viņš nav slims un lai dabūtu atkal savās rokās savas mājas pārvaldīšanu.