4 °C
Bijušais Saeimas deputāts un ekscentriskais politiķis Aldis Gobzems nesen oficiāli nomainījis vārdu un uzvārdu un nu ir Arigo Toro.
Neraugoties uz to, ka viņš publiski paskaidrojis, ka tā ir patiesība un ka to darījis, lai, dzīvojot Spānijā, labāk iekļautos sabiedrībā, tomēr daudzi, zinot Gobzema dabu, šaubījās, vai tā ir tiesa. Tāpat izskanēja jautājumi, kā Latvijā var nomainīt uzvārdu.
Ka Alda Gobzema/ Arigo Toro gadījumā tas noticis oficiāli un Latvijas valsts iestādes to ņēmušas vērā, katrs var pārliecināties arī, piemēram, ieskatoties Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datubāzē par valsts amatpersonu deklarācijām. Žurnālam "Privātā Dzīve" bijušais politiķis sacījis: "Aktīvi dzīvojot Spānijā, sapratu – lai iekļautos sabiedrībā un atvieglotu sev dzīvi šajā valstī, šāds solis bija nepieciešams."
Spāņiem latviešu vārdus esot grūti izrunāt, tāpēc viņi regulāri tos dokumentos rakstot ar kļūdām, un ar spāņu vārdu dzīve esot daudz vienkāršāka.
Kaut arī Latvijas Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments nav apkopojis informāciju, kurās valstīs ārvalstu pilsoņi var mainīt vārdu un uzvārdu, tādas valstis esot – ja vien to atļaujot to nacionālie tiesību akti. Cilvēks vēršas attiecīgās valsts attiecīgajā kompetentajā iestādē, kurai arī paskaidro savus nolūkus. Latvijā lēmumu par atļauju mainīt vārdu vai/un uzvārdu vai par atteikumu mainīt vārdu vai/un uzvārdu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktors pēc tam, kad departamentā saņemts iesniegums. To var darīt arī Latvijas valstspiederīgie, kuri atrodas ārzemēs. Statistika par pēdējo piecu gadu vārdu un uzvārdu maiņu liecina, ka atteikumu ir ļoti maz (skat. uzziņu).
Latvijā tiesisko pamatu personas vārda un uzvārda maiņai nosaka Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums. Vārdu vai uzvārdu, vai abus var mainīt persona, kura ir sasniegusi 15 gadu vecumu un ja pastāv kāds no likumā minētajiem iemesliem (skat. uzziņu). Pirmais iemesls – vārds vai uzvārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā – ir vispārīgs, uz to atsaucies ne tikai Gobzems. Piemēram, bijušais kamaniņu braucējs Kristens Putins pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā kļuva par Kristenu Rodi, pieņemot tēva uzvārdu, jo, kā viņš publiski paskaidroja, tad negribējis, lai viņa un nākotnē viņa bērnu uzvārds saistītos ar kara noziedznieku. Uzvārdu nomainīja arī Kristena sieva un arī mamma.
Savukārt kādreiz populārajam humora raidījumu vadītājam, producentam Viesturam Dūlem ar uzvārda maiņu neklājās tik vienkārši. Viņš bija nolēmis oficiāli dēvēties par Zuargusu Zarmasu
un vairākus gadus par to tiesājās ar Tieslietu ministriju. Kā rakstīja mediji, viņš esot bijis saprotošs par to, ka Tieslietu ministrija sākumā nav ļāvusi viņam nomainīt vārdu, jo tas, viņaprāt, varētu radīt lieku jucekli, kad katrs, kuram tas ienāk prātā, pēkšņi izdomā mainīt vārdu. Lietu skatīja vairākās instancēs līdz pat Augstākajai tiesai (skat. uzziņā argumentāciju, kas izskanēja no procesa dalībniekiem).
Pēc Dzimtsarakstu departamenta datiem, vārda maiņu personas visbiežāk vēlējušās veikt, kā iemeslu norādot, ka vārds apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā. Ir daudz piemēru ar nelabskanīgiem vārdiem, kurus vecāki izvēlējušies sev vien zināmu iemeslu dēļ, protams, daudz ir modes vārdu (aktieri, dziedātāji, sportisti, citas slavenības un filmu varoņi), no kuriem daži ar laiku iegūst negatīvu pieskaņu. Tāpat ir cittautiešu vārdi, kas latviski var skanēt slikti vai jocīgi. Attiecībā uz uzvārda maiņu personas visbiežāk norādījušas vairākus iemeslus: vēlmi atgūt savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, vēlmi iegūt savu dzimtas uzvārdu, vēlmi iegūt vai pievienot savam uzvārdam laulātā uzvārdu.
Pēdējos gados biežāk mainīti arī slāviskas cilmes uzvārdi, kā pamatojumu minot tieši uzvārda izcelsmi – piemēram, kauns asociēties ar Krieviju. Tomēr persona uzvārdu var mainīt arī citu iemeslu dēļ, tādējādi konkrētu skaitu gadījumu, kad persona ir vēlējusies distancēties no sava slāviskas cilmes uzvārda, Dzimtsarakstu departaments nav uzskaitījis.
