Sieviešu nīdēji apvienojas. Kāpēc incelu kopienas kļūst par bīstamiem sociālajiem burbuļiem?

"Manis atraidīšana ir kara pieteikums no sievietēm, un, ja viņas vēlas karu, tad viņas to saņems," tā savā manifestā "Mana sagrozītā pasaule" ("My Twisted World") rakstīja incels Eliots Rodžers. Pirms desmit gadiem viņš pastrādāja masu slepkavību, nogalinot sešus un ievainojot 14 cilvēkus, pēc kā pats izdarīja pašnāvību – sieviešu un sabiedrības noraidījuma vārdā.

Atmaksas diena

1993. gadā izveidotais atbalsta forums cilvēkiem, kuriem neveicās intīmajā dzīvē, ir pārvērties par platformu, kur vīriešiem paust savus radikālos uzskatus. Laika gaitā domubiedru skaits auga un parādījās citas vietnes ar līdzīgām ideoloģijām, veidojot incelu kopienu. Vienkāršā valodā to varam definēt kā sieviešu nīdēju grupu, kas atbalsta seksismu, rasismu un kuras pārstāvji ir atbildīgi par vairāku vardarbīgu noziegumu pastrādāšanu ārpus digitālās telpas. Tomēr daudziem, kuri piedzīvo mentālās veselības problēmas, jūtas atstumti un neiederīgi sabiedrībā, incelu kopiena ir vienīgais glābiņš. Tā ir vieta, kur dalīties pārdzīvojumos un sevis nicināšanā un saņemt emocionālo atbalstu līdzās pārējai pasaulei, kur šie vīrieši jūtas nepieņemti un neieredzēti. E. Rodžers bija kautrīgs, neveikls un bezgala vientuļš cilvēks – viņam piemita īpašības, ar kurām daudzi incelu kopienas locekļi identificējas. Kopienas vidū viņš kļuva par pielūgsmes objektu un viņu sāka dēvēt par svēto.

"Atmaksas diena" iekustināja vardarbības lavīnu, un gadu gaitā parādījās arvien vairāk incelu veikti noziegumi. 

"BBC" ziņo, ka pēdējo desmit gadu laikā aptuveni 100 slepkavību un nopietnu miesas bojājumu uzbrukumu rezultātā saistīti ar incelu pastrādātiem noziegumiem. Deviņos štatos ASV ierosinātas 35 krimināllietas pret inceliem un 18 personas apsūdzētas par noziegumu veikšanu, tostarp draudu izteikšanu, bērnu pornogrāfijas glabāšanu, uzmākšanos internetā, nepilngadīgu personu seksuālu izmantošanu. Viens aizturētais atzinis, ka dusmu uzliesmojumā šāvis tikai uz pāriem, jo neviena sieviete nevēloties ar viņu veidot attiecības.

Plašsaziņas līdzekļos un nereti akadēmiskajās aprindās incelu kopienu dēvē par teroristu organizāciju, tomēr nacionālā līmenī neviena valdība to vēl nav atzinusi. Somu pētniece Emīlija Lounela norāda: 

"Plašsaziņu līdzekļos incelu atspoguļojums ir visai ekstrēms, un, lai gan daži individuāļi no kopienas pastrādā vardarbīgus noziegumus un atklāti pauž ekstrēmus uzskatus, tas neatspoguļo visu kopienu. 

Lielākā daļa dalībnieku nekad neizmantos fizisku vardarbību un nevēlas to darīt. Tomēr pret sievietēm vērstā degradējošā valoda normalizē agresīvu uzvedību šīs kopienas dalībnieku vidū un sabiedrībā."

Vardarbība naida dēļ

"Sievietes mums šo nodarīja. Lai atriebtos, sievietes mūs ir padarījušus niecīgākus par mušām. Viņām par to vajadzētu saņemt sodu, briesmīgāku par nāvi," – pauž kādas diskusijas virsraksts vienā no daudzajām incelu kopienas mājaslapām "Incels.is". Zem šīs publikācijas pievienoti vairāk nekā simts komentāri, kuros apspriesta nepieciešamība pēc sieviešu seksuālas izmantošanas, nogalināšanas, pat izveidots nozākājošs vārdu savienojums ukraiņu un ebreju sievietēm. Foruma publikācijām ir viena kopīga īpašība – naida runa pret sievietēm.

Šogad amerikānis Tress Genko (Tres Genco) kļuva par pirmo incelu, kas notiesāts par naida nozieguma pastrādāšanu. Iedvesmojoties no "svētā" E. Rodžera, T. Genko uzsāka sava manifesta "Pretīgā simfonija" ("A Hideous Symphony") rakstīšanu, kurā viņš izteica vēlmi "nogalināt to, kas man ir liegts, bet fantāzijās lolots – sievietes. Es nogalināšu aiz naida, greizsirdības un atriebības". Savus radikālos un vardarbīgos uzskatus pret sievietēm viņš pauda neskaitāmos ierakstos incelu diskusiju vietnēs, ko vēlāk atklāja likumsargi. Policija T. Genko notvēra pēc strīda ar māti, kura laikā viņš viņai izteica draudus un ieslēdzās istabā ar ieroci. 

Puiša istabā un automašīnā policija atrada vairākus ieročus, munīciju un pierakstus, kas atklāja viņa plānus veikt masu apšaudi vietējā universitātē.

Šis gadījums ir satraucošs piemērs tam, kā incelu kopienas saturs, kas bieži satur naida runu, var novest līdz fiziskas vardarbības aktiem. Šīs kopienas dalībnieki var slēpties aiz anonimitātes maskas, un nedz kārtības sargi, nedz atbildīgās iestādes nespēj kontrolēt naida runas un noziegumu izplatīšanos.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asoc. prof. Kristīne Dupate norāda, ka naida runa var būt balstīta diskriminācijā pret dzimumu un nav obligāti vērsta pret konkrētu personu. "Ja inceli ir sastopami Latvijā, tiesību aizsardzības iestādēm ir jāreaģē, jo līdzīgi kā neonacistu grupas, arī šādas kopienas apraud sabiedrību," viņa uzsver. Tiek leģitimizēta ideja, ka vardarbība un diskriminācija ir pieņemama parādība.

"Latvijā šī kopiena varētu būt mazāk populāra, jo sieviešu īpatsvars ir augstāks nekā vīriešu, kas samazina vīriešu vientulības iespēju. Turklāt austrumu virzienā patriarhālā struktūra kļūst izteiktāka. Patriarhālā sabiedrībā vīrietim ir lielāka vērtība, tādēļ ir mazāk pretenziju pret dzīvi un pretējo dzimumu. Rietumos sabiedrība ir piesardzīgāka un daudzus aspektus, ko Latvijā normalizējam, uzskata par sociāli nepieņemamiem. 

Austrumeiropā attiecības bieži vien ir atpalikušākas un vardarbīgākas, jo saglabājusies padomju ideoloģijas ietekme. Biežāk pieņemam stereotipus un vieglas pakāpes naida runu, nesaprotot, ka tas ir cilvēku tiesību pārkāpums. 

Sabiedrībā joprojām nav izstrādāta skaidra definīcija vai standarti par naida runu un tās sekām," uzsver K. Dupate.

Kā šo fenomenu vērtē valsts iestādes?

Visas uzrunātās iestādes – Valsts Drošības dienests (VDD), Valsts Policija (VP), Aizsardzības ministrija un Latvijas Drošāka interneta centrs – apstiprināja, ka ir informētas par incelu kopienu. Tomēr iestādes atbildību uzgrūž cita citai.

Latvijas Drošāka interneta centrs atzīst, ka par šo kustību ir dzirdēts, taču nav saņemti ziņojumi par konkrētiem forumiem vai cilvēkiem. Aizsardzības ministrijas Kiberdrošības politikas jautājumu departamenta vadītājs Edgars Kiukucāns par šo kopienu neko nezināja, bet ministrijas preses pārstāvis "Latvijas Avīzei" solīja sazināties ar darbinieku, kurš varētu sniegt plašāku informāciju par incelu uzraudzību Latvijā, taču atbilde nesekoja. Viņš ieteica vērsties VDD, kas savukārt apgalvoja, ka šis jautājums esot VP kompetencē.

Centra "Marta" sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Kraujiņa ir izstrādājusi lekciju "Sieviešu tiesības digitālajā vidē: no inceliem līdz dziļviltojumiem", kas sniedz informāciju par incelu kultūru, tās izpausmēm un naida runas sekām. Lekcijā izskaidrots, kā vardarbīgā incelu forumu retorika nonāk sociālajos tīklos, piemēram, "X" ("Twitter") un "Meta", un kā rīkoties šādos gadījumos. "Ir zināms, ka latvieši piedalās ārzemju incelu forumos, saglabājot anonimitāti. Mūsu redzeslokā ir parādījusies mājaslapa, kurā cilvēki dalās ar nelegālu pornogrāfisku saturu vai piedāvā prostitūcijas pakalpojumus. Ir izveidojusies atsevišķa sadaļa, kurā latviešu vīrieši apmainās ar sieviešu kailfoto un meklē konkrētu sieviešu kailbildes. 

Turklāt "X" ir kļuvis par platformu, kurā latvieši atklāti pauž naidu pret sievietēm, īpaši attiecībā uz sabiedrībā zināmām personām, piemēram, politiķēm.

Šāda ekstrēma naida un vardarbīgas valodas izmantošana var novest pie tā, ka sievietes atsakās uzturēties publiskajā vidē, tādējādi tiek apdraudēta valsts drošība un demokrātija," norāda M. Kraujiņa.

Viņasprāt, digitālā vide ir tik klātesoša, ka nepieciešamas pārmaiņas likumdošanā. Iesniegumi bieži vien nenonāk līdz tiesai, jo policija nespēj identificēt piemērojamos likumus. "Mums par to vajadzētu uztraukties. Pieaug izolētu un neapmierinātu vīriešu skaits, kuri pievienojas šīm grupām. Starp dzimumiem veidojas izteikta politiskā plaisa – sievietes kļūst progresīvākas, bet vīrieši radikālāki," uzskata M. Kraujiņa.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Arī Latvijā ir inceli

Valsts policijas (VP) Kibernoziegumu apkarošanas pārvalde un Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 5. birojs apgalvo, ka Latvijā par incelu fenomenu neesot jāsatraucas, jo līdz šim nav uzsākts neviens process saistībā ar šādiem gadījumiem. Šāda pieeja liek domāt, ka atbildīgās iestādes izvēlas gaidīt, līdz noziegums tiek pastrādāts, lai sāktu rīkoties. VP norāda, ka gadījumos, ja kāda persona saskaras ar naida izrādīšanu vai draudu izteikšanu šajos forumos, jāziņo VP, lai to varētu izmeklēt. Līdz šim, monitorējot interneta vidi, latviešu incelu saturs neesot atrasts un no iedzīvotājiem neesot saņemtas sūdzības.

Tomēr, "Latvijas Avīzei" ievadot atslēgvārdu "inceli" meklētājā "Google", jau pēc dažiem mirkļiem var atrast attiecību foruma diskusiju, kurā lietotājs ar segvārdu "incels" jau pirms sešiem gadiem dalījies savos pārdzīvojumos: "Es tāds esmu (incels), nekad pat neesmu sadevies rokās ar sievieti, kur nu vēl skūpstījies. Nekad dzīvē neesmu nevienai paticis, skolā resnās meitenes mani apsaukāja. Pēc skolas un arī tagad bieži tieku apsūdzēts lūrēšanā uz sievietēm un meitenēm, ko es nekad dzīvē neesmu redzējis. 

Laikam esmu tik pretīgs, ka, tikai mani redzot, sievietēm ir tāds riebums, ka viņas jūtas kā pretekļa apgramstītas." 

Viņš turpina: "Kad visi izbaudīja jaunības mīlu un patikšanu, es tiku ienīsts un apvainots, jo biju neglīts un nabadzīgs. Tagad esmu nedaudz uztrenējies. Un man šķiet, ka otrās šķiras sievietes mani ievēro, dažreiz pat mēģina runāt ar mani. Bet, paldies, man tādas nevajag – vientuļās mātes, vecās."

Sociālās saziņas vietnē "X" pamanīju Artūru (vārds mainīts), kurš uzturas incelu vidē. Lai gan viņš sevi par incelu neuzskata, viņš ir ieinteresēts šais diskusijās un pozicionē sevi kā daļu no kopienas, neskatoties uz to, ka viņam ir bijusi sekmīga romantiskā pieredze. Artūrs stāsta, ka pusaudžu gados viņš bijis sociāli izolēts un romantiskās attiecības uzsāka tikai vēlāk. Agrīnajos tīņu gados viņš pieredzēja pārdzīvojumus, kas viņam palīdz izprast incelus un to, kas viņus novedis līdz šai kopienai. Viņš aizraujas ar dažādiem realitātes izbēgšanas hobijiem, piemēram, videospēlēm un anime (Japānā ražotas multfilmas, kas lielākoties paredzētas pusaudžu un pieaugušo auditorijai), un viņam patīk apspriest sociāli nepieņemamas un morāli kontroversālas tēmas. Tādēļ viņš jau no pusaudžu gadiem daudz laika pavadījis vietnēs, kurās pulcējas inceli.

Artūra sociālajā lokā esot aptuveni 30 jauniešu no Baltijas valstīm, kuri sevi identificē ar incelu kopienu. Tomēr ar šiem cilvēkiem viņš sazinās internetā un īstajā dzīvē nav saticis nevienu kopienas pārstāvi.

Viņš izjūt žēlumu pret dalībnieku naidpilno dzīves uztveri un uzskata, ka šos cilvēkus nevajadzētu ignorēt. Nedaudz pozitīva sociālā kontakta varētu viņiem palīdzēt tikt galā ar izolētības un nolemtības sajūtu un naidu, 

uzskata Artūrs. Piedaloties šajos forumos, inceli bieži vien padara savu dzīvi vēl nepilnvērtīgāku, turklāt grupā viņi turpina barot savas negatīvās sajūtas. Tomēr Artūrs jautā: kādas alternatīvas viņi var saskatīt, ja ne draudzēties ar vienīgajiem, kuri saprot, kā viņi jūtas?

Jauniešu psihoterapeits Nils S. Konstantinovs atklāj, ka viņa praksē esot vairāki jaunieši, kuri iesaistās incelu kopienā. Visbiežāk viņi uzturas sociālās vietnes "Reddit" forumos, taču par atsevišķiem latviešu forumiem speciālists nav dzirdējis. "Ir svarīgi saprast, kādu palīdzību šiem jauniešiem varam sniegt un kādas alternatīvas piedāvājam. Interneta grupās, kur apvienojas dalībnieki ar līdzīgām interesēm un nosliecēm, radikalizācijas process ir neizbēgams. Reālajā dzīvē pastāv sociālās robežas un noteikumi, bet internetā šādu rāmju nav. Šīs noslēgtās grupas netiek kontrolētas, un tajās notiek rūgšanas process, kas veicina radikalizāciju. Jo ilgāk cilvēks uzturas šādā vidē, jo šaurāks un vienveidīgāks kļūst viņa sociālais loks. Turklāt inceliem nav citu alternatīvu, tādēļ šī grupa kļūst par vienīgo atbalstu viņu vajadzībām un interesēm. Problēmas, ar kurām saskaras incelu kopienas pārstāvji, nav izdomātas. Sabiedrība tām nav radusi risinājumu, tādēļ to dara caur dalību šajā kopienā. Tie ir jauni vīrieši, kuriem ir grūtības atrast savu vietu pasaulē. Lai gan šīs grupas nav labs risinājums, tās savā veidā sniedz atbildes uz reālām problēmām," skaidro N. S. Konstantinovs.

Uztvere par dzīvi sāk veidoties pubertātes sākumposmā – 12 līdz 14 gadu vecumā –, kas ir izšķirošs vecums cilvēka attīstībā. Ja šajā vecumā puišiem netiek sniegts nepieciešamais atbalsts, īpaši tiem, kuriem trūkst pārliecības vai kuri neatbilst tradicionālajiem vīrišķības standartiem, tas var novest pie populācijas daļas, kas nedzīvo veiksmīgas dzīves un nonāk šādos forumos. Psihoterapeits uzsver, ka sabiedrībā nav atbilstošu risinājumu zēnu vajadzībām, īpaši skolās. Vīriešu un puišu problēmas, piemēram, vardarbība pret vīriešiem, nav apspriestas tikpat atklāti kā citas sociālas problēmas.

"Jauniem puišiem nepieciešams mentors, kurš var sniegt priekšstatu par to, ko viņi varētu vēlēties no savas dzīves. Ja pretī sēž vīrietis, kurš uzklausa un saprot viņus bez nosodījuma, jauniešiem būtu vieglāk atvērties. 

Jaunieši nav vainīgi pie šīs situācijas; tas, ko viņi atrada [incelu kopienu. – Aut. piez.], nav laimes formula, un daudzi no viņiem vēlas meklēt risinājumus," secina N. S. Konstantinovs.

Liela daļa incelu forumu ir veidojušies ASV, tomēr tajos pastāvošā ideoloģija ir atradusi atbalstu arī Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp Latvijā. Lai gan kaimiņvalstis par šādām radikālām grupām zvana trauksmes zvanus, atbildīgās iestādes Latvijā neuzskata, ka tās būtu nopietns apdraudējums sabiedrībai. Tomēr augstie vientulības rādītāji jaunu cilvēku vidū, sieviešu seksualizācija interneta vidē un ārpus tās veicina incelu ideoloģijas izplatību. Ir skaidrs, ka incelu kopienas popularitāte un jauno vīriešu radikalizācija pati no sevis neapstāsies. Izprotot un mazinot iemeslus, kādēļ cilvēki pievienojas šai kopienai, atklātos arī veidi, kā to novērst.

Foto: Shutterstock

Kas ir incels

• Incels ("incel" – angļu val.) ir saīsinājums no "involuntary celibate" jeb piespiedu celibāts.
• Termins apzīmē vīriešus, kuriem ir grūtības veidot romantiskas un intīmas attiecības ar sievietēm.
• Vientuļie bieži pulcējas interneta kopienās, kur ir izplatīta naida runa pret sievietēm un veiksmīgiem vīriešiem, kā arī tiek apspriestas tēmas par seksuālo vardarbību pret sievietēm, sevis nīšanu un rasismu

Kaimiņvalstu pieredze

Lietuvā trūkst atbalsta sistēmas

Lietuviešu žurnāliste Kornēlija Zaicaite veica pētījumu, lai noskaidrotu, ar kādām mentālās veselības problēmām saskaras vīrieši. Intervijās viņa atklāja, ka jauniem vīriešiem nereti trūkst atbalsta sistēmas, un to trūkums var novest pie tādu radikālu subkultūru atrašanas kā incelu kopiena. Viņa sazinājās ar Denisu, kurš iesaistās incelu kustībā un atbalsta ideoloģiju, ko sauc par sarkanās tabletītes teoriju ("Red Pill Theory"). Šī metafora ir aizgūta no filmas "Matrikss": norijot sarkano tableti, cilvēks atklāj patieso un skarbo realitāti – mūsdienu sabiedrībā vīrieši ir diskriminēti un būtu jāatgriežas pie tradicionālajām dzimuma lomām – sievietes paliek mājās, audzina bērnus un ir gatavas vienmēr seksuāli apmierināt savu partneri.

Deniss iesaisti incelu kopienā pamato ar to, ka trūkst mentoru, no kuriem mācīties. Mūsdienās profesionālie sasniegumi neesot pietiekami, lai piepildītu dzīvi, 

– sociālajos tīklos bieži var redzēt jaunus cilvēkus, kuriem ir iegādāta māja, mašīna un pie sāniem skaista draudzene. Tādēļ, salīdzinot ar citiem, Deniss jūtoties neveiksmīgs. Tajā pašā laikā Denisam esot bail atzīt savu vājumu un nespēju pildīt sabiedrībā noteiktos vīrišķības standartus. Britu klīniskais psihologs Alekss Fovke (Alex Fowke) šo fenomenu definē kā "ceturtdaļmūža krīzi", kad jauni cilvēki apšauba savu identitāti un sasniegumus.

Somijā apkaro ekstrēmismu

Somu pētniece E. Lounela uzsver, cik svarīgi ir veikt pētījumus, lai labāk izprastu, kādēļ konkrētās personas nonāk šādu radikālu grupu ietekmē un kā tās var efektīvāk atbalstīt. Somijas valdība ir ieviesusi likumprojektu, kura mērķis ir novērst un apkarot ekstrēmismu, tostarp incelu kopienā. Diemžēl publiskie mentālās veselības pakalpojumi ir ierobežoti, jo veidojas garas rindas un tiek samazināts finansējums. Nesen uzsākts projekts "Ulkokehän Miehe", lai palīdzētu marginalizētām vīriešu grupām, organizējot individuālas un grupu diskusijas. Jauniem vīriešiem, kuri jūtas nepietiekami, vientuļi vai ir pārdzīvojuši apsmiešanu, jāveido droša vide, kurā viņi varētu atklāti dalīties ar saviem pārdzīvojumiem. Tad mazinātos vēlme iesaistīties ekstrēmās grupās, jo tās plaukst izolētībā un radikālā vidē, uzsver pētniece.

Viņa ir intervējusi vairākus incelu kopienas pārstāvjus. "Kad šie puiši pirmo reizi atrada incelu kopienu, viņi jutās priecīgi, jo likās, ka atrasts skaidrojums viņu problēmām. Taču, pavadot arvien vairāk laika šajos forumos, viņi saskārās ar grūtībām atbrīvoties no vardarbīgās ideoloģijas. 

Ilgstoša viena veida informācijas uzņemšana var dziļi iesakņot radikālos uzskatus cilvēka apziņā. 

Lai izkļūtu no situācijas, būtisks atbalsts nācis no draugiem un ģimenes. Citiem palīdzēja jaunas draudzības ar cilvēkiem, kuri piedāvāja citu skatījumu uz dzīvi. Diemžēl daudziem inceliem šādas atbalsta sistēmas nemaz nav. Daži dalībnieki apmeklēja psihologu saistībā ar citām problēmām, kas, tīši vai netīši, noveda pie tā, ka viņi meklēja šādu kopienu. Tomēr ne visiem terapija palīdzēja, jo atbrīvoties no ilgi auklētām naidīgām ideoloģijām nav vienkārši," atklāj pētniece.

Vīrieši savā starpā nerunā par emocijām vai pārdzīvojumiem, jo pastāv spiediens iekļauties tradicionālajos vīrišķīgajos ideālos, tādējādi emocionalitāti uztver kā vājību. Vīrieši bieži noklusē savas sajūtas un nemeklē palīdzību. "Nav konkrēta cēloņa, kādēļ šāda kopiena ir radusies. Tas ir komplekss apstākļu kopums, ko ietekmē sociālie fenomeni, piemēram, vēlme iekļauties vīrišķajos standartos un izplatītais vientulības līmenis sabiedrībā. Tajā pašā laikā daudzi cilvēki tiek apsmieti vai jūtas neiederīgi, bet viņi nekļūst par inceliem; tādēļ te slēpjas vēl kas cits, kas nav līdz galam izprasts. Šādas radikālas ideoloģijas nerodas pašas no sevis, vakuumā; to pamats sakņojas gadsimtiem ilgajos uzskatos par dzimuma atšķirībām un sieviešu un vīriešu lomu sabiedrībā. Tomēr incelu vardarbīgā retorika ir jāuztver nopietni, jo tai ir sekas arī ārpus digitālās realitātes," skaidro E. Lounela.