Kā pārmaiņas Argentīnā prezidenta Havjera Mileja vadībā uztver valsts iedzīvotāji? "Latvijas Avīze" par to iztaujāja latvieti Agnesi Vanagu, kura dzīvo un strādā Argentīnā.
Kādi ceļi jūs aizveda uz Argentīnu? Kas piesaistīja šajā neparastajā Dienvidamerikas zemē?
A. Vanaga: Mani uz Argentīnu atveda deja. Studējot deju Helsinkos, kā noslēguma darbu veidoju horeogrāfiju kādam tango mūziķa un dejotājas duetam. Viņas ģimene uzstāja, ka man obligāti jāredz Argentīna. Viņi teica: "Kā tu rakstīsi par tango, ja neesi bijusi tā dzimtenē?" Šī ideja mani savaldzināja, un par savu pirmo nopelnīto algu nopirku biļeti uz Buenosairesu.
Mēnesi pavadīju, apskatot Argentīnu, un atklāju kaut ko unikālu – gaisa deju teātri. Tas ir sajaukums starp cirka mākslu un skatuvisko deju.
Iedomājieties pie griestiem piestiprinātus aktierus un dejotājus, kas uzstājas, karājoties gaisā. Kaut ko tādu nebiju redzējusi nekur citur pasaulē! Esmu daudz ceļojusi un redzējusi visdažādākos deju stilus, bet šis mani patiešām uzrunāja. Sapratu, ka man Argentīnā ir jāpaliek.
Atgriezos Somijā, pametu darbu un 2005. gadā pārcēlos uz Argentīnu, lai izstudētu gaisa dejas mākslu. Sāku arī nopietnāk iepazīt tango un sapratu, ka vēlos abus žanrus apvienot. Iepazinos ar komandu "La Guarda", kas ir viena no pirmajām un slavenākajām gaisa teātra trupām visā pasaulē. Mēs sākām eksperimentēt un pētīt, kā savienot gaisa akrobātiku ar skatuves mākslu. Pēc tam man piedāvāja darbu tango teātrī. Uz vienu izrādi atnāca pasaulē slavenākās cirka trupas "Saules teātris" ("Cirque du Soleil") dibinātājs. Vēlāk viņš man piedāvāja piedalīties projektā, un tā līdz kovida pandēmijai ceļoju pa pasauli.
Bet esat atgriezusies Argentīnā!
Atpakaļ Argentīnā esmu nonākusi, varētu teikt, negaidīti. Tieši pirms pandēmijas sākām veidot skatuves priekšnesumus televīzijas šoviem Amerikā. Mūs uzaicināja strādāt Ņujorkā, bet 2021. gadā kļuva skaidrs, ka iecerētais nepiepildīsies. Kad sākās pandēmija, man bija bail lidot kopā ar meitu. Kas būtu, ja mēs kaut kur iestrēgstam un man pašai jāsedz visi izdevumi?
Tā kā komanda, ar kuru strādājām, bija argentīnieši un tehniskās iespējas šajā nozarē ir attīstītākas Argentīnā, tad nolēmām, ka labāk ir pabeigt projektu šeit. Tā atkal nonācām Argentīnā,
kur jau iepriekš biju dzīvojusi un strādājusi. Meitai šeit ļoti patīk – viņai te ir draugi, viņa saprot valodu… Viņa vairs negrib braukt prom.
Kādi ir argentīnieši?
Cilvēki ir galvenais iemesls, kāpēc esam šeit. Tā ir Argentīnas vislielākā vērtība. Viņi nav noslēgti sevī, bet dzīvo un risina problēmas kopienā. Iedzīvotāji turas kopā, neskatoties uz politiskajām grūtībām. Argentīnieši palīdz cits citam – gatavo ēdienu, pieskata otra bērnus. Tas ļoti ietekmē bērnu audzināšanu. Manuprāt, šeit bērni aug veselīgāk nekā citur. Viņi ir brīvāki, patstāvīgāki un radošāki. Turklāt viņu viedoklis tiek ņemts vērā. Latvijā reizēm šķiet, ka bērnu teiktais netiek uztverts nopietni un viņiem neļauj iesaistīties pieaugušo sarunās. Šeit bērns ir pilnvērtīga ģimenes un sabiedrības sastāvdaļa.
Atceros, ka, strādājot teātrī Latvijā, nevienam pat nenāca prātā ņemt bērnus uz darba pasākumiem. Argentīnā svinībās arī mazie ir klāt un izklaidējas ar pieaugušajiem. Lai bērnam veidotos pašapziņa un pārliecība par sevi, viņam ir nepieciešama iesaiste un izvēles brīvība. Protams, es nerunāju par visatļautību, piemēram, došanos uz naktsklubiem vai alkohola lietošanu. Starp citu, alkohola patēriņš Argentīnā nav tik izplatīts. Protams, kā jau visur ir savas dzērāju grupiņas, bet kopumā alkoholu lieto maz. Piemēram, trīs vīna glāzes uz visu vakaru jau skaitītos daudz. Kokteiļus dzeram tikai īpašos gadījumos, bet parasti, tiekoties ar draugiem, īsti nedzeram. Un ballītēs nemēdz būt tā, ka kāds streipuļo pāri pagalmam.