-1.7 °C
Pēdējo notikumu ietekmē Krievijas vadošie propagandas rupori sākuši ievērot ieturētāku un brīžiem pat atzinīgu toni kā pret ASV, tā tās jauno prezidentu Donaldu Trampu. Vienlaikus Kremļa propagandistiem dots rīkojums vairāk uzbrukt Eiropai un Ukrainas vadībai.
Par izmaiņām tonī mediji sāka ziņot jau drīz pēc Trampa uzvaras vēlēšanās pērn novembrī. Atsaucoties konfidenciālos avotos, tiek apgalvots, ka janvāra beigās, tūlīt pēc Trampa inaugurācijas, Kremlī notikusi ekspertu sanāksme. Spriests, ko varētu sagaidīt no jaunā Baltā nama saimnieka un jo īpaši no viņa skaļi izziņotās apņemšanās izbeigt karu Ukrainā. Acīmredzot jauni "metodiskie norādījumi" informācijas atspoguļošanai Krievijas medijos ir viens no šā apaļā galda rezultātiem. Tie izplatīti tūlīt pēc pusotru stundu garās un "produktīvās" 12. februāra telefonsarunas starp Putinu un Trampu. Mēneša vidū par šiem norādījumiem rakstīja Latvijā bāzētā Kremļa opozīcijas vietne "Meduza".
Jau šad tad iepriekš medijam, pateicoties saviem kanāliem, izdevās uzzināt jaunumus no Krievijas propagandas un dezinformācijas virtuves. Piemēram, 2022. gada noslēgumā, kad karš Ukrainā neizvērtās tā, kā plānoja Maskavā, Krievijas prezidenta administrācijas politisko konsultantu bloks bija izsūtījis rekomendācijas, kas "grūtības" lika skaidrot ar to, ka Krievijai nākoties karot ne jau pret Ukrainu, bet NATO, kam tomēr neesot izdevies "salauzt krievu armiju". NATO dēļ kara beigas nebūšot drīzas, taču mērķi tikšot sasniegti (tos publiski un skaidri Maskavā tā arī neviens nav deklarējis) un Ukraina demilitarizēta. Toreiz "Meduza" iegūtajā rekomendāciju tekstā kara iemesli bija jāskaidro šādā garā: Putina lēmums par iebrukumu Ukrainā bijis "vienīgais pareizais un novērsis Ukrainas un NATO uzbrukumu Krievijai"; NATO vēlējusies "sašķelt un pakļaut krievu tautu", taču Putins to nav pieļāvis. Karš jeb Krievijas dezinformatoru valodā "specoperācija" palīdzējusi "miljoniem krievu aizsardzībai", "atgriezusi krievu zemes un nostiprinājusi nacionālo drošību". Principā Kremļa dezinformācijas vadlīnijās kopš 2022. gada nekas diži nav mainījies un turēšanās pie minētajiem skaidrojumiem kaimiņzemes masu informācijas līdzekļos vērojama joprojām.
Jaunās direktīvas
Jaunākajās rekomendācijās attiecībā uz Krievijas un ASV sarunām piekodināts uzsvērt, ka Tramps pirmais zvanījis Putinam, tāpēc tā ir Putina uzvara. Trampa un ASV vārdu ziņās vispār ieteikts pieminēt pēc iespējas mazāk, lai Krievijas iedzīvotājiem nerastos priekšstats, ka visu notiekošo iniciējis un bīda Tramps, kas varētu radīt aplamas iedomas, ka ASV līderis ir apņēmīgāks par Krievijas vadītāju. Ukrainas sarunu iznākums ir atkarīgs tikai no Putina. Medijiem šajā sakarā norādīts lietot, piemēram, tādus formulējumus: "Viņš [Putins], nevis Tramps izšķir [Ukrainas] likteni" vai arī "Krievijas prezidents noslēgumā saņems to, ko vēlas". Putinam Krievijas pilsoņu priekšā jāparādās kā "spēcīgam līderim, kas spēj mainīt situāciju". Kā "Meduza" skaidrojis kāds polittehnologs, pretējā gadījumā rastos iespaids, ka Tramps ir tas, kurš vada, bet Putins tas, kuru ved, tātad vājāks elements: "Bet tāda bilde nevienam nav vajadzīga." Interesants tāpat ir norādījums auditorijai iegalvot, ka ne Eiropas Savienībai (ES), ne Kijivai iespējamajās miera sarunās nebūs nekādas lomas – Putins un Tramps tās ir "izsvītrojuši". ES un ukraiņu viedoklis nevienu neinteresē, jo netiek uzskatīts par "adekvātu". Te jāpiemin paša Putina izteikumi žurnālistiem 19. februārī. "Es, atklāti sakot, brīnos, cik jaunizvēlētais ASV prezidents Tramps ir apvaldīts pret saviem Eiropas sabiedrotajiem, kuri uzvedušies, runāsim tieši, nekaunīgi. Viņš attiecībā pret tiem taču izturas vēl pietiekami inteliģenti!" citē "RIA Novosti". Paralēli dažādi "speciālisti" spriež, ka Eiropa tagad visādi cenšoties traucēt Trampa un Putina Ukrainas likteņa sarunām.
Saskaņā ar jaunākajām "Meduza" minētajām norādēm, virsrakstos, kur jāpiemin Trampa un Putina vārds, akcents pēc iespējas liekams uz otro.
Piemēram, "Tramps piekrīt Putinam", "Putins labprāt tiksies ar Trampu" un tamlīdzīgi. Pārskatot centrālos Krievijas interneta ziņu avotus, ieteikumu efekts patiešām ir redzams. Tur Kremlis ir tas, kas "nosauc iespējamo sarunu datumu", "pieļauj tikšanos", kamēr Tramps biežāk pieminēts, visādos veidos dusmojoties uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski vai arī apbrīnojot Krievijas spēku.
"Komandpozīcijas korekcijas"
Kā ironiska ilustrācija jaunajām vēsmām šajās dienās Krievijā sociālo tīklu platformās cirkulēja vēsts par Stavropoles apgabala pašvaldības deputāta no "Vienotās Krievijas", reģionā plaši pazīstama "Z-patriota" un tā sauktās "Speciālās militārās operācijas" (SVO), tas ir, iebrukuma Ukrainā, veterāna Oļega Petrovska nedienām. Petrovskis, lai paustu attieksmi pret, viņa vārdiem sakot, "Rietumu sērgas epicentru", pie sava darba kabineta durvīm bija nolicis kājslauķi, uz kura redzams ASV prezidents Donalds Tramps, ASV karogs un uzdots retorisks jautājums: "Vai tu mīli USA?" Bet 18. februārī Petrovskis savā "Telegram" kanālā izplatīja paziņojumu, ka savu pārliecību viņš saglabājot, taču kājslauķi tomēr novākšot dēļ "kopējās komandpozīcijas korekcijām un tendencēm". Interneta asprāši deputātam ierosina kājslauķi ar Trampu tagad drošības labad pielikt līdzās Putina portretam pie sienas. Citi zina teikt, ka rīkojums par steidzamu attieksmes maiņu Stavropoles pašvaldību tiešām sasniedzis tūlīt pēc tam, kad 12. februārī kļuva zināms par Putina un Trampa telefonsarunu.
Aptauja
Kāda loma Eiropai būtu jāuzņemas globālajā politikā?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
