"Latvijas Avīzes" lasītāju viedokļi un jautājumi, kas izskanēja šo trešdien, zvanot redakcijas žurnālistam.
Guntis Vītols Bauskā: "Domāju, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija liek uzdot vairākus jautājumus tiem politiskajiem spēkiem, kas ilgstoši bijuši pie varas. Proti, kāpēc atslēgšanās no BRELL elektroenerģijas loka notika tikai tagad, 2025. gadā? Var jau taisnoties ar to, ka Eiropas finansējums tam tika piešķirts tikai 2019. gadā, bet par Latvijas pašas naudu to varēja izdarīt daudz agrāk, tuvākajos gados pēc 2004. gada, kad iestājāmies Eiropas Savienībā un NATO. Šajā situācijā jājautā – varbūt jāsper arī turpmākie soļi, lai nošķirtu sevi no Krievijas? Piemēram, varbūt jāpadara nelietojami naftas un naftas produktu cauruļvadi Latvijā, jālikvidē dzelzceļa savienojumi ar Krieviju un Baltkrieviju, varbūt ir lietderīgi pārrakt autoceļus, kas ved austrumu virzienā? Tāpat jāsper turpmākie soļi izglītības latviskošanā un apņēmīgā krievu valodas izmantošanas ierobežošanā izglītībā, citādi nacionāli noskaņotie politiskie spēki daudz par to runājuši, bet apņēmīgi soļi sperti tikai pēdējos gados."
Lelde Pakalna Valmierā: "Vajadzētu beidzot atmodināt no dziļā miega snaudošo Lāčplēsi, mūsu spēka un gara simbolu. Tāpēc Latvijā jānomaina pašreizējā mazspējīgā valdība ar premjeri priekšgalā!
Jārada tāda valdība, kas beidzot spētu izstrādāt valsts ilgtermiņa attīstības plānu un spētu arī to īstenot!"
Biruta Bēta Rīgā: "Pēdējā laikā arvien vairāk pārvietojos ar sabiedrisko transportu Rīgā un arvien vairāk redzu tajā melnīgsnējas sejas. Tādēļ jautājums – kurš Latvijā kontrolē vai, patiesību sakot, nekontrolē ārvalstnieku iebraukšanu? Un kādēļ viņi šeit brauc? Daļa mācās, daļa strādā celtniecībā, bet lielākā daļa, cik nu var spriest, nodarbojas ar ēdienu izvadāšanu. Dabiski, ka šie jaunie vīrieši veido savas kopienas un ir arvien vairāk pamanāmi pilsētvidē. Pieminiet manus vārdus – tas ne pie kā laba nenovedīs, jo vismaz mana saskarsmes pieredze liecina, ka viņi negatavojas šeit integrēties un mācīties latviešu valodu.
Daudzu Rietumeiropas valstu piemēri ar nekontrolētu imigrāciju jau skaidri parāda, kurp ved šis ceļš.
Man šķiet, ka latviešiem būtu laiks parādīt mugurkaulu šajā jautājumā un vai nu panākt šo ārvalstnieku integrāciju, vai arī teikt viņiem ardievas!"
Uldis Cesvainē: "Māris Antonevičs savā komentārā "Minhenes un Jaltas rēgi" "Latvijas Avīzē" samērā labi aprakstījis pašreizējās Trampa un Eiropas attiecības. Taču gribu teikt, ka runa vairs nav tikai par rēgiem. Būtu vērts atcerēties vēsturi – savulaik netaisnīgais Versaļas līgums radīja neapmierinātību vācu tautā un tā savukārt radīja Hitleru. Rietumu valstis klusējot atļāva Hitleram Austrijas pievienošanu un vāciešu apdzīvoto Čehoslovākijas vāciskā Sudetu apgabala pievienošanu. Tieši tāpat ar PSRS sabrukumu neapmierinātā krievu tauta radījusi Putinu, un šobrīd Rietumi samērā pasīvi noskatās, kā Putins cenšas sev pievienot atpakaļ kādreizējo PSRS sastāvdaļu Ukrainu. Ar ko beidzās Hitlera darbošanās, visi labi atceras, bet šī vēsturiskā paralēle liek jautāt – kāds būs Putina darbošanās rezultāts?"
Vilnis Jēkabsons Rīgā: "Pirms dažām dienām sēdējām kādā labi apmaksātu darbinieku kompānijā, kas saistīta ar IT jomu, un runājām par dzīvi. Jāsaka atklāti – emigrēšanas noskaņas šajā vidē ir ļoti spēcīgas – cilvēki runā par braukšanu uz Spāniju un Portugāli, darba meklējumiem un nekustamo īpašumu pirkšanu šajās valstīs. Iemesls – fundamentāla nedrošība par nākotni un ģeopolitiskie apdraudējumi.
Uz šā fona skumjās pārdomas par mūsu demogrāfisko nākotni kļūst tikai vēl skumjākas."
Viesturs Kudliška Jēkabpilī: "Vērojot pašreizējās Eiropas attiecības ar ASV, gribu teikt, ka ar cilvēkiem jārunā tādā valodā, kādā viņi saprot. Tādēļ būtu laiks Eiropai iemācīties runāt Trampa valodā. Ja ASV atsakās izvietot karaspēku Eiropā un piedalīties Eiropas drošības garantēšanā – tā bija vienošanās, kas tika panākta pēc Otrā pasaules kara –, tad arī Eiropai būtu laiks pateikt ASV, ka diez vai amerikāņi var sagaidīt Eiropas valstu politisko un militāro atbalstu ASV militārajos pasākumos kaut kur otrā pasaules malā, piemēram, Taivānā."
Vitālijs Noviks Kārsavā: "Latvijas Universitātē strādājošā latviešu zinātniece Inta Mieriņa nesen televīzijā izteicās, ka varētu uzņemt Latvijā tos krievus, kas ir pret Putinu, viņa idejām un karu. Ideja jau nebūtu slikta, taču mēs nespējam integrēt pat tos krievus, kas šeit atrodas jau vairākas paaudzes ilgi.
Atklāti jāsaka arī tas, ka arī viens otrs mūsu pašu bāleliņš nav ar pārāk taisnu muguru, piemēram, Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš nemaz nepriecājas par latviešu valodas lomas pastiprināšanu mūsu valstī.
Tādēļ es būtu pret šādiem ierosinājumiem."
Valdis Bērziņš Dienvidkurzemē: "Islāma ekspansijai Eiropā var būt smagas politiskās un sociālās sekas, tādēļ uzskatu, ka nedrīkst pieļaut mošeju būvi ne Rīgā, ne citur Latvijā."
Alma Jūrmalā: "Esmu skolotāja ar 46 gadu darba pieredzi. Savā mūžā esmu piedzīvojusi dažādus izglītības ministrus, bet, manuprāt, pašreizējā ministre Anda Čakša ir vissliktākā ministre, kādu esmu redzējusi. Šķiet, ka problēmas sakne ir tajā, ka Čakša nav pedagoģe un arī nav bijusi skolā aprunāties ar skolotājiem par to, kāda ir izglītības realitāte. No kurienes ceļas dīvainās idejas par prioritātes piešķiršanu skolotāju darba novērošanai, nevis mācību materiāliem? Latvijā nesekmīgo skolēnu skaits ir ļoti liels, iespējams, lielāks nekā jebkad agrāk.
Lasu, ka par neveiksmīgu nozares vadību, iespējams, atlaidīs satiksmes ministru Kasparu Briškenu, bet, manuprāt, Čakšas darbība izglītības nozarē nodarījusi ne mazāk ļaunuma."
Jānis Valdemiers Zalves pagastā: "Krievijas vadonis Putins atradīs dažādus iemeslus, lai turpinātu karu Ukrainā – viņam pietiks gan bruņojuma, gan ziemeļkorejiešu. Domāju – kamēr ASV prezidents Tramps un pārējā kompānija mēģinās vienoties par mieru ar Krieviju, tikmēr Putins turpinās iekarot Ukrainu. Ukrainas prezidents Zelenskis aicināja Austrumeiropas valstīm kopīgi veidot armiju, manuprāt, tas ir apspriešanas vērts ierosinājums."
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.