Eiropas Latviešu apvienības (ELA) pārstāve Mārīte Kļaviņa par Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes vicepriekšsēdi tika ievēlēta 2023. gada decembrī.
M. Kļaviņa dzimusi Tallinā Igaunijā, bet skolas gadus pavadījusi Rīgā. Dzīvo Vācijā kopš 2003. gada, kad tur uzsāka studijas. M. Kļaviņai ir maģistra grāds ekonomikā, ko ieguvusi Ķelnes universitātē.
Kā tu nonāci Vācijā, kā atradi latviešus un iesaistījies sabiedriskajā darbā?
M. Kļaviņa: Pabeidzu Rīgas Valsts vācu ģimnāziju, kur pirmā svešvaloda ir vācu, tad 2003. gadā ieguvu Vācijas valdības studiju stipendiju. Tolaik vēl Latvija nebija Eiropas Savienības valsts. Līdz ar to tā bija gluži vai eksotika – satikt Vācijā latviešus!
Staigāju pa Ķelnes Universitātes gaiteņiem un ausījos, vai neizdzirdēšu latviešu valodu. Jā, latvietis! – un sāku ar viņu runāt.
Turklāt, kā izrādījās, Ķelnē jau notika latviešu tikšanās – "Stammtisch", kas nozīmē ikmēneša tikšanās vienā un tajā pašā laikā, vienā un tajā pašā krodziņā, vienā un tajā pašā dienā – ik mēneša pirmajā ceturtdienā. Tā nonācu šajā krodziņā, kur, kā izrādās, jau kopš trimdas laikiem satikās baltieši. Sanācām kopā kādi pieci, desmit tautieši. Tur satiku Ķīšu ģimeni, sieva – igauniete, vīrs latvietis. Tuvumā Ķelnei atrodas arī Anaberga – latviešu centrs, kur, Andreja Urdzes pulcēti, tradicionāli tikušies latvieši. Tur arī aizvadīju pirmos Jāņus, un tas man kļuva par pirmo latvisko saliņu Vāczemē.
Par sabiedrisko darbu runājot – vienmēr esmu bijusi aktīva, darbojos skolēnu padomē, līdzdarbojos Hanzas dienu rīkošanā 2001. gadā utt. Bet Vācijā tā nopietni latviešu sabiedriskajā dzīvē iesaistījos, kad pārcēlos uz Frankfurti, kur dzīvoju joprojām un kur satiku domubiedrus. Apprecējos ar vācieti, viņa karjeras ceļi turp aizveda…
2015. gadā piedalījos Frankfurtes Latviešu biedrības dibināšanā. Noderēja mana "birokrātiskā pieredze", lai biedrība iegūtu formālu statusu.
Frankfurtē jau arī pirms tam ritēja intensīva latviešu sadzīve – koris, deju kopas, skoliņas…
Divi kori – diriģenta Marka Opeskina dibinātais sieviešu koris jau darbojās, tad tapa jauktais koris. Joprojām darbojas tautas deju kopa "Dimdari", skoliņa "Zīļuks", notiek dievkalpojumi. Un šā gada martā sāka darboties folkloras kopa.
Visas pašdarbības kopas ir neatkarīgas, taču mūsu biedrības statuss noder, kad, piemēram, jāpiesaista projekta finansējums no Latvijas valsts iestādēm vai Frankfurtes pašvaldības.
Ir taču arī "Biznesa bites" – uzņēmēju grupa, kas tapa vēl pirms kovida pandēmijas.
"Bites" tapa Štutgartē, kur darbojas Laura Putāne, kas rīko arī Eslingenas svētkus, Karīna Cīglere, kura strādā galvenokārt ar uzņēmējdarbības projektiem, – īstenībā viņa ir "Biznesa bišu" idejas autore. Tur pulcējas cilvēki, kam prioritāte ir ekonomika, mazāk – pašdarbība.