15.3 °C
Kijivu trešdien apmeklēja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Apvienotās Karalistes ārlietu ministrs Deivids Lamijs.
Viņi vizīti izmantoja, lai paziņotu par jaunu palīdzību Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Blinkena un Lamija viesošanās laikā ukraiņi tomēr nesaņēma ilgi gaidīto atļauju ar rietumvalstu piegādātajām raķetēm apšaudīt mērķus dziļi Krievijas teritorijā, no kurienes tiek veikti uzbrukumi Ukrainai.
Rietumi vēl apspriežas
Blinkena izsludinātajā palīdzībā 717 miljonu dolāru (650 miljoni eiro) apmērā iekļauts finansējums gan Ukrainas enerģētikas sistēmas atjaunošanai, gan humānajai palīdzībai, gan arī atmīnēšanas darbiem. Pagājušajā nedēļā ASV paziņoja par militāro palīdzību Ukrainai 250 miljonu dolāru apmērā, tostarp solot piegādāt pretgaisa aizsardzības raķetes un artilēriju. Lamijs savukārt trešdien paziņoja, ka Ukrainai tiks sniegta palīdzība 600 miljonu mārciņu (700 miljoni eiro) apmērā. Šajā palīdzībā iekļautas pretgaisa aizsardzības raķetes un humānā palīdzība.
Abu diplomātu vizītes laikā vairākkārt skanēja gaisa trauksme, kas lika mainīt viesu darba kārtību.
"Mums šodien bija saruna par situāciju kaujaslaukā, Ukrainas mērķiem un panākumu gūšanai vajadzīgajām lietām," Kijivā paziņoja Blinkens, paužot Vašingtonas vēlmi redzēt "Ukrainas uzvaru". Viņš piebilda, ka par Kijivā spriesto pēc tam runās ar ASV prezidentu Džo Baidenu, kurš savukārt šodien Vašingtonā par šiem jautājumiem "neapšaubāmi" runāšot ar Apvienotās Karalistes premjerministru Kīru Stārmeru. Zelenskis tikmēr norādīja, ka sagaida "spēcīgus lēmumus", kuri Ukrainai ir "ļoti svarīgi". Ukrainas prezidents arī uzsvēra, ka Savienoto Valstu militārais un finansiālais atbalsts ir ļoti svarīgs. "Godīgi runājot, bez tā mēs nevaram gūt virsroku" karā pret Krieviju, paziņoja prezidents. Baidena un Stārmera saruna Vašingtonā tiek piesaukta, domājot par ukraiņu ilgi gaidīto rietumvalstu lēmumu ļaut ar to piegādātajām raķetēm dot triecienus mērķiem dziļi Krievijā. Baidens maijā atļāva Ukrainai Krievijas teritoriju ar ASV piegādāto bruņojumu apšaudīt tuvējā pierobežas teritorijā, tomēr Ukraina norādījusi, ka ar to ir par maz, jo neļauj aizsniegt tālāk izvietotās militārās bāzes. Rietumu līderu lēmumu varētu ietekmēt arī ziņas, ka Irāna Krievijai jau ir piegādājusi ballistiskās raķetes. Vašingtona tomēr līdz šim bijusi piesardzīga ar atļaujas došanu Ukrainai apšaudīt tālāk esošus mērķus Krievijas teritorijā, baidoties par Maskavas "sarkanajām līnijām" un karadarbības neprognozējamu saasināšanos.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins pagājušajā nedēļā arī norādīja, ka šādi triecieni Krievijas teritorijā vieni paši kara gaitu nemainīs. Turklāt Ukrainas armijai esot citas iespējas apšaudīt šādus mērķus, piebilda ministrs.
Kamēr Rietumu līderi domā, Krievija Ukrainā ir sarīkojusi vairākas masveida apšaudes ar raķetēm un droniem, kā arī turpina virzīties uz priekšu Donbasā.
Ziņo par progresu
Rietumu mediji tomēr vēsta, ka šajā jautājumā varētu būt gaidāmi jaunumi. Izdevums "Politico", atsaucoties uz informētiem avotiem, vēsta, ka Baltais nams šobrīd apspriež Ukrainas lūgumu dot tai plašākas iespēja ar ASV bruņojumu apšaudīt Krieviju. Baidens otrdien reportieriem atzina, ka pie šī jautājuma "tiek strādāts". Arī Ukrainas atbalstītāji ASV Kongresā aicinājuši Baidena administrāciju atcelt noteiktos ierobežojumus. Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Bens Kardins reportieriem izteicies, ka "nebūtu izbrīnīts", ja lēmums Baltajā namā jau būtu pieņemts.
Savukārt britu laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz saviem avotiem, ziņo, ka Apvienotā Karaliste jau esot pieņēmusi lēmumu atļaut Ukrainai izmantot spārnotās raķetes "Storm Shadow" triecieniem mērķiem Krievijas iekšienē.
"The Guardian" norāda, ka par šo lēmumu, iespējams, publiski ziņots nemaz netiks.
Ukrainas amatpersonas tikmēr diplomātiski izvairījušās komentēt otrdien aizvadītās ASV prezidenta amata kandidātu debates, kurās sacentās bijušais prezidents Donalds Tramps un pašreizējā viceprezidente Kamala Harisa. Tramps debatēs pauda vēlmi, lai karš Ukrainā beidzas, tomēr apstiprinoši neatbildēja uz jautājumu, vai vēlas Ukrainas uzvaru. Zelenskis izteicies, ka debates neesot skatījies, bet jaunais ārlietu ministrs Andrijs Sibiha prognozēja, ka vēlēšanu iznākums Vašingtonas politikā izmaiņas neradīs. "Mēs ticam un esam pārliecināti par spēcīgu amerikāņu atbalstu," paziņoja ministrs, prognozējot, ka atbalsts Ukrainai turpināsies.
Aptauja
Kāds ir Ukrainas armijas mērķis, veicot militāru operāciju Krievijas teritorijā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
