Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vakar Strasbūrā iepazīstināja Eiropas Parlamenta (EP) līderus ar jaunā sastāva EK komisāru amatu kandidātiem no 27 dalībvalstīm.

Reklāma

Eiroparlamenta deputātu izvērtējumu un balsojumu par jaunās komisijas apstiprināšanu pilnā sastāvā gaida oktobrī. Apstiprināšanas gadījumā viņu rokās turpmākos piecus gadus atradīsies Eiropas Savienības politika, ekonomika un sociālās lietas.

Varas vertikāle

Kaut jaunā EK sastāva veidošana notiek kopš vasaras vidus, process nav ritējis gludi. Vēl šonedēļ, raisot daudz valodu, negaidīti par atteikšanos kandidēt paziņoja Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus, rūpniecības un digitālās politikas komisārs Tjerī Bretons. 69 gadus vecais franču politiķis, kurš atradās šajā amatā kopš 2019. gada, tika uzskatīts par vienu no ietekmīgākajām un pieredzējušākajām personībām komisijā. Taču Bretons reizē bija cilvēks, kas mēdza strīdēties ar priekšniecību, tas ir, EK prezidenti Urzulu fon der Leienu. 

Viņš tai atklāti norādīja uz kļūdām, pārmeta favorītismu komandas veidošanā un amata priekšrocību izmantošanu, lai panāktu atkārtotu apstiprināšanu augstajā amatā pēc šīs vasaras Eiroparlamenta vēlēšanām. 

Saspīlējums abu attiecībās bija visiem labi zināms. Un pēdējā acīmredzot nolēma laikus patīrīt gaidāmo padoto rindas. Sociālās saziņas platformā "X" Bretons savu pēkšņo lēmumu skaidroja ar Leienas "apšaubāmo vadības praksi". Rīcība bija kā protests pret tirgošanos aiz viņa muguras, nevienā brīdī konfliktu nepārspriežot ar viņu pašu. Proti, Leiena pirms dažām dienām lūdza Francijai piedāvāt viņa vietā citu kandidātu, to pamatojot ar "personīgiem apsvērumiem". Parīze reaģēja uz Leienas lūgumu ļoti operatīvi, Bretonu aizstājot ar 39 gadus veco Francijas ārlietu ministru Stefānu Sežurnē, ko uzskata par Francijas prezidentam Emanuelam Makronam pietuvinātu. Apskatnieki ārpus Francijas Bretona aiziešanu īpaši nenožēlo, jo viņam pārmet diezgan vienpusēju ekonomisko lietu virzīšanu Parīzei par labu, kaut komisāra amats prasītu dot priekšroku kopējam, ne atsevišķas valsts labumam. Daudziem tāpat nepatika Bretona kā komisāra konfliktēšana ar amerikāņu tehnoloģiju miljardieri Īlonu Masku, pirms tam nesaskaņojot pozīciju ES iekšienē. Leiena vakar pavēstīja, ka Sežurnē atbildēs par ES labklājību, rūpniecību un rūpniecības stratēģiju, vienoto tirgu.

Izdevums "Politico" atgādina, ka Leiena ir varas vertikāles no augšas uz leju piekritēja. Viņa uzticas tikai mazai padomnieku grupai un necieš, ja tai runā pretī. 

Bretons nav pirmais, kuram nācies paiet malā. Līdzīgi gadījies arī darba un sociālo tiesību komisāram no Luksemburgas Nikolasam Šmitam un ekonomikas komisāram no Itālijas Paolo Džentiloni, kuri uz otro termiņu amatos vairs netika nominēti. "Tagad EK prezidente varēja sagatavoties, lai sūtītu sava otrā termiņa komandu Eiropas Parlamenta priekšā ar ērtu apziņu, ka viņas kritiķi ir otrpus durvīm – līdzsvarā, ar priekšrocību, ka tas ir labāk nekā kādas īstermiņa aizķeršanās vai haotiskas uzstāšanās," "Politico" neslēpis anonīms augsta ranga ES aparāta pārstāvis, paužot, ka Leienas pēdējā pretinieka Bretona izstāšanās "aiztaupīs viņai galvassāpes nākamajos piecos gados".

Uzsvars sievietēm

Starp Baltijas valstīm Latvija, kā zināms, atkal virzīja Valdi Dombrovski, kurš Leienas komandā būs Eiropas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas komisārs. Lietuva izvirzījusi agrāko valsts premjeru, fiziķi Andrjusu Kubiļu, kurš Strasbūrā nosaukts kā pirmais aizsardzības un kosmosa lietu komisārs ar uzdevumu vairot ES aizsardzības rūpniecības jaudu, bet Igaunija cer uz ekspremjeres Kajas Kallasas apstiprināšanu prestižajā Eiropas augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amatā.

Kad Leiena jūlijā nodrošināja atkārtotu ievēlēšanu EK vadītājas postenī, viņa vērsās pie dalībvalstīm ar aicinājumu izvirzīt nākamajam komisijas sastāvam pa vienam vīrietim un vienai sievietei, lai pretendentu konkursā būtu izvēle un iespēja nodrošināt dzimumu līdzsvaru. 

Taču daudzi to tulkojuši kā mēģinājumu vienkārši lobēt sieviešu izvirzīšanu, kas izrādījies pilnā apjomā praksē neīstenojams, – divus kandidātus uzreiz spēja piedāvāt vienīgi Bulgārija. 

Pārējās valstis absolūtā vairumā virzījušas vai nu vīriešus, vai 11 gadījumos sievietes, taču ne abus. Tas, ka Rumānija nosūtīja uz EK agrāko ES projektu vadītāju Roksanu Minzatu, ir Leienas politikas nopelns, un tagad Minzatu varētu būt EK priekšsēdētājas vietniece, atbildīga par iedzīvotāju prasmēm, izglītību un kultūru, kvalitatīvām darba vietām un sociālajām tiesībām. Bet Leienas spiediens vairāku valstu valdībām, lai tās nominētu tieši dāmas, izsauca arī pretreakciju. Piemēram, Slovēnijā opozīcija parlamentā līdz pēdējam brīdim kavēja potenciālās ES paplašināšanās lietu komisāres, diplomātes Martas Kosas kandidatūras nominēšanu.

Ja jaunās EK apstiprināšanas process ritēs pēc plāna, tad komisija varētu sākt darbu ne ātrāk par 1. novembri. Tas nozīmē, ka viens no pirmajiem tās uzdevumiem būs veidot attiecības ar jaunā ASV prezidenta administrāciju, jo ASV balsošana notiek 5. novembrī.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.