Valsts prezidents Egils Levits rosina Saeimu pieņemt likumu, ar kuru "izskaust un nākotnē nepieļaut" rusifikācijas vai totalitāro režīmu slavināšanu ielu un vietvārdu nosaukumos, izriet no valsts pirmās personas paziņojuma.
Viņš norādīja, ka aizvadītajā desmitgadē ir redzama globāla tendence izvērtēt Rietumeiropas impēriju koloniālisma politiku un tās līdz mūsdienām turpinošās ietekmes. Pēc prezidenta paustā, tiek piedāvāti atšķirīgi risinājumi - sākot ar radikālu visu koloniālisma pēdu izdzēšanu un kompensāciju prasīšanu no kādreizējo kolonizatoru pēctečiem līdz pat šo vēstures traģisko lappušu aizmiršanai.
"Ir skaidrs, ka Rietumos ilgi dominējošais neitrālais vai tikai vāji nosodošais skatījums uz to vairs nav un nebūs iespējams. Šo globālo diskusiju kontekstā būtu nepieciešams paraudzīties arī uz Latvijas sabiedrības attieksmi pret savu sarežģīto, bieži vien traģisko vēsturi,"
akcentē prezidents.
Viņš atzīmē, ka Latvijas valsts politika šajā ziņā ir konsekventa - tā visdažādākajos veidos piemin un nosoda okupācijas režīmu noziegumus un godina savus brīvības cīnītājus. Levita ieskatā, tas atbilst arī sabiedrības vairākuma nostājai. Šāda valsts politika un sabiedrības vairākuma apzinātā nostāja norāda uz to, ka šajā aspektā "mūsu demokrātisko vērtību sistēma ir stabila".
Valsts prezidents norāda, ka mūsu mentalitātē ir daudz krievu un padomju koloniālisma vēstures nospiedumu, no kuriem daļa ir redzamāki, daļa mazāk redzami, bet vairums "saglabājas zemapziņas līmenī". Viņš vērš uzmanību uz to, ka daudzās Latvijas vietās uzstādītie Vladimira Leņina un citu okupantu varasvīru pieminekļi tika novākti Atmodas laikā un tūlīt pēc valsts neatkarības atjaunošanas, taču daudzi okupācijas varas uzstādītie pieminekļi un citas zīmes tā arī palika neaiztikti.
Levits klāsta, ka uz Krievijas agresijas pret Ukrainu fona sabiedrības vairākumam radās skaidrība, ka šie pieminekļi un citas zīmes nav tikai "nevainīgas" vēstures mantojums, bet gan mērķtiecīgi uzstādīti ideoloģiski objekti. Viņaprāt, to pastāvēšana mūsdienās aktīvi simbolizē neatkarīgai, demokrātiskai, latviski nacionālai Latvijas valstij naidīgu ideoloģiju, kas nav savienojama ar Latvijas valsts pamatiem un Satversmē noteiktajām demokrātiskās sabiedrības pamatvērtībām.
Prezidents par simbolisku aktu atzīst pieminekļa Uzvaras laukumā demontāžu, attīrot Latvijas publisko vidi no padomju okupācijas režīmu slavinošajām zīmēm. Viņa ieskatā, ir vēl kāds padomju okupācijas varas un ar to saistītās Krievijas rusifikācijas un koloniālisma politikas mantojums - ielu nosaukumi un citi vietvārdi.
"[..] Liela daļa ielu nosaukumu un vietvārdi, kas atgādina par sīkākiem padomju okupācijas varasvīriem, par vietējiem kolaboracionistiem, vai citādā veidā ir nepārprotami saistīti ar Padomju Savienību vai arī carisko Krieviju, joprojām ir palikuši un veido daļu no mūsu publiskās vides,"
paziņojumā pauž Levits.
Viņš rosina Saeimu pieņemt likumu par komunistiskā totalitārā režīma un rusifikācijas politiku rezultātā ieviesto nosaukumu pārdēvēšanu. Levits uzsver, ka attieksme pret pagātni un to reprezentējošiem ielu nosaukumiem un vietvārdiem ir nacionāla līmeņa jautājums un attieksme pret tiem dažādās pašvaldībās nevar būt atšķirīga. Tai ir jābūt vienādai visā valstī.
"Likums ir tehniski vienkāršs. Tam jāsatur sekojošs regulējums: to ielu un citu vietvārdu nosaukumu saraksts, kuri attiecīgajām pašvaldībām ir jāpārdēvē, pienākums pašvaldībām šos nosaukumus viena gada laikā pārdēvēt un regulējums par pārdēvēšanas izmaksām," norāda Levits, paužot uzskatu, ka izmaksas būtu jāsedz valstij.