15.3 °C
Maksimālais minimālists, R² – tā reiz sevi raksturojis mākslinieks Rūsiņš Rozīte (1943–1978), kura izstāde "R² Rūsiņš Rozīte" ciklā "Paaudze" no 4. augusta līdz 7. janvārim apskatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs. Mākslinieka radošā daudzpusība bija apbrīnojama – grafika, glezniecība, grāmatu ilustrācijas, scenogrāfija.
Rūsiņš domājis un strādājis ātri, bijis klāt akadēmijas ballēs, teātra izrādēs un pasākumos. Notikumu intensitāte un plašais draugu loks bijusi sava veida nepieciešamība izzināt dažādās dzīves sfēras, un, kā teic mākslas zinātniece Ilze Putniņa, šajā pašradītajā norišu virpulī Rūsiņš parādījies un pazudis kā vējš.
Mākslā Rūsiņš Rozīte ienācis viegli: izglītības sākums, kā daudziem, Jaņa Rozentāla Mākslas skolā pie pasniedzēja Edgara Iltnera, Mākslas akadēmijā stājies Glezniecības nodaļā, bet nokļuvis pie grafiķiem, tomēr glezniecību uzskatījis par galveno. Rūsiņa aizrautība nereti nokaitinājusi profesoru Artūru Apini, jo oforta platēs viņš neakadēmiski dziļi iegriezis zīmējumu un tādu plati otrreiz vairs nevarēja izmantot.
Jau studiju laikā izveidojās Rozītes skaidrais, lakoniskais rokraksts ar koncentrēti ekspresīvu, simbolisku vēstījumu.
Mākslā sev raksturīgo impulsivitāti Rūsiņš nobremzēja, maksimāli precīzi realizēja savas idejas, jo "jāgrib ir neiespējamais, lai sasniegtu iespējamo".
Vēl pēdējā kursa students būdams, Rūsiņš atsaucas drauga, jaunā režisora Jura Strengas aicinājumam veidot skatuves noformējumu Mati Unta lugai "Kāda būsi, mana pasaule?" (1967). Dailes teātrim tas bija kas neierasts – melna skatuve, balts boksa ringa kvadrāts, noēvelēti balta koka krēsli. Aktieri darbojās absolūta minimālisma telpā, režisors izrāžu laikā no skatītāju zāles komentēja notiekošo. Rūsiņš Rozīte bija pirmais skatuves minimālists. Sekoja vēl trīs izrāžu noformējumi.
Izstādē eksponēti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Zuzānu kolekcijas un vairākām privātkolekcijām.
No Venēcijas līdz forštatei. "Tikai Venēcijā un Maskačkā var gleznot visu pēc kārtas," saka māksliniece Inga Jurova, kuras izstāde "Forštate un citas valstis" no 2. līdz 31. augustam apskatāma tirdzniecības centra "Mols" mākslas galerijā "Bazar’t". Viņa pārstāv maģiskā reālisma virzienu glezniecībā. Gleznojot reālistiskus motīvus, gleznotāju interesē metafiziskais un aiz ārējās formas slēptais lietu saturs. Viņa dzīvo Latgales priekšpilsētā un savu iemīļoto rajonu uztver kā unikālu un iemīlētu kultūrvēsturisku parādību, savos darbos dokumentāli fiksējot šīs Rīgas apkaimes arhitektūru un vidi. Otru izstādes daļu veido ceļojumu iespaidu cikls – Portugāle, Francijas Rivjēra, Venēcija, Liepāja... Inga Jurova mākslas projektos kā gleznotāja un kuratore piedalās no 1996. gada, kā arī ir sarīkojusi vairākas personālizstādes.
Lai dzīvo operete! Piektdien, 11. augustā, plkst. 19 Ikšķiles estrādē skanēs starptautiskā Operetes festivāla galā koncerts, kurā piedalīsies Kijivas Akadēmiskā valsts operetes teātra solists Oleksandrs Čuvpilo (tenors), Kauņas Valsts muzikālā teātra solisti Marija Arutiunova (soprāns) un Andrius Apšega (baritons), kā arī Operetes teātra solisti Sonora Vaice (soprāns), Anta Jankovska (soprāns/Itālija), Laura Purena-Kancāne (soprāns), Kārlis Rūtentāls (tenors), Nauris Indzeris (baritons), Dainis Skutelis (tenors), dejotāji un Operetes simfoniskais orķestris diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā. Programmā – skaistākās ārijas un dueti no operām, operetēm un mūzikliem. "Pagājušā gada Operetes festivālu Ikšķilē atceros ar visbrīnišķīgākajām sajūtām: lieliska organizācija, iejūtīgs un ļoti profesionāls diriģents maestro Atvars Lakstīgala un apburošs orķestris! Turklāt Latvijas publika ir vienkārši neticami lieliska!" teicis ukraiņu tenors Oleksandrs Čuvpilo, kurš festivālā viesosies pirms Spānijā plānotās koncertturnejas. Pēc koncerta no plkst. 22 Operetes teātra simfoniskais orķestris un diriģents Atvars Lakstīgala aicinās uz gaidīto un unikālo Valšu vakaru, kurā skanēs Johana Štrausa valši.
Dzenīša pirmatskaņojums Mežotnē. Sestdien, 12. augustā, tradicionālajā koncertā "Pēteris Vasks ielūdz. Vasara. Mežotne" muzicēs stīgu kvartets "Akilone" (Francija), kurā apvienojušās Magdalēna Geka – vijole, Elīze de Bendelaka – otrā vijole, Perīne Gijemota-Manka – alts un Lusī Merkata – čells. Skanēs Andra Dzenīša 4. stīgu kvarteta "Iekšpus. Elīzijs. Ārpus" pirmatskaņojums, Pētera Vaska 2. stīgu kvartets "Vasaras dziedājumi" (1984), kā arī ķīniešu komponistes Šu Jī skaņdarbs "Aquilone Lontano" (2018).
Aicina Inese Galante un draugi. Rīt, 10. augustā, ar virtuozo Latvijas pianistu Andreja Osokina, Reiņa Zariņa, Daumanta Liepiņa un Aurēlijas Šimkus uzstāšanos tiks atklāts festivāls "Summertime – aicina Inese Galante", kas piedāvās sešus koncertus. Piektdien, 11. augustā, enerģisku ballīti iegriezīs Balkānu ritmu karalis "Shantel". Sestdienas, 12. augusta, pēcpusdienā priecēs Ineses Galantes koncerts "Viva amore", bet vakarā uzstāsies Sanremo festivāla vairākkārtējs dalībnieks un laureāts, Itālijas Eirovīzijas zvaigzne Rafaels Gvalaci. Svētdienas, 13. augusta, koncertā "Jaunie un spožie" uzstāsies saksofoniste Ilva Ešenvalde, Nacionālās operas soliste Inna Kločko un vijolnieks Andrejs Jegorovs. Festivāls noslēgsies svētdienas, 13. augusta, vakarā ar Ūtes Lemperes monoizrādi "Tikšanās ar Marlēnu", ko iedvesmojusi reāla telefona saruna ar leģendāro aktrisi un dziedātāju Marlēni Dītrihu.
Latgales krāšņais zelts. Piektdien un sestdien, 11. un 12. augustā, Latgales keramikas vecmeistara Andreja Paulāna ceplī Raiņa muzejā "Jasmuiža" notiks ikgadējais tā kurināšanas pasākums. 11. augustā cepli kurinās tautas lietišķās mākslas studijas "Rēzeknes apriņķa pūdnīki" dalībnieki un viņu draugi. 12. augustā plkst. 11 notiks keramikas cepļa atvēršana un svaigi apdedzināto, vēl karsto, krāšņi glazēto trauku izņemšana.
