2.3 °C
"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.
Baņuta Rubess, "Te bija Brunis". Sērijas "Latvijas gēns" 1. grāmata. Vāka māksliniece, sērijas logo autore Zane Ernštreite. "Latvijas Mediji".
Baņutas Rubess bērnībā uzņēmējs, sabiedrisks darbinieks, viens no latviskās dzīves sargātājiem trimdā Bruno Rubess savu jaunāko meitu ķircināja, atkārtojot: "Kādu dienu tu par mani uzrakstīsi grāmatu." Viņa bija apņēmusies to nekad nedarīt, taču personiskas krīzes brīdī pieķērās tēva portfeļa saturam, kurā atradās arī viņa kara laika dienasgrāmata. Šajā punktā sākās ceļš uz dokumentālo romānu "Te bija Brunis", kas ir kļuvis par pirmo topošajā sērijā "Latvijas gēns".
"Neviens cits manis lasītais darbs nav devis tik labu ieskatu jauna, Latviešu leģionā iesauktā vīrieša pieredzē gan kara laikā, gan pēc tam gūstekņu nometnē Rietumos. Turklāt vairāki darba elementi padarīs to saistošu jaunākās paaudzes lasītājiem, kuriem leģiona tematika citkārt varētu likties novecojusi. Stāsts, kā meita meklē informāciju par tēva kara gaitām, met tiltu pāri laikam un ļauj ar šo stāstu identificēties mūsdienu jaunietim," raksta publicists Pauls Raudseps. Grāmatas iznākšanu atbalstījuši Valsts kultūrkapitāla fonds un Latviešu fonds.
Zane Nuts, "Sinča neraud". Māksliniece Natālija Kugajevska. "Latvijas Mediji".
Sinča neraud. Sinča nekad neraud. Ja sāp, viņa kož kā mazs zvērēns, bet nekad neparāda savas sāpes. Taču nu reiz Sintijai pietiek. Viņa savam puisim nočiepusi pārdesmit eiro un ar šo naudu gatava sākt jaunu dzīvi. Aizbēgt no haosa, kurā iestrēgusi, no atmiņām par alkoholiķiem vecākiem un no sapratnes, ka nav itin neviena, kuram lūgt palīdzību. Aukstā pavasara nakts var kļūt par pēdējo, tomēr liktenis sūta Sintijai atbalstu, uz kādu viņa nebūtu uzdrīkstējusies cerēt...
Juris Rozītis, "DISPLACED PERSON. Kāda latvieša stāja svešumā". Mākslinieks Jānis Esītis. "Dienas grāmata".
Latvieša stāja svešumā – tāds nosaukums bija dokumentam, ko savulaik sagatavoja latviešu organizācijas Vācijā, kad bēgļi sāka izklīst, dodoties uz citām pasaules valstīm. Šis apkārtraksts bija iecerēts kā padomdevējs aizceļotājiem, kā garīgi izturēties jaunajā dzīvē.
Romāns "Displaced Person. Kāda latvieša stāja svešumā" izseko jauna cilvēka dzīvei/pieaugšanai trimdas latviešu sabiedrībā un ārpus tās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Romānā īsiem, precīziem triepieniem tēlota dzīve gan Eiropā, gan Austrālijā laikā, kad Rietumu pasaulē krasi mainās sabiedriskās un kulturālās normas, ko pilnā mērā uz savas ādas izbauda arī romāna galvenais varonis Jūlijs Vēzis un visi viņa "alter ego". Romāna centrā – jauna cilvēka neizbēgamā dumpošanās un grūtais lēmums, kas jāpieņem pašam: kustēties pa vai pret straumi.
Jānis Lejiņš, "Dieva dusmības bērni". Mākslinieks Jānis Esītis. "Dienas grāmata".
"Astoņpadsmitā gadsimta latviešiem bija pamats domāt, ka pār zemi nākusi Dieva dusmība. Sācies ar Ziemeļu karu un Lielo mēri, gadsimts noslēdzas ar visskarbākās dzimtbūšanas laikmetu un visu Latvijas novadu iekļaušanu Krievijas impērijā. Šo pārmaiņās mutuļojošo laikmetu Jānis Lejiņš izvēlējies par sava romāna darbības vidi, tēlodams Vidzemes mācītāja Liborija Bēra un viņa dzimtas likteni. Bērs vēlas būt stingrs kristīgi luteriskās dzīvesziņas sargs, taču vai iespējams uzvarēt cīņā, ja tā nonāk pretrunā ar cilvēcību?" raksta publicists Vents Zvaigzne.
Rakstnieks Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Lejiņš latviešu literatūrā ienāca ar stāstu krājumu "Mūsu stacija" (1988). Pēc vairāk nekā desmit gadiem sekoja vēsturisko romānu triloģija "Zīmogs sarkanā vaskā": "Brāļi" (2001), "Ķēniņš" (2004), "Rūnas" (2009), kas autoram atnesa popularitāti un panākumus. Romāns "Ķēniņš" 2005. gadā saņēma Literatūras gada balvas žūrijas speciālo balvu par vērienīgu un būtisku latviešu nacionālās vēstures un pašapziņas atainojumu, bet "Rūnas" – Literatūras gada balvu (2010). Nākamais vēsturiskais romāns "Kamera obskura" ieguva sabiedrisko mediju balvu "Kilograms kultūras" (2012), kam sekoja romāns "Vīrieša sirds" (2017), savukārt 2021. gadā klajā nāca kopdarbs ar dzīvesbiedri Virdžīniju Lejiņu – romāns "Straupes pilskungi". Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Aptauja
Vai jūs uztrauc grāmatu veikalu slēgšana mazpilsētās?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
!["XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku [..] grafiskās identitātes filozofijas centrā ir darīšanas un radīšanas cildināšana, dažādo ceļa posmu piedzīvošana — jaunā dalībnieka dzimšana, pirmie soļi kultūras apgūšanā, mācīšanās un radīšana, kas veido mūsu kopējo latviskās kultūras telpu," rakstīts svētku mājaslapā "nacgavilet.lv". Šis simbols pamatots tā: "Burtzīmes kompozicionālais pamats apzināti aizgūts no iepriekšējiem Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, lai veidotu saikni starp abiem svētku notikumiem, kur viens ir sākums un otrs — turpinājums.
Saglabājot dalībnieku uznāciena vizuālo ritmu, iepriekš stalto burtveidolu Skolu jaunatnes svētkos aizstāj rotaļīgāks un brīvāks, tuvāks jauniešu būtībai un nepieradinātajam garam.
Svētku simbols iedvesmots no 2022. gada svētku logo motīva konkursa uzvarētājas Esteres Peipas darbā iekļautajiem grafiskajiem rakstiem. Tie pārtapuši modulāros posmos, kas simbolizē katra dalībnieka spēku, dažādos talantus, darbus un personības. Katram liekot klāt daļiņu no sevis, tiek iegūta nebeidzami plūstoša svētku rota."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__large__jpeg/uploads/media/image/202501142130466786bb6631eaa.jpg "\"XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku [..] grafiskās identitātes filozofijas centrā ir darīšanas un radīšanas cildināšana, dažādo ceļa posmu piedzīvošana — jaunā dalībnieka dzimšana, pirmie soļi kultūras apgūšanā, mācīšanās un radīšana, kas veido mūsu kopējo latviskās kultūras telpu,\" rakstīts svētku mājaslapā \"nacgavilet.lv\". Šis simbols pamatots tā: \"Burtzīmes kompozicionālais pamats apzināti aizgūts no iepriekšējiem Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, lai veidotu saikni starp abiem svētku notikumiem, kur viens ir sākums un otrs — turpinājums.
Saglabājot dalībnieku uznāciena vizuālo ritmu, iepriekš stalto burtveidolu Skolu jaunatnes svētkos aizstāj rotaļīgāks un brīvāks, tuvāks jauniešu būtībai un nepieradinātajam garam.
Svētku simbols iedvesmots no 2022. gada svētku logo motīva konkursa uzvarētājas Esteres Peipas darbā iekļautajiem grafiskajiem rakstiem. Tie pārtapuši modulāros posmos, kas simbolizē katra dalībnieka spēku, dažādos talantus, darbus un personības. Katram liekot klāt daļiņu no sevis, tiek iegūta nebeidzami plūstoša svētku rota.\"")
!["XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku [..] grafiskās identitātes filozofijas centrā ir darīšanas un radīšanas cildināšana, dažādo ceļa posmu piedzīvošana — jaunā dalībnieka dzimšana, pirmie soļi kultūras apgūšanā, mācīšanās un radīšana, kas veido mūsu kopējo latviskās kultūras telpu," rakstīts svētku mājaslapā "nacgavilet.lv". Šis simbols pamatots tā: "Burtzīmes kompozicionālais pamats apzināti aizgūts no iepriekšējiem Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, lai veidotu saikni starp abiem svētku notikumiem, kur viens ir sākums un otrs — turpinājums.
Saglabājot dalībnieku uznāciena vizuālo ritmu, iepriekš stalto burtveidolu Skolu jaunatnes svētkos aizstāj rotaļīgāks un brīvāks, tuvāks jauniešu būtībai un nepieradinātajam garam.
Svētku simbols iedvesmots no 2022. gada svētku logo motīva konkursa uzvarētājas Esteres Peipas darbā iekļautajiem grafiskajiem rakstiem. Tie pārtapuši modulāros posmos, kas simbolizē katra dalībnieka spēku, dažādos talantus, darbus un personības. Katram liekot klāt daļiņu no sevis, tiek iegūta nebeidzami plūstoša svētku rota."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/202501142130466786bb6631eaa.jpg "\"XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku [..] grafiskās identitātes filozofijas centrā ir darīšanas un radīšanas cildināšana, dažādo ceļa posmu piedzīvošana — jaunā dalībnieka dzimšana, pirmie soļi kultūras apgūšanā, mācīšanās un radīšana, kas veido mūsu kopējo latviskās kultūras telpu,\" rakstīts svētku mājaslapā \"nacgavilet.lv\". Šis simbols pamatots tā: \"Burtzīmes kompozicionālais pamats apzināti aizgūts no iepriekšējiem Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem, lai veidotu saikni starp abiem svētku notikumiem, kur viens ir sākums un otrs — turpinājums.
Saglabājot dalībnieku uznāciena vizuālo ritmu, iepriekš stalto burtveidolu Skolu jaunatnes svētkos aizstāj rotaļīgāks un brīvāks, tuvāks jauniešu būtībai un nepieradinātajam garam.
Svētku simbols iedvesmots no 2022. gada svētku logo motīva konkursa uzvarētājas Esteres Peipas darbā iekļautajiem grafiskajiem rakstiem. Tie pārtapuši modulāros posmos, kas simbolizē katra dalībnieka spēku, dažādos talantus, darbus un personības. Katram liekot klāt daļiņu no sevis, tiek iegūta nebeidzami plūstoša svētku rota.\"")
