Valdība atbalsta vairāk nekā 640 miljonu eiro vērto austrumu pierobežas stiprināšanas plānu

Valdība otrdien atbalstīja Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam, kura īstenošanai plānots izlietot vairāk nekā 640 miljonus eiro. Plānā ietverti 59 pasākumi un aktivitātes, kas papildina esošos pasākumus un citos nacionālā līmeņa plānošanas dokumentos ietvertās intervences, kam piešķirts finansējums.

Drošības stiprināšanas jomā paredzēta infrastruktūras attīstības projektu īstenošana un dienestu reaģēšanas spēju stiprināšana, izbūvējot 11 jaunus katastrofas pārvaldīšanas centrus austrumu pierobežas teritorijā – Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, Balvos, Krāslavā, Ludzā un Rēzeknē.

Pašlaik finansējums pieejams septiņu katastrofu pārvaldības centru būvniecībai Dagdā, Ilūkstē, Daugavpilī, Līvānos, Viļānos, Alūksnē, Preiļos, bet plāna īstenošanas periodā ir plānota 11 katastrofu pārvaldības centru būvniecība.

Iecerēta Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošana, izveidojot pretmobilitātes materiālu parkus 25 vietās un nodrošinot vairāk nekā 100 darba vietu vietējiem iedzīvotājiem.

Plānā paredzēta sešu militāro bāzu Daugavpilī, Rēzeknē, Lūznavā, Preiļos, Meža Mackevičos, Alūksnē darbības nodrošināšana un 550 valsts aizsardzības dienesta karavīru izvietošana Latgales reģionā.

Austrumu pierobežā iecerēta divējāda lietojuma produktu ražošanas nodrošināšana, stiprinot reģiona gatavību krīzēm un atturēšanas spējas, kā arī uzņēmējdarbības iespējas.

Tiks īstenoti pasākumi informatīvās telpas stiprināšanai, krīzes vadībai un nevalstisko organizāciju sektora spēcināšanai.

Ekonomiskās attīstības jomā plānots īstenot reģiona ekonomikas attīstību veicinošus atbalsta pasākumus. Iecerēta 1800 jaunu darba vietu radīšana īstenoto uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu rezultātā, investīciju novirzīšana industriālā parka izveidei Daugavpilī, kā arī citās austrumu pierobežas pašvaldībās attīstot infrastruktūru un teritorijas uzņēmējdarbības atbalstam, piesaistot 56,9 miljonus eiro privāto investīciju.

Tiks turpināta Latgales un Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu atbalstīšana un robežu paplašināšana, iekļaujot Alūksnes novadu.

Atbalstu paredzēts sniegt 34 mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tāpat plānota aizdevumu sniegšana, nodrošinot finansējumu uzņēmējiem 36,5 miljonu eiro apmērā.

Tiks veicināta lauku saimniecību konkurētspēja, mazo saimniecību attīstība, gados jaunu lauksaimniecību dibināšana, sniedzot atbalstu vairāk nekā 10 000 saimniecību.

Paredzēta atbalsta sniegšana energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē.

Mājokļu būvniecībai ar īres subsīdijām plānots ieviest publiskās privātās partnerības modeli. Iecerēta 143 sociālo mājokļu atjaunošana vai jaunu sociālo mājokļu būvniecība.

Plānotas arī investīcijas mobilitātes veicināšanai, tajā skaitā valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana.

Plānā paredzēta vismaz 200 jauniešu apmācīšana Militārā pamatkursa pirmajā līmenī, slimnīcu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darba stiprināšana, papildus izveidojot 34 aprūpes atbalsta personu darba vietas.

Plānā iekļauti vēl daudzi dažādi citi pasākumi dažādās nozarēs.

Valdības sēdē pateicību par šī plāna izveidi un atbalstu tā īstenošanai pauda Balvu novada domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs un Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers. 

Maksimovs gan piebilda, ka šis neesot "laimes plāns" un neatspoguļojot visas iedzīvotāju cerības, taču, apstiprinot šo plānu, valdība dodot skaidru zīmi Latvijas pierobežas iedzīvotājiem, ka "valsts par tiem rūpējas un gādā". 

Viņš uzsvēra, ka šis plāns esot tikai ceļa sākums un tas nebeigsies 2027. gadā. Šis esot pirmais solis Latvijas drošības un ekonomikas attīstībai pierobežā.