AS "Latvijas Mediji", paplašinot savu darbību, ir nopirkusi divus grāmatu un kancelejas preču tirdzniecības uzņēmumus – vairumtirdzniecības uzņēmumu "Latvijas Grāmata" un trešo lielāko grāmatnīcu tīklu Latvijā – uzņēmumu "Globuss A". AS "Latvijas Mediji" valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis un abu nopirkto uzņēmumu valdes locekle un "Latvijas Mediju" valdes locekle Evija Veide skaidro, kādas pārmaiņas tas radīs uzņēmumu darbībā un Latvijas grāmatu tirgū.
Ko šis darījums nozīmē Latvijas grāmatniecības tirgum?
G. Kļavinskis: Man šķiet, ka vispirms būtu jārunā par to, ko tas nozīmē pašiem "Latvijas Medijiem". Un mums tas nozīmē iespēju saglabāt savu vietu tirgū, palielināt tirdzniecības vietu skaitu, palielināt apgrozījumu un peļņu. Tas nozīmē, ka "Latvijas Mediji" kā otrā lielākā grāmatu izdevniecība Latvijā arī turpmāk spēs nodrošināt pilnu ciklu – no ražošanas līdz izdoto grāmatu nonākšanai pie lasītājiem. Nākotnē plānojam palielināt un attīstīt veikalu skaitu – viena jauna grāmatnīca "Globusa" tīklā atvērsies vēl līdz Jāņiem, ar to šis process nebeigsies.
E. Veide: Lielākie grāmatnīcu tīkli Latvijā joprojām paliek "Zvaigzne ABC" un "Jānis Roze", "Globusa" grāmatnīcu tīkls ir trešais lielākais ar šobrīd 11 grāmatnīcām, bet, kā jau minēts, šis skaits tuvākajās nedēļās pieaugs līdz 12. Abi minētie grāmatu tirdzniecības tirgus līderi vienlaikus ir gan grāmatu izdevēji, gan arī to tirgotāji, un tā, iespējams, ir mazo valstu grāmatu tirgum raksturīga iezīme. Tagad šim pārim pievienojas arī "Latvijas Mediji", pārvēršot to par trijotni.
Skatoties no uzņēmuma viedokļa, būšana gan izdevējam, gan arī grāmatu tirgotājam ļauj labāk kontrolēt tirgū pastāvošos riskus un labāk izmantot tā piedāvātās iespējas.
"Zvaigzne ABC" ir un paliek lielākais Latvijas izdevējs un viens no lielākajiem grāmatu tirdzniecības tīkliem, savukārt "Jānis Roze" pirmkārt ir grāmatu tirdzniecības uzņēmums, lai gan nevar noliegt, ka šī uzņēmuma izdevniecība ir ar senām tradīcijām. "Latvijas Mediji" šajā tirgū ienes to, ka mēs būsim pirmais uzņēmums tirgū, kur ir gan izdevniecība, gan grāmatu tirdzniecības tīkls, gan arī mediju uzņēmums ar dienas laikrakstu un žurnālu virkni – pagaidām nebijusi kombinācija.
Vēl gribētu piebilst, ka, vērojot to, kas notiek Baltijas valstu tirgū, mēs Latvijā varam būt lepni par to, ka visi trīs lielākie grāmatu mazumtirdzniecības uzņēmumi joprojām pieder Latvijas īpašniekiem, mūsu kaimiņvalstīs tas tā nebūt vairs nav. Abās kaimiņvalstīs lielākie grāmatu tirdzniecības uzņēmumi pieder starptautiskām investoru grupām, taču Latvijā tā tas nav.
Vai abi nopirktie uzņēmumi – "Latvijas Grāmata" un "Globuss A" – kļūs par "Latvijas Mediju" sastāvdaļu vai arī turpinās eksistēt kā atsevišķi uzņēmumi?
G. Kļavinskis: Turpinās eksistēt kā atsevišķi uzņēmumi. Darbības specifika visiem uzņēmumiem nedaudz atšķiras, tādēļ no pārvaldības un caurredzamības viedokļa ir ērtāk, ja tie paliek atsevišķi uzņēmumi arī nākotnē. Tiks sabalansētas dažādas uzņēmumu funkcijas, lai tās nedublētos. "Latvijas Mediji" arī nākotnē paliks dažāda satura ražošanas uzņēmums, savukārt esošās tirdzniecības funkcijas pārņems "Latvijas Grāmata" un "Globuss A".
Kas notiks ar visu abu uzņēmumu – "Latvijas Grāmata" un "Globuss A" – darbiniekiem, proti, vai gaidāmas kādas lielas personāla pārmaiņas vai reorganizācijas?
E. Veide: Abi uzņēmumi strādā veiksmīgi un tirgū spējuši pastāvēt jau aptuveni 30 gadus, tādēļ nav pamata nekādām būtiskām pārmaiņām.
Pa trīsdesmit gadiem abos uzņēmumos izveidojusies gan pieredze, kā uzvesties tirgū, gan arī zināmas tradīcijas, un mēs noteikti vēlamies tās saglabāt.
Jebkura uzņēmuma darbinieki ir tā lielākā vērtība, īpaši jau tādos uzņēmumos, kas pastāvējuši tirgū gadu desmitiem ilgi. Gan uzņēmumiem, gan patērētājiem no šī darījuma vajadzētu sajust pozitīvas, nevis negatīvas pārmaiņas. Un, ņemot vērā, ka tiek runāts par jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu, runa ir par darbinieku skaita palielināšanu, nevis samazināšanu.
Ko šis darījums nozīmē patērētājiem grāmatu tirgū?
Tiks paplašināts veikalu "Globuss" preču sortiments, vismaz uzmanīgi eksperimentēts ar to. Pēdējos gados esmu pievērsusi uzmanību tam, kādi ir grāmatu tirdzniecības modeļi kaimiņvalstīs, un jāsaka, tie ir ļoti dažādi. Tirgū atrodami gan gandrīz tīri grāmatu, kancelejas preču un attīstošo spēļu tirdzniecības modeļi ar ļoti nelielu citu preču piejaukumu, gan arī tādi, kur grāmatas vairs nebūt nav galvenās starp rotaļlietām, tekstilprecēm, suvenīriem un saimniecības precēm. Lietuvā šo citu preču piedeva ir jau biedējoši liela – grāmatas dažās grāmatnīcās palikušas vairs tikai trešdaļa no visa sortimenta. Iet tik tālu mums nodoma noteikti nav, un te jāņem vērā arī tirgus tradīcijas, proti, tas, ka "Globusa" grāmatnīcas līdz šim īstenojušas samērā tīru grāmatu tirdzniecības modeli un to apmeklētāji pieraduši pie tāda. Ļoti iespējams, ka varam no somu grāmatu tirdzniecības modeļa aizņemties viņu tirgum raksturīgo sastāvdaļu, proti, to, ka grāmatnīcās atrodas arī žurnālu plaukts – tas atbilstu mūsu kā mediju izdevniecības specifikai. Nav izslēgti vēl arī citi uzmanīgi eksperimenti, bet kopumā orientēsimies uz "Globusa" grāmatnīcu esošo klientu gaumi un vajadzībām. Mūsu mērķis ir panākt, ka klientiem būtu viegli orientēties grāmatnīcās un atrast to plauktos sev vajadzīgo.