7.9 °C
Jānim Soloveikam no Bebriem alu brūvēt esot iemācījis Jānis Zīlmanis – vecs ulmaņlaiku saimnieks. Viņš teicis, ka alu var pagatavot gandrīz no visiem graudiem, bet visstiprākais tas iznāk no kukurūzas.
Galvenais priekšnosacījums, lai alus būtu garšīgs, ir tīri trauki un labi alus mieži. Pagājušā gadsimta 70. gados izmantoja Maja šķirnes miežus. Misa no šiem miežiem bijusi ļoti salda. Tāds vēlāk bijis arī alus.
Vēlākos gados šķirnes mainījās un misa vairs neizdevās tik salda. Lai iegūtu saldumu, nācies pievienot kviešus, dažkārt pat pusi no visa graudu daudzuma.
Graudus vispirms liek siltumā diedzēt. Kad rodas nelieli balti asniņi, graudus grauzdē un maļ iesalu. Malumam jābūt rupjam, citādi veidosies mīkla un nevarēs iztecināt misu. Kad misa iztecināta, to strauji atdzesē līdz 6–8 grādiem. Pievieno raugu un ļauj rūgt.
Rūpīgi jāuzrauga temperatūra – ja tā būs pārāk augsta, alus rūgs par ātru un vēlāk būs ass, un to dzērušie būs kašķīgi.
Kad alus gandrīz pilnībā norūdzis, to pilda muciņās un noliek vēsumā. Alus vēl turpina mazliet rūgt un no krāna tek dzirkstošs un putojošs.
Ja viss izdarīts pareizi, pa krānu iztek viss alus bez spundes atvēršanas.
Ja graudi labi dīgst, alu var pagatavot četrās dienās. Tomēr parasti to sāk brūvēt nedēļu pirms svētkiem.
