Sunny 19 °C
P. 03.05
Gints, Uvis
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora atklāj, ka pašvaldība labprāt redzētu jaunu skatu torni Gaiziņkalna virsotnē un būtu gatava rīkoties, tiklīdz šī zemes gabala dāvinājums tiktu juridiski noformēts. Fonā – koka dekorācija, kas iezīmē Gaiziņkalna virsotni. Kad te varētu pacelties jauns skatu tornis, skaidrības joprojām nav.
Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora atklāj, ka pašvaldība labprāt redzētu jaunu skatu torni Gaiziņkalna virsotnē un būtu gatava rīkoties, tiklīdz šī zemes gabala dāvinājums tiktu juridiski noformēts. Fonā – koka dekorācija, kas iezīmē Gaiziņkalna virsotni. Kad te varētu pacelties jauns skatu tornis, skaidrības joprojām nav.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Tūrisma nozare, virzoties uz zaļāku pieeju, ir cieši saistīta ne tikai ar saudzīgu attieksmi pret dabu, ko palīdz veicināt tūristiem pielāgota infrastruktūra un izglītojoši pasākumi, bet arī ar domāšanas maiņu pietuvinātajās nozarēs, piemēram, viesu uzņemšanā, ēdināšanā un transporta pakalpojumos.

Iespējas īstenot Zaļā kursa plānus tūrisma uzņēmumiem sniedz arī dažādi projekti, kuros var pretendēt uz Eiropas finansējumu.

Finansējums sadarbības tīkliem

Jau pašlaik un līdz 2029. gada 31. decembrim ir atvērta Tūrisma produktu attīstības programma, kuras mērķis ir Latvijas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem nodrošināt atbalstu, lai izstrādātu jaunus tūrisma produktus vai pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību.

Projektu īstenošanai kopumā pieejami vairāk nekā četri miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kā arī valsts budžeta finansējums 492 534 eiro apmērā.

Kā noskaidroju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā uz atbalstu var pretendēt sadarbības tīkli, kuros iekļauti vismaz divdesmit pieci dalībnieki un ne mazāk kā piecpadsmit no tiem pārstāv tūrisma un ar tūrismu saistītās nozares. Saskaņā ar ES fondu programmas noteikumiem sadarbības tīklos projekta īstenošanas gaitā ļauts iestāties arī jauniem dalībniekiem. Jau pašlaik konkursam ir iesniegtas desmit potenciālo tūrisma sadarbības tīklu stratēģijas, kurās pieprasītais ERAF atbalsts – vairāk nekā 5,23 miljoni eiro – pārsniedz pieejamo finansējumu. Tie tiks vērtēti konkursa kārtībā līdz 29. maijam.

Maksimālais finansējums, ko var saņemt sadarbības tīkla projektam no ES fondu un valsts budžeta līdzekļiem, ir līdz 584 884 eiro, ko varēs izmantot jaunu tūrisma produktu izstrādei 

– ar to saistītajiem pētījumiem, testēšanai un apmācībām, kā arī starptautiskās pieredzes gūšanai un sadarbības veidošanai.

Starp reģionālo sadarbības tīklu pieteikumiem ir arī Vidzemes tūrisma asociācija. "Mēs vēlamies turpināt zaļo ceļu attīstīšanu visā Vidzemē, arī piekrastē, kur iet Jūrtaka, tāpat uzlabot Madonas novada lielo purvu apkaimes infrastruktūru. Šī tūrisma produktu attīstības programma mums ļaus tūrisma piedāvājumus izstrādāt ļoti detalizēti, lai tie kļūtu daudz interesantāki ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu ceļotājiem," atklāj Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, piebilstot, ka bez šīs programmas finansējuma būtu grūti veikt tik nopietnus infrastruktūras uzlabošanas darbus, kuros ietilpst arī vides pielāgošana cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Eiropas Pilsētiniciatīva

Kohēzijas politikas ietvaros jauna programma pilsētvides atbalstam ir Eiropas Pilsētiniciatīva. Tās budžetam piešķirti 450 miljoni eiro no ERAF. 2021.–2027. gada periodā vismaz astoņi procenti no ERAF līdzekļiem katrā ES dalībvalstī ir jāiegulda prioritātēs un projektos, ko atlasa pašas pilsētas, pamatojoties uz savām ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, tādējādi sekmējot inovācijas. 

Šīs programmas ietvaros pērn bija izsludināts jau otrais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus līdz 120 miljonu eiro vērtiem inovatīviem projektiem, kas varētu risināt pašreizējās pilsētu problēmas.

Tostarp pieteikumus varēja iesniegt arī sadaļā "Ilgtspējīgs tūrisms" – ilgtermiņa zaļās un digitālās pārveides, noturības un ilgtspējas veicināšanai tūrisma nozarē, kas būtu panākams, dažādojot tūrisma produktus, pozitīvi ietekmējot vietējās kopienas un vidi, kā arī veicinot sociālo iekļaušanu, inovāciju un uzlabojot savienojumus ar mazākām teritorijām un pilsētām.

Līdz pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām Eiropas Pilsētiniciatīva bija saņēmusi četrdesmit trīs pieteikumus. To vidū – divus no Latvijas. Tagad konkurss ir pagarināts – bez iesniegšanas termiņa. Lai veicinātu informācijas apmaiņu un palīdzētu atrast sadarbības partnerus, pagājušā gada nogalē tika izveidots Eiropas Pilsētiniciatīvas kontaktpunkts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paspārnē, kas darbosies līdz 2029. gada beigām.

"Jebkura lieluma pilsētām ir būtiska nozīme, palīdzot Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un risinot demogrāfiskās problēmas. 

Šis otrais Eiropas Pilsētiniciatīvas uzaicinājums iesniegt priekšlikumus iedvesmos inovatīviem risinājumiem un drosmīgām pilsētattīstības stratēģijām, lai padarītu ES pilsētas zaļākas, nodrošinātu ilgtspējīga tūrisma un talantu piesaistīšanas modeļus," tā, izsludinot otro pilsētiniciatīvu priekšlikumu konkursu, pirms gada teica Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira.

Viens no risinājumiem – zaļā degviela

Avioceļojumu skaits arī Latvijā ik gadu pieaug. Tā daudz ātrāk un ērtāk iespējams nokļūt populārākajos tūrisma galamērķos visā pasaulē, taču parasti neaizdomājamies, cik šāds mums komfortabls ceļošanas veids ir nedraudzīgs videi un klimatam kopumā. 

Aprēķini rāda, ka, piemēram, lidojums no Rīgas uz Milānu gaisā atstāj vairāk nekā 300 kilogramus CO2 uz vienu pasažieri, 

un šīs emisijas aptuveni atbilst vidēji liela auto izdalītajam oglekļa dioksīda daudzumam, braucot visu gadu pa četrdesmit kilometriem nedēļā. Tas ir iespaidīgs izmešu daudzumus, turklāt diendienā no Rīgas vien dažādos virzienos lido desmitiem avioreisu.

Reklāma

2023. gadā ANO klimata konferencē, piedaloties vairāk nekā simt valstu pārstāvjiem, tika panākta vienošanās, ka līdz 2030. gadam oglekļa emisijas no aviācijas globāli jāsamazina par pieciem procentiem, un Eiropas Parlaments atbalstīja aviosatiksmes zaļināšanas plānus, kas paredz, ka Eiropas Savienības lidostām un degvielas piegādātājiem jau 2025. gadā jānodrošina vismaz divi procenti ilgtspējīgi saražotās aviācijas degvielas no kopējā apjoma, palielinot tās īpatsvaru līdz septiņdesmit procentiem 2050. gadā. 

Par videi draudzīgu uzskatāma no atjaunojamiem energoresursiem ražota, nebioloģiskas izcelsmes degviela.

Nacionālā lidsabiedrība "Air Baltic" jau kopš 2020. gada degvielai pievieno nelielu daļu ilgtspējīgās aviācijas degvielas, turklāt, rezervējot lidojumu, pasažieri par papildu samaksu vai lojalitātes programmas punktiem var savam lidojumam pievienot pa pusotram kilogramam šādas degvielas.

Mežos apslēptais zaļais potenciāls

"AS "Latvijas valsts meži" (LVM) piedāvā Latvijas iedzīvotājiem un viesiem atpūtas un izziņas iespējas brīvā dabā, veidojot un uzturot bezmaksas atpūtas vietas un tūrisma takas LVM apsaimniekotajos mežos. Saglabājam un pielāgojam atpūtai sabiedrībai nozīmīgas un iecienītas apmeklējumu vietas, piemēram, pie ūdenstilpēm," pastāstīja LVM ilgtermiņa plānošanas speciāliste Sarmīte Melne.

Viņa uzsvēra, ka, veicinot vides pieejamību tūrisma vietās, tiek veidota rekreācijas infrastruktūra, kas pielāgota arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Vides izglītības attīstībai un antropogēnās slodzes samazināšanai purvos ierīkotas koka laipas un skatu platformas (jaunākā ir Pelēču ezera purvā), kā arī izvietoti informācijas stendi.

Īpaši ierīkotās tūristu takas mežos un purvos palīdz mazināt antropogēno slodzi.

"LVM rūpējas par unikāliem dabas un kultūrvēsturiskiem objektiem. Tā, godinot nacionālos partizānus, mežā atjaunoti viņu ierīkotie bunkuri. Jaunākie ir Pētera Čevera nacionālo partizānu bunkurs Kurzemē un Stompaku baznīcas bunkurs Latgalē. Arī turpmāk veidosim un uzturēsim bezmaksas tūrisma vietas un nodrošināsim brīvu piekļuvi tām. Tomēr cilvēkiem pirms došanās ceļā vajadzētu iepazīties ar LVM "Labas uzvedības noteikumiem mežā" un nemēslot un neizbraukāt mežu ar motorizētajiem transporta līdzekļiem," norāda Sarmīte Melne.

Gaiziņkalns joprojām cer attīstīties

Zaļā tūrisma potenciāls šobrīd tiek pamatīgi izniekots Latvijas augstākajā virsotnē Gaiziņkalnā (311,94 m v. j. l.). Vēl 1995. gadā, kad strādāju toreizējā Madonas rajona pašvaldībā, organizēju darba grupu, kurā spriedām, kā nekvalitatīvi uzbūvēto un tā arī ekspluatācijā nenodoto kalna apmeklētājiem bīstamo skatu torni nojaukt. 2012. gada nogalē novada pašvaldībai tas beidzot izdevās, taču tālāka Gaiziņa attīstība un jauna skatu torņa būvniecība palika vien iecere, jo kalna virsotne un zeme ap to ir privātīpašums. 

Virsotni gan vēlāk zemes īpašniece Inese Apele bija gatava atdāvināt Latvijas valstij, taču izvirzītos īpašos noteikumus valsts nebija ar mieru pieņemt.

Pēc īpašnieces nāves pagājuši jau vairāki gadi, un tikai šopavasar pabeigts mantošanas process. "Zemes īpašums ir ierakstīts zemesgrāmatā, izdalot atsevišķi Gaiziņkalna virsotni. Esmu pilnvarots rīkoties jauno īpašnieku vārdā pēc viņu norādījumiem," mani informēja zvērināts advokāts Matīss Dāvis Kukainis. Viņš arī lūdza sabiedrību nesteigties ar minējumiem par jauno īpašnieku rīcību Gaiziņkalna sakarā, jo, tiklīdz viss būšot izsvērts, viņš nākšot klajā ar informāciju. Tā atliek vien gaidīt, ko būs lēmuši Gaiziņkalna mantinieki, kuri esot Latvijas patrioti.

Vietējais uzņēmējs, atpūtas kompleksa "Gaiziņš" īpašnieks Juris Stradiņš novērojis, ka Gaiziņkalnā tāpat ierodas ceļotāji, bet to būtu krietni vairāk, ja virsotnē tiktu uzcelts skatu tornis. Madonas novada pašvaldība jau pirms vairākiem gadiem bijusi gatava attīstīt tūrismu Gaiziņkalnā, taču likums aizliedz ieguldīt līdzekļus svešā īpašumā, un, ja valsts nav saņēmusi virsotni dāvinājumā, arī pašvaldība te nevar rīkoties. Savukārt atbildot uz jautājumu, vai, piemēram, "Latvijas valsts meži" nākotnē varētu pārņemt Latvijas augstāko virsotni Gaiziņkalnu savā pārziņā, tostarp parūpēties par skatu torņa celšanu, ja saņemtu šādu piedāvājumu no ārzemēs dzīvojošo zemes mantinieku pārstāvja, LVM valdes loceklis Valdis Kalns norādīja, ka LVM investē tādu zemju īpašumu iegādē, kur var audzēt mežu un veikt koksnes ražošanu. Bet, tā kā Gaiziņkalna īpašums atrodas aizsargājamajā dabas teritorijā, tad tikai ar speciālu LVM īpašnieka – Latvijas valsts – uzdevumu varētu sākt sarunas par šī īpašuma iegādi un apsaimniekošanu.

Eksperta viedoklis

Pamatā zaļāks transports un pārtika

Ēriks Lingebērziņš, biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors, ALTA prezidents.

Ēriks Lingebērziņš, biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors, ALTA prezidents: Tūrisma attīstība ir atkarīga no vides ilgtspējas prakšu ieviešanas. Šobrīd pasaulē jau ir vairākas prakses, kuras iespējams pārņemt un izmantot aktīvāk. Izpratnes veicināšanai katram būtu vērts jau sākumā apzināties, ka ikviens ceļojums rada CO2 izmešus un tūrisma pakalpojumu sniedzējs var būt tas, kurš sniedz padomu, kā to iespējams kompensēt. Latvijā jau ir izveidots šāds mehānisms kopā ar "Ziedot.lv" un "Rīgas mežiem". Tomēr tūrisma organizators nevar uzspiest rīkoties zaļāk vai domāt zaļi – tai primāri jābūt pašu patērētāju (ceļotāju) izpratnei.

Nākamais jautājums ir par "mazajām lietām" – joprojām ikdienā pārāk daudz izmantojam vienreiz lietojamos sadzīves priekšmetus. Viesmīlībā krietni plašāk vajadzētu izmantot depozītu sistēmu, organizējot pasākumus tur, kur ir plaša tūristu aprite – konferences, kūrorti un katra vieta ar iespēju atkārtoti izmantot traukus.

Jautājums par pārtikas atkritumu samazināšanu ir ļoti aktuāla tēma tieši tūrisma nozarē, un svarīgi, kā to uztver patērētājs – tūrists. Viņam ir jāspēj apzināties, ka vakariņu bufete, iespējams, ir mazāk ilgtspējīgs risinājums nekā servētas vakariņas. Tomēr te svarīgi samērot viesmīlības standartus ar šīm praksēm. Šajā ziņā noteikti ir vērts skatīties ,kā "All Inclusive" tipa viesnīcas varētu aktīvāk iesaistīties ilgtspējas veicināšanā.

Arī izmeši, kuri rodas gaļas ražošanas procesā, ir tēma, kas skar tūrismu. 

Ēdināšanas piedāvājumā ir jāiekļauj vairāk vegāna un veģetāra uztura, samazinot gaļas patēriņu. Te atkal nāksies sastapties ar stereotipiem, kurus nepieciešams lauzt, 

un to var panākt, tikai rādot labu piemēru, praktiski rīkojoties.

Pilsētās noteikti ir vajadzīgi zaļāki risinājumi transporta izmantošanā. Lai gan lielo tūristu autobusu motori top videi arvien draudzīgāki, tūrisms var piedalīties pilsētu kā galamērķu zaļināšanā, arī vairāk piedāvājot maršrutu veikšanai sabiedrisko transportu, tostarp elektrobusus, kā arī īsākus gabalus pārvietojoties kājām.

Kopumā jāsaka, ka galvenais ir stāsts par tūristu paradumu maiņu, un tūrismu noteikti nevar aplūkot izolēti no citām nozarēm, īpaši transporta un pārtikas ražošanas. Tūrisms izmanto tos resursus, kādi ir pieejami, un zaļināšanu var attiecināt uz pašu resursu izmantošanas veidiem.

Uzziņa

"Latvijas valsts mežu" ieguldījums zaļajā tūrismā

Dabas takas – 130 km kopgarumā (ieskaitot Tērvetē), tostarp garākās:

Pokaiņos – 8,27 km

Ķeguma piepilsētas takas – 7,53 km

Dunikas purva taka – 5,22 km

Sasaļu ezera dabas taka – 3,7 km

Kartavkalna dabas taka – 3,6 km

Egļukalna meža taka – 3,41 km

Velotakas (Baldones, Smiltenes, Spāres, Tērvetes) – kopā 111 km

615 piknika vietas

290 informācijas stendi (ieskaitot Tērveti)

23 tūrisma vietas, kas piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu. Par publikācijas saturu atbild AS "Latvijas Mediji".

 Latvijas Vides aizsardzības fonds.
"Zaļā Latvija".
Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma