19 °C
Tūrisma nozare, virzoties uz zaļāku pieeju, ir cieši saistīta ne tikai ar saudzīgu attieksmi pret dabu, ko palīdz veicināt tūristiem pielāgota infrastruktūra un izglītojoši pasākumi, bet arī ar domāšanas maiņu pietuvinātajās nozarēs, piemēram, viesu uzņemšanā, ēdināšanā un transporta pakalpojumos.
Iespējas īstenot Zaļā kursa plānus tūrisma uzņēmumiem sniedz arī dažādi projekti, kuros var pretendēt uz Eiropas finansējumu.
Finansējums sadarbības tīkliem
Jau pašlaik un līdz 2029. gada 31. decembrim ir atvērta Tūrisma produktu attīstības programma, kuras mērķis ir Latvijas sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem nodrošināt atbalstu, lai izstrādātu jaunus tūrisma produktus vai pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību.
Projektu īstenošanai kopumā pieejami vairāk nekā četri miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kā arī valsts budžeta finansējums 492 534 eiro apmērā.
Kā noskaidroju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), Ekonomikas ministrijas izstrādātajā ES fondu programmā uz atbalstu var pretendēt sadarbības tīkli, kuros iekļauti vismaz divdesmit pieci dalībnieki un ne mazāk kā piecpadsmit no tiem pārstāv tūrisma un ar tūrismu saistītās nozares. Saskaņā ar ES fondu programmas noteikumiem sadarbības tīklos projekta īstenošanas gaitā ļauts iestāties arī jauniem dalībniekiem. Jau pašlaik konkursam ir iesniegtas desmit potenciālo tūrisma sadarbības tīklu stratēģijas, kurās pieprasītais ERAF atbalsts – vairāk nekā 5,23 miljoni eiro – pārsniedz pieejamo finansējumu. Tie tiks vērtēti konkursa kārtībā līdz 29. maijam.
Maksimālais finansējums, ko var saņemt sadarbības tīkla projektam no ES fondu un valsts budžeta līdzekļiem, ir līdz 584 884 eiro, ko varēs izmantot jaunu tūrisma produktu izstrādei
– ar to saistītajiem pētījumiem, testēšanai un apmācībām, kā arī starptautiskās pieredzes gūšanai un sadarbības veidošanai.
Starp reģionālo sadarbības tīklu pieteikumiem ir arī Vidzemes tūrisma asociācija. "Mēs vēlamies turpināt zaļo ceļu attīstīšanu visā Vidzemē, arī piekrastē, kur iet Jūrtaka, tāpat uzlabot Madonas novada lielo purvu apkaimes infrastruktūru. Šī tūrisma produktu attīstības programma mums ļaus tūrisma piedāvājumus izstrādāt ļoti detalizēti, lai tie kļūtu daudz interesantāki ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu ceļotājiem," atklāj Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts, piebilstot, ka bez šīs programmas finansējuma būtu grūti veikt tik nopietnus infrastruktūras uzlabošanas darbus, kuros ietilpst arī vides pielāgošana cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Eiropas Pilsētiniciatīva
Kohēzijas politikas ietvaros jauna programma pilsētvides atbalstam ir Eiropas Pilsētiniciatīva. Tās budžetam piešķirti 450 miljoni eiro no ERAF. 2021.–2027. gada periodā vismaz astoņi procenti no ERAF līdzekļiem katrā ES dalībvalstī ir jāiegulda prioritātēs un projektos, ko atlasa pašas pilsētas, pamatojoties uz savām ilgtspējīgas attīstības stratēģijām, tādējādi sekmējot inovācijas.
Šīs programmas ietvaros pērn bija izsludināts jau otrais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus līdz 120 miljonu eiro vērtiem inovatīviem projektiem, kas varētu risināt pašreizējās pilsētu problēmas.
Tostarp pieteikumus varēja iesniegt arī sadaļā "Ilgtspējīgs tūrisms" – ilgtermiņa zaļās un digitālās pārveides, noturības un ilgtspējas veicināšanai tūrisma nozarē, kas būtu panākams, dažādojot tūrisma produktus, pozitīvi ietekmējot vietējās kopienas un vidi, kā arī veicinot sociālo iekļaušanu, inovāciju un uzlabojot savienojumus ar mazākām teritorijām un pilsētām.
Līdz pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām Eiropas Pilsētiniciatīva bija saņēmusi četrdesmit trīs pieteikumus. To vidū – divus no Latvijas. Tagad konkurss ir pagarināts – bez iesniegšanas termiņa. Lai veicinātu informācijas apmaiņu un palīdzētu atrast sadarbības partnerus, pagājušā gada nogalē tika izveidots Eiropas Pilsētiniciatīvas kontaktpunkts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paspārnē, kas darbosies līdz 2029. gada beigām.
"Jebkura lieluma pilsētām ir būtiska nozīme, palīdzot Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu un risinot demogrāfiskās problēmas.
Šis otrais Eiropas Pilsētiniciatīvas uzaicinājums iesniegt priekšlikumus iedvesmos inovatīviem risinājumiem un drosmīgām pilsētattīstības stratēģijām, lai padarītu ES pilsētas zaļākas, nodrošinātu ilgtspējīga tūrisma un talantu piesaistīšanas modeļus," tā, izsludinot otro pilsētiniciatīvu priekšlikumu konkursu, pirms gada teica Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira.
Viens no risinājumiem – zaļā degviela
Avioceļojumu skaits arī Latvijā ik gadu pieaug. Tā daudz ātrāk un ērtāk iespējams nokļūt populārākajos tūrisma galamērķos visā pasaulē, taču parasti neaizdomājamies, cik šāds mums komfortabls ceļošanas veids ir nedraudzīgs videi un klimatam kopumā.
Aprēķini rāda, ka, piemēram, lidojums no Rīgas uz Milānu gaisā atstāj vairāk nekā 300 kilogramus CO2 uz vienu pasažieri,
un šīs emisijas aptuveni atbilst vidēji liela auto izdalītajam oglekļa dioksīda daudzumam, braucot visu gadu pa četrdesmit kilometriem nedēļā. Tas ir iespaidīgs izmešu daudzumus, turklāt diendienā no Rīgas vien dažādos virzienos lido desmitiem avioreisu.
