10 °C
Eiropas nospraustais Zaļais kurss spiež būvmateriālu ražotājus izmantot ražošanā dabiskas izcelsmes izejvielas un tādus materiālus, kuru izmantošana būvniecībā mazāk kaitē dabai un cilvēku veselībai. Ēku būvmateriālu un dažnedažādu apdares materiālu ražotājiem tas liek meklēt jaunus veidus, kā saražot zaļos produktus, atbalstot zaļo būvniecību un pakāpeniski atsakoties no ķīmisku un sintētisku izejvielu izmantošanas.
Māju būvniekiem dabiskas izcelsmes un videi nekaitīgie būvmateriāli jau gan bijuši labi pazīstami agrāk. Tāpēc daudz kas no jaunā, kam būvnieki pievēršas tagad, patiesībā ir sen aizmirstais vecais. Tagad arvien biežāk runā, piemēram, par neapdedzināta māla, kūdras, niedru vai salmu izstrādājumu izmantošanu būvniecībā, kas patiesībā nav ne jaunums, ne atklājums.
Bet pašlaik pievēršanos to plašākai izmantošanai būvniecībā saista ar nepieciešamību samazināt siltumenerģijas patēriņu un ogļskābās gāzes izmešus.
Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons gan spriež, ka nekas labāks par koksni – dabai un cilvēku veselībai pašu nekaitīgāko būvmateriālu, kas izsenis izmantots māju būvniecībā, – neesot atrasts. Tomēr, mazliet padomājis, viņš atzīst, ka vairākos Latvijas būvmateriālu ražošanas uzņēmumos videi draudzīgāku būvmateriālu un būvju apdares materiālu ražošana, izmantojot gan otrreiz pārstrādātas, gan dabiskas izcelsmes izejvielas, jau notiek pilnā sparā. Vai tos var saukt par jauniem un agrāk nepazīstamiem, tas jau ir cits jautājums.
Zaļie un pārējie
"Savulaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā izskanēja priekšlikums sagatavot sarakstu ar tā dēvētajiem zaļajiem būvmateriāliem un pārējiem," stāsta sauso būvmaisījumu ražošanas uzņēmuma "Sakret" komercdirektors Juris Grīnvalds. "Šķiet, tas būtu tas pats, kas taisīt sarakstus ar labiem un sliktiem cilvēkiem. Pirmajā sarakstā iekļautajiem nebūtu jāizvirza nekādas prasības, viņu darbība nebūtu jāuzrauga, jo viņi ir labie, un punkts. Ar to gribu teikt, ka videi draudzīgai būvniecībai vispirms jābūt kvalitatīvai.
Prasmīgi uzbūvēta ēka kalpos ilgāk, tās uzturēšana būs lētāka. Tāpēc pirmajā vietā es liktu nevis zaļos būvmateriālus, bet prasmīgi uzbūvētu ēku, kas tad arī būs videi visdraudzīgākā."
Pēc viņa teiktā, pirmais un līdz šim pats nozīmīgākais "Sakret" ieguldījums šādu videi draudzīgu ēku būvniecībā ir ēku fasāžu siltināšanai nepieciešamie būvmateriāli. Siltumizolācijas materiālus, piemēram, putu polistirolu vai stikla šķiedras sietu, "Sakret" pats gan neražo. Toties ražo visu pārējo ēku siltināšanai nepieciešamo: sienu pamatnes grunti; līmi siltumizolācijas materiālu pielīmēšanai; armējošo javu; dekoratīvās apdares sastāvus. Tā ir vesela sistēma, kurā katra sastāvdaļa atsevišķi tiek pārbaudīta, vai tā spēs izturēt 25 gadu ilgu izmantošanu. Pēc laboratorijās imitētiem 25 gadiem sistēmai kopumā nedrīkst būt nekādu būtisku noviržu.
Stikla lodītes, degslānekļa pelni, papīrs
Jau vismaz desmit aizvadītos gadus "Sakret" sekmīgi izmanto būvmaisījumu ražošanā no būvlaukumiem savākto logu stiklu.
"Stiklu samaļot un pārkausējot, tiek iegūtas maziņas lodītes ar dobu vidu," stāsta Juris. "Šo izejvielu gan paši neražojam, to iepērkam no stikla pārstrādātājiem. Stikla lodītes piejaucot mūsu ražotajiem sausajiem būvmaisījumiem, varam krietni palielināt apmetuma siltuma un skaņas izolāciju. Šie būvmaisījumi jau ir izmantoti, piemēram, Rīgā VEF Kultūras pils sienu apmetuma apdarē. Tāpat sekmīgi liekam lietā Igaunijas degslānekļa pelnus, kuri daļēji aizvieto cementu. Izmantojot pelnus, var samazināt cementa ražošanai nepieciešamās enerģijas un tās radīto ogļskābās gāzes izmešu daudzumu."
Būvjavu uzņēmums piedāvā ne tikai 25 un 40 kilogramu svara maisos, bet arī mobilā silosa tvertnēs.
"Lai līdz būvlaukumam aizvestu tikai vienu tonnu būvjavas, kas safasēta 25 kg maisos, nepieciešami četrdesmit papīra maisi, kuri pēc tam vairs nekur nav izmantojami," skaidro Juris Grīnvalds, "bet,
vienā mobilajā silosa tvertnē nogādājot būvlaukumā 15 līdz 20 tonnas būvjavas, iespējams ievērojami ietaupīt šo papīra maisu izgatavošanai nepieciešamo koksni."
2022. gadā, pārvadāšanai izmantojot mobilās silosa tvertnes, "Sakret" piegādāja būvlaukumiem 5835 tonnas būvjavas. Ja šāds apjoms jāsaber papīra maisos, būtu vajadzīgi 233 400 maisi. Tātad ietaupījums ir ap 19 tonnas papīra gadā.
"Ar celtniecību pat nesaistīts cilvēks zina, ka būvjavas sagatavošanai cementa un grants attiecība ir 1 pret 3," skaidro Juris Grīnvalds, "ja to pašu granti mūsu uzņēmuma tehnologs izsijās frakcijās, pēc tam saliekot kopā mazliet citādā sadalījumā, tad tikpat augstvērtīgu betonu varēsim iegūt ar cementa un grants attiecību 1 pret 4 vai pat 1 pret 5. Tas nozīmē, ka rūpnieciski saražotie sausie būvmaisījumi ļauj sagatavot apmetumu ar būtiski mazāku cementa daudzumu, attiecīgi arī ar mazāku enerģijas patēriņu un ogļskābās gāzes izmešu daudzumu."
Cements bija un paliks
Brocēnu cementa ražošanas uzņēmuma "Schwenk Latvija" valdes loceklis, tirdzniecības un loģistikas direktors Baltijas valstīs Māris Gruzniņš ir pārliecināts, ka cements bija, ir un arī turpmāk būs vislabākais saistmateriāls, kuru nevar aizstāt ar kādu citu, kas varētu apmierināt pilnīgi visas būvniecības vajadzības.
"Tomēr arī mums sen ir skaidrs, ka cementa ražošanā jāizmanto labākās pieejamās tehnoloģijas, lai novērstu iespējamo ražošanas kaitīgo ietekmi uz cilvēkiem un vidi," turpina Māris, "to mēs arī esam panākuši. Pašlaik rūpnīcā ir pilnībā slēgts ražošanas cikls – tas nerada ražošanas atlikumproduktus. Piemēram, pelni pēc kurināmā sadedzināšanas krāsnī tiek iestrādāti cementa galvenajā sastāvdaļā – klinkerā. Lai samazinātu klinkera izmantošanu un līdz ar to mazinātu arī ietekmi uz vidi, aptuveni 70% no saražotā cementa ir tā dēvētais kompozītcements, kuram pievienotas dažādas piedevas – kaļķakmens, metalurģijas atlikumprodukts šlaga, pucolāns (dabīgs iezis)."
