Pēta iespēju ražot lapkoku kokšķiedru masu

Domājot gan par Eiropas Zaļo kursu, gan klimata izmaiņu mazināšanas iespējām, kā arī par nozares attīstību un ņemot vērā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) stratēģiskos mērķus, LVM, piesaistot zinātniskās institūcijas, veic dažādus zinātniskus pētījumus, tostarp pētījumu "Padziļinātā izpēte iespējai ražot lapkoku (bērza un apses) kokšķiedru masu".

Pētījumu īstenoja Latvijas valsts Koksnes ķīmijas institūts un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (tagad Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte), kā ekspertiem piedaloties arī LVM, AS "Latvenergo" un AS "Latvijas finieris" pārstāvjiem.

Pētījuma nozīmīgums un mērķis

Pētījuma mērķis – padziļināti izpētīt un izvērtēt iespējas Latvijā ražot apses un/vai bērza kokšķiedru masu, kas ir augstas pievienotās vērtības nišas produkts, kas izmantojams kā piedeva papīra produktu ražošanai, īpaši attiecībā uz kartona iepakojumu. Izveidojot šādu ražotni, tā atbilstu gan bioekonomikas, gan aprites ekonomikas principiem. Vienlaikus jāatzīst, ka pētījuma nodevumi ir konfidenciāli, savukārt lēmums par ražotnes izveidi nav pieņemts.

Pētījums ilga vairāk nekā gadu un sastāvēja no deviņu galveno darbu uzdevumu izpildes, kas saistīti gan ar kokšķiedru masas ražotnes iespējamās izveides perspektīvu Latvijā no Latvijas un Eiropas Savienības plānošanas dokumentu un politikas viedokļa, gan par koksnes resursu pieejamību, ražošanas tehnoloģijām, ražotnes ietekmi uz vidi, kā arī vērtējot ražotnes izveides ietekmi uz Latvijas mežsaimniecību un tautsaimniecību kopumā, jo Latvijā uz vietas tiktu pārstrādāti (nevis eksportēti!) tievo dimensiju apaļie kokmateriāli jeb papīrmalka.

Politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti

Pētījumā analizēti politikas plānošanas un normatīvie akti. Analizētas saistošās stratēģiskā līmeņa politikas, pievēršot uzmanību ANO Ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, ES un Latvijas politikām un attīstības plānošanas dokumentiem izaugsmes jomā, klimata politikai, aprites ekonomikas un bioekonomikas jautājumiem, kā arī citiem saistošajiem dokumentiem. Aplūkoti šo politiku mērķi, kuru sasniegšanu varētu veicināt izveidotā apses un bērza kokšķiedru masas ražotne Latvijā.

Sagatavots normatīvās vides raksturojums kokšķiedru masas ražošanas izveides kontekstā. Apskatīts ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process kokšķiedru masas ražotnes izveidei. 

Apses sortiments.

Foto: Autora foto / Latvijas Mediji

Koksnes resursu pieejamības analīze

Ražotnei nepieciešami koksnes resursi, tāpēc pētījumā nozīmīgs uzdevums bija apses un bērza koksnes resursu analīze Latvijā ar nosacījumu, ka netiek palielināti koku ciršanas apjomi.

Sagatavojot izvērtējumu par pieejamo apses un bērza papīrmalkas apjomu un tās kvalitāti, analizētas apses un bērza papīrmalkas eksporta tendences, kā arī identificēti papīrmalkas apjomi, kas potenciāli būtu piesaistāmi ražotnes pārstrādes jaudu nodrošināšanai. Izvērtētas sertificētas apses un bērza papīrmalkas piegādes iespējas un līdzīgu ražotņu pieredze šajā jautājumā.

Ražotnes atrašanās vieta

Pētījumā vērtētas četras ražotnes potenciālās atrašanās vietas. Ražotnes iespējamais novietojums vērtēts, ievērojot iespēju izmantot esošās industriālās teritorijas, apzinot galvenos kritērijus ražotnes atrašanās vietu vērtēšanai, kā arī noskaidrota ražotnei nepieciešamā minimālā un optimālā platība vērtēto ražošanas jaudu un pārstrādes tehnoloģisko risinājumu izvietošanai.

Sagatavots izvērtējums pētījumā vērtēto atrašanās vietu atbilstībai ražotnes izvietošanai, kā arī vērtētas iespējas nākotnē teritorijā veidot industriālo parku, attīstot ražotnes, kurās kokšķiedru masu izmantotu vēl augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā.

Saražotā produkta tirgus

Padziļināti pētīts un analizēts celulozes un kokšķiedru masas produktu tirgus gan globāli, gan arī atsevišķi Eiropā, raksturojot kopējos ražošanas apjomus, realizācijas tirgus, saražojamos produktus un analizējot konkurenci.

Paredzams, ka pieprasījums pēc kokšķiedru masas un tās produktiem tikai pieaugs, jo Eiropas Komisija (EK) paziņojusi, ka klimata pārmaiņu seku mazināšanas pasākumi palielinās pieprasījumu pēc koksnes, papīra ražošanas un bionozarēm. 

Biomasa un bioprodukti noteikti kā Eiropas Savienības aprites ekonomikas prioritārā joma, tāpēc Eiropas Savienība atbalsta biorafinēšanas ražotnes un citus uz bioekonomiku balstītus novatoriskus projektus, piešķirot pētniecības finansējumu. Turklāt viena no Eiropas rūpniecības prioritātēm ir uz koksnes resursiem balstītu rūpniecības nozaru (tostarp arī celulozes un papīra ražošana) konkurētspējas un ilgtspējas veicināšana Eiropas Savienībā.

Ražošanas tehnoloģija un tās ietekme uz vidi

Pētījuma ievērojama sadaļa veltīta, analizējot kokšķiedru masas ražošanas tehnoloģijas un labākos pieejamos tehnoloģiskos paņēmienus kokšķiedru masas ražošanai. Secināts, ka, turpinot attīstīt projekta ideju, ražotnē būtu izmantojama mūsdienīgākā koksnes mehāniskās apstrādes metode – šķeldas priekšapstrāde ar piesūcināšanu, balināšana un sekojošā šķiedrošana. Kokšķiedru masas ražošanas process modelēts, analizējot un salīdzinot trīs jaudu ražotnes, kur kā paraugs izmantota Eiropā esoša līdzīga kokšķiedru masas ražotne, kas pieņemta kā vidējas jaudas ražotne. Papildus aprakstīta un analizēta kokšķiedru masas ražotnes ietekme uz vidi, atspoguļojot iespējamos risinājumus ražošanas notekūdeņu attīrīšanai.

Baļķi ar bojājumiem.

Foto: Autora foto / Latvijas Mediji

Secināts, ka kokšķiedru masas ražošanas tehnoloģiskie risinājumi nodrošina izmantojamo izejvielu reģenerācijas jeb atgūšanas procesu, kā arī ražotnes ietekme uz vidi atbilst labāko pieejamo tehnoloģisko paņēmienu ieteikumiem. Tāpat sniegts redzējums par bezatlikuma tehnoloģijas realizācijas iespējām, raksturojot ražošanā radušos blakusproduktus un to izmantošanas iespējas. Sniegts vispārējs ieskats par lapkoku kokšķiedru masas ražotājiem Eiropā un pasaulē, kā arī apkopota informācija par videi draudzīgākās un jaunu ražotņu izveidošanā izplatītākās izmantotās metodes tehnoloģiju piegādātājiem.

Ražotnes iespējamā jauda, investīcijas un citi aprēķini

Trim lapkoku kokšķiedru masas ražotnes iespējamām jaudām aprēķināts nepieciešamais koksnes izejmateriālu, energoresursu, ražošanai nepieciešamo vielu, ūdens un citu izejmateriālu un izejvielu aptuvenais patēriņš, pieņemot, ka ražotne strādās 350 dienas gadā. Tāpat arī sagatavots sākotnējais finanšu modelis, kas ļauj aplēst ražotnes izveides izmaksas, kā arī noteikts ražotnes potenciālais ekonomiskais izdevīgums. Balstoties uz veiktajiem pieņēmumiem, noteikta ražotnes pelnītspēja.

Ieguvumi

Pētījuma laikā noteikti pavisam 43 ieguvumi gan valstij, gan uzņēmumam. Īstenojot kokšķiedru masas ražotnes projektu, būtiskākie ieguvumi būtu šādi:

• palielināsies saražotās papīrmalkas patēriņš un izmantošana vietējā tirgū, nepalielinot mežizstrādes apjomus valstī;
• samazināsies papīrmalkas eksports, bet palielināsies meža nozares koksnes pārstrādes produkcijas eksports;
• tiks veicināta apses un bērza mežaudžu mērķtiecīgāka apsaimniekošana;
• palielināsies augstas pievienotās vērtības produkcijas īpatsvars kokrūpniecības nozarē;
• tiks veicināta ārvalstu kompetenču un tehnoloģiju pārnese, notiks zināšanu apmaiņa, attīstoties apstrādes rūpniecībai;
• ražojot un eksportējot jaunu nišas produktu, notiks apstrādes rūpniecības diversifikācija;
• ražotnes izveide stimulēs ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātību piemērotajā pašvaldībā un visā reģionā, radot jaunas darba vietas gan kokrūpniecības nozarē, gan saistītajās nozarēs, tādējādi sekmējot Latvijas nacionālos politikas un attīstības plānošanas dokumentos definēto mērķu, mērķrādītāju un rezultatīvo rādītāju sasniegšanu.

Turklāt ņemams vērā, ka kokrūpniecības augstas pievienotas vērtības apakšnozares, pie kurām pieskaitāma arī kokšķiedru masas ražošana, Latvijā ir atzītas par prioritārajām nozarēm ārvalstu investīciju piesaistei.

Pētījumu noslēdzot, sagatavoti secinājumi un rekomendācijas par kokšķiedru masas ražotnes izveides perspektīvu, izmantojamo ražošanas tehnoloģiju, ražotnes atrašanās vietu, tirgus konkurenci, sertifikācijas nepieciešamību, riskiem un ražotnes ekonomisko dzīvotspēju.