Valdībā beidzot apstiprināti vairāki noteikumi, kas paredz lauku saimniekiem paredzētās naudas administrēšanu un nosacījumus, kādi būs jāpilda atbalsta saņemšanai. Izmaiņu galvenā būtība – jo zemnieki saimniekos videi draudzīgāk, jo lielākus maksājumus varēs saņemt –, valdības sēdē sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits. Tiesa, paši lauksaimnieki uzsver, ka jaunās prasības paredz lielāku birokrātisko slogu pašiem zemniekiem.

Reklāma

Valdībā beidzot apstiprināti vairāki noteikumi, kas paredz lauku saimniekiem paredzētās naudas administrēšanu un nosacījumus, kādi būs jāpilda atbalsta saņemšanai.

Izmaiņu galvenā būtība – jo zemnieki saimniekos videi draudzīgāk, jo lielākus maksājumus varēs saņemt –, valdības sēdē sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits. Tiesa, paši lauksaimnieki uzsver, ka jaunās prasības paredz lielāku birokrātisko slogu pašiem zemniekiem.

Atbalsts par ražošanu

Jaunajos noteikumos par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem paredzēti 24 atbalsta pasākumi, kuru īstenošanai no 2023. līdz 2027. gadam kopējais ES finansējums būs 1,714 miljardi eiro. 2023. gadam paredzētā kopējā ES tiešo maksājumu summa būs 331 miljoni eiro, ko sadalīs vairākiem atbalsta pasākumiem. Tā saucamais ilgtspēju sekmējošais ienākumu pamatatbalsts veidos lauvas tiesu no kopējā atbalsta – 48% jeb 159,1 miljonus eiro. Tāpat paredzēts ilgtspēju sekmējošais pārdalošais ienākumu papildatbalsts – 29,5 miljoni eiro. Mazie lauksaimnieki saņems 7,7 miljonus eiro, bet ienākumu papildatbalsts gados jauniem lauksaimniekiem būs 2,3 miljoni eiro. Par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības prakšu īstenošanu saskaņā ar t. s. sešām ekoshēmām zemniekiem piešķirs 82,8 miljonus eiro, bet vēl 48,7 miljonus eiro piešķirs par slaucamām govīm, liellopiem, aitām, kazām, cietes kartupeļiem, sertificētas sēklas kartupeļiem un citām – pavisam 14 veicināmām saimniekošanas pozīcijām. Jaunā ES tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība paredz noteikumus un kritērijus, pēc kādiem šo atbalstu varēs saņemt. 

Lai pretendētu uz atbalstu, zemniekam būs jāatbilst gan aktīvā lauksaimnieka kritērijam, gan arī jāievēro labi lauksaimniecības un vides stāvokļa standarti tādās jomās kā klimats un vide, tostarp ūdens, augsnes un ekosistēmu bioloģiskā daudzveidība, dzīvnieku labturība un citas. 

Tāpat noteikta minēto atbilstību kontroles kārtība un iestādes, kas administrēs maksājumus.

Jāpilda kritēriji

Agrovides pasākumiem paredzēti 293 miljoni eiro jeb 36% no lauku attīstībai kopējā pieejamā finansējuma šajā plānošanas periodā, vēsta Zemkopības ministrija (ZM). Pavisam paredzēti seši pasākumi, kas attiecas uz agrovides jomu. Tie ir – zaļo joslu ierīkošana, vidi saudzējoša dārzkopība, paaugstinātas dzīvnieku labturības prasības un emisiju mazinošā lopkopība. Tāpat plānota biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām, zālāju biotopu apsaimniekošana un bioloģiskā lauksaimniecība. 

Jaunajos noteikumos paredzētie atbalsta pasākumi rosināšot īstenot videi draudzīgāku lauksaimniecības praksi, uzņemoties brīvprātīgas piecu gadu saistības vides, klimata un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, vēsta Zemkopības ministrija.

Sniegtais atbalsts agrovidei mudināšot lauksaimniekus veidot zaļās joslas gar ūdens tilpnēm, gar lauku bloku ārējām robežām vai arī starp bioloģisko un konvencionālās lauksaimniecības lauku. Tāpat atbalsts rosināšot izmantot dārzkopībā vidi saudzējošas metodes, veicināt paaugstinātu prasību izpildi lopkopībā, papildus pielietojot dažādas emisiju mazinošās metodes. Atbalsts arī paplašināšot apputeksnēšanas apsaimniekošanas praksi, kā arī sniegšot atbalstu, lai apsaimniekotu un uzturētu no lauksaimnieciskās darbības atkarīgos Eiropas Savienības nozīmes bioloģiski vērtīgos zālājus un putnu dzīvotnes. Tāpat jaunie atbalsta noteikumi paredz turpināt kompensācijas maksājumus par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem "Natura 2000" teritorijā – līdz 2025. gadam tos finansēs no iepriekšējā perioda Latvijas Lauku attīstības programmas finansējuma. Agrovides pasākumos paredzēts arī atbalsts bioloģiskajiem lauksaimniekiem par bioloģiski apsaimniekoto platību. Plānots, ka līdz 2027. gadam bioloģiski apsaimniekotās platības pieaugs līdz 368 tūkstošiem hektāru jeb atbalsts tiks sniegts par 18,8% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, tādējādi virzoties uz ES Zaļā kursa izvirzītajiem mērķiem 2030. gadam. Bioloģisko lauksaimnieku atbalstam turpmākajiem pieciem gadiem paredzēti 159 miljoni eiro.

Uztrauc birokrātija

Jau 27. aprīlī Lauku atbalsta dienestā plānots sākt ģeotelpisko iesniegumu pieņemšanu platībmaksājumu saņemšanai, taču lauksaimnieki bažījas par lielo birokrātiju, kas saistīta ar atbalsta saņemšanu. "Turpmāk pie lauku darbiem jāpieskaita arī "excel" tabulu pildīšana," tā pauž lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saeima" pārstāvji. Lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem esot jākļūst teju par IT speciālistiem – pieteikumi jāpilda divās vai pat trīs platformās un jāuzskaita: kad dodas uz lauka, ko tur dara un kāpēc, manuāli sistēmās jāvada iekšā saimniecības pavadzīmes un tā tālāk, vēsta šī lauksaimnieku organizācija. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka satrauc ne tikai birokrātija, bet arī tās neloģiskums. "Šobrīd, kad līdz ražas novākšanai palikuši trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē. 

Raža aug jau vismaz pusgadu, un nedz sējumi, nedz ganāmpulki nav ierēdniecības dokumenti – ar atpakaļejošu datumu lauksaimniecībā darbus nevar veikt. Ir šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savas valsts uzņēmējus, lauku saimniekus," 

pauž Lazdiņš izplatītajā paziņojumā. Viņš arī norāda, ka atbilstošu pētījumu trūkuma dēļ Eiropas nosacījumi neesot adaptēti mūsu apstākļiem un šobrīd liela daļa lauksaimnieku sākuši apsvērt iespēju saimniekot, nepiesakoties Eiropas tiešmaksājumiem.