Reklāma

#aal #ābeles #auzas #graudaugi #kaitēkļi #kartupeļi #ķirši #kvieši #mēslošana #plūmes #rapsis

Der zināt. Augu slimību un kaitēkļu izplatība maijā

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore / Latvijas Mediji

2023. gada 02. maijs, 13:20

Klausies ziņu audio formātā

2023. gada 02. maijs, 13:20

Krustziežu stublāja smecernieka kāpuri.

Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

Maijs ir cerīgākais un skaistākais mēnesis gadā. Diemžēl aiz ziediem, lapām, stiebriem un skaistajiem saulrietiem var laikus nepamanīt kaitēkļus, kuriem nav sentimenta, bet tikai izdzīvošanas instinkts, vai pirmo slimības pleķīti uz lapas un labību pāraugušās nezāles.

Reklāma

Graudaugu sējumos

Maijā turpināsies aprīlī uzsāktā rosība. Graudaugu sējumi turpinās saņemt virsmēslojumu, augu augšanas regulatoru smidzinājumus un saimnieku modros vērojumus, lai nepalaistu garām jaunās, pavasarī izveidojušās, lapu slimību pazīmes.

Aprīlī gandrīz katrā sējumā bija atrodamas kviešu lapu pelēkplankumainības pazīmes – ar neapbruņotu aci saskatāmi melni punktiņi jeb piknīdas, kas izvietojušās pelēcīgajos plankumos uz ziemas kviešu apakšējām lapām. Maijā ir visas iespējas no rudens infekcijas attīstīties jaunai infekcijai. Tas notiks, ja maijā bieži līs lietus un gaisa temperatūra būs 15–25 0C robežās.

Jaunās infekcijas pazīmes ir gaišāki ūdeņaini laukumiņi, kuros audi lēnām atmirst, veidojot iegarenus plankumus, bet piknīdas maijā šajos plankumos neattīstās. Turpretī, ja būtu turpinājušās aprīļa vidus siltās, saulainās un vējainās dienas, tad ātri vien apakšējās inficētās lapas būtu sažuvušas ar visām piknīdām un slimība uz kādu laiku it kā pazustu. Pavisam augu slimību jomā nekas nepazūd – šajā gadījumā tikai aizkavētos pirmo jauno pazīmju attīstība.

Pēdējos gados aizvien agrāk ziemas kviešu un tritikāles sējumos lapas sāk inficēt kviešu lapu dzeltenplankumainība. Sevišķi ātri tas notiek laukos, kur saglabājušās nesadalījušās ar dzeltenplankumainību inficētas augu atliekas. Pērnā infekcija uz ziemas vai vasaras kviešu salmiem ir labi saskatāma – tās arī ir melnas piknīdas, kuras, lai veiktu jauno lapiņu primāro infekciju, gaida atbilstošus laikapstākļus. Tas ir lietus, augsts gaisa relatīvais mitrums, gaisa temperatūra virs 10 0C un vējš.

Pēc tam sekundārā lapu inficēšanās ir tikai laika jautājums, jo dzeltenplankumainības ierosinātāju vējš pārnēsā lielos attālumos no viena kaimiņa lauka uz nākamo, tādēļ uz augu lapām slimības pazīmes vienkārši uzrodas. Temperatūra gan attīstībai vēlama virs 20 0C, bet katru gadu maijā tādas dienas ir, un inficēšanās notiek.

Rudzu, tritikāles un ziemas miežu sējumos normālos mitruma un mērenas gaisa temperatūras apstākļos uz lapām meklējama stiebrzāļu gredzenplankumainība. Iespējams, tā nemaz tik bieži nebūs atrodama, jo, lai attīstītos sekundārā pavasara infekcija, uz lapām nepieciešama vecā rudens infekcija, kas ir svarīgākais faktors, lai attīstītos jaunās gredzenplankumainības pazīmes.

Slimībai nepatīk arī laikapstākļu galējības – ilgstošas lietavas un gaisa temperatūra stipri virs 20 0C, tad infekcija neattīstīsies. Nepārtraukta mitruma apstākļos sporas dzīvotspēju saglabā ne ilgāk kā trīs diennaktis – ilgstošākā lietus periodā tās noslīkst. Ar vēju sporas lielā attālumā nepārvietojas, tātad pēkšņi no nekurienes infekcija uzrasties nemēdz. Aprīlī, veicot pirmos lauku apsekojumus, Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) nekarantīnas slimību un kaitēkļu monitoringu veicošie inspektori konstatēja, ka pērnā gredzenplankumainība masveidā sējumus neinficē – nedaudz vairāk tā vērojama ziemas miežos. Tas nozīmē, ka sekundārai infekcijai īsti nebūs no kurienes attīstīties.

Reklāma

Lai maijā bagātīgi attīstītos graudzāļu miltrasa, arī vajadzīgs mitrāks un vēsāks laiks.

Jaunās infekcijas attīstībai nav nepieciešams brīvs ūdens uz lapām, bet tai patīk augsts gaisa relatīvais mitrums. Siltā un saulainā laikā miltrasu ierosinošie pārziemojušie pelēcīgie spilventiņi sakaltīs, jaunu infekciju neradījuši.

Meklējot jaunās miltrasas pazīmes, lielāka uzmanība pievēršama sabiezinātiem un nezāļainiem sējumiem, jo tajos veidojas piemērotāka vide slimības attīstībai.

Kviešu sējumos maijā miltrasas attīstība bieži vērojama vispirms uz augu stiebriem tuvāk augsnei. Piemērotos apstākļos tā vēlāk turpinās izplatīties uz lapām.

Par vērā ņemamu slimību ir kļuvusi dzeltenā rūsa.

Tā vairs nav vasaras vidus slimība, bet dažkārt infekcija iespējama jau stiebrošanas sākumā (AS 31–32), tātad pirmās pazīmes kviešos meklējamas maijā. Ar vēja palīdzību rūsas sporas no rudenī inficētiem kviešiem, no pabiru asniem, arī no savvaļas stiebrzālēm ātri atlidos un inficēs sējumus plašā apkārtnē. Rūsai pietiek ar 10 0C, lai tā atlidotu, nosēstos uz mitras lapas un sāktu dīgt, izraisot primāro infekciju. Ja sējumā kāds novēro agru kviešu inficēšanos, tad bez atbilstoša fungicīda smidzinājuma infekcija izplatīsies, lapas nokaltīs un ražas nebūs.

Arī uz vasarāju graudaugu lapām pirmās slimību pazīmes atrodamas jau agrās to attīstības stadijās (AS 12–23). Miežiem – miežu lapu tīklplankumainības pazīmes, bet auzām – auzu lapu brūnplankumainība. Ja, augiem turpinot attīstību, slimības izplatībai veidosies labvēlīgi apstākļi (mēreni silts un mēreni mitrs), tad inficēto sējumu nav ieteicams izlaist no redzesloka.

Sākoties rudzu stiebrošanai (AS 30), laikus jāpievērš uzmanība tripšu izplatībai. Daļā sējumu stiebrošana sākās jau aprīlī, bet mazajā un reizē lielajā Latvijas teritorijā gan augu attīstība, gan kaitēkļu aktivitātes sākas atšķirīgos termiņos.

Sevišķi tas vērojams pavasarī, kad tripsis Rucavā jau aktīvi sūks sulu no vārpas aizmetņa, bet Alūksnē vēl nespēs izlīst no ziemošanas vietas. Kaitēkļa klātbūtni var konstatēt, atplēšot lapu maksti un saskaitot dzīvos īpatņus. Ja stiebrošanas sākumā uz viena stiebra atrod 1–3 tripšus, bet stiebrošanas beigās (AS 39) jau 8–2 pieaugušos īpatņus, tad pamatoti var veikt kaitēkļa ierobežošanu.

Maija siltās un saulainās dienās vasarāju sējumos uzsāks baroties spradži. Ja lapu bojājumu nav sējumu malās, tad, visticamāk to nebūs arī lauka vidū.

Reklāma

Ieteiktie raksti

Visas šķirnes, kas nonāk ES tirgū, ir novērtētas oficiālos pirmsreģistrācijas testos.

Šķirņu izvēle – nopietns lēmums vai nejaušs gadījums?

Padoms profesionālim. Augsnes sablīvēšanās arot un nearot

Padoms profesionālim. Zālāju sēklu sezonas piedāvājums

Der zināt. Slimību un kaitēkļu TOP 3 graudaugu sējumos pagājušajā vasarā

Turpretī, ja bojāti vairāk nekā 10% no lapas virsmas, tad sausumā un karstumā kaitēkļi koncentrēsies uz labo barības bāzi un ierobežošanai noderēs insekticīda smidzinājums gar lauka malām.

Pēc dīgstošo vasarāju sējumā neatgriezeniski bojā gājušo augu daudzuma var nekļūdīgi noteikt sprakšķu jeb drātstārpu kāpuru klātbūtni augsnē. Ja par slieku atrašanos augsnē var tikai priecāties, tad šo kāpuru klātbūtne nekādu sajūsmu neizraisa, jo barojas ar saknēm. Labības sējumu tie, protams, neiznīcinās, bet lauks tuvākajos gados nederēs ne dārzeņu, ne kartupeļu stādījumam.

Saudzīgāks kaitēklis ir melnās stiebrmušas kāpurs. Maijā no ziemāju sējumiem izlidos pirmās paaudzes stiebrmušas, kas dosies meklēt vasarājus. Tur tās dēs olas uz visu sugu vasarāju dīgstiem, un izšķīlušies kāpuri barosies auga augšanas punktā. Augam dzeltēs un ies bojā galvenais vai kāds no sānu dzinumiem, bet pats augs turpinās attīstību, jo stiebrmušas netraumē un nebarojas ar auga sakni kā drātstārps.

Rapšu sējumos

Šogad aprīlī daba pārbaudīja, cik ātri un operatīvi rapšu audzētājs spēj reaģēt uz pirmo īsti silto dienu un kaitēkļu izplatības sākuma kopsakarībām. Nepagāja ne nedēļa no sniega klātiem laukiem līdz pirmajām krustziežu smecernieku vabolītēm lapu rozetēs.

Turklāt tās nebūt nebija pirmie izlūki, kad, augsnei iesilstot līdz 6 0C, vaboles pamet ziemošanas vietas un, atsākoties veģetācijai, atrodami pirmie īpatņi. Uz viena auga bija atrodami pat pieci pieauguši smecernieku īpatņi, kas savukārt nozīmē, ka lapu kātos un stublājos līdz maijam jau būs sadēts pietiekami daudz oliņu, lai no tām izšķiltos kāpuri. Tie maijā barosies, apgrūtinot rapšu augu attīstību, ja vien sējuma saimnieks laikus nebūs lēmis citādi.

Aprīļa otrajā pusē, laikapstākļiem nedaudz atvēsinot saulītē sakarsušos kaitēkļu prātus, to pavasara izrādīšanās kļuva nemanāmāka. Tomēr tas nenozīmē, ka tie dodas atpakaļ gulēt – siltajā nedēļā modās arī krustziežu spīduļi. Rapši, atsākoties veģetācijai, attīstās ļoti strauji, bieži pārlēcot pāri vairākām attīstības stadijām. Spīduļi šogad pamanīja rapšus pirms ziedēšanas sākuma (AS 60). Jautājums – vai saimnieki laikus pamanīja spīduli?

Maijā rapša ziedkopu veidošanās vidū (AS 51–57), gaisa temperatūrai paaugstinoties līdz 15 0C, ziedpumpuri sāk šķist pievilcīgi arī krustziežu sēklu smecerniekiem. To dabas dots uzdevums ir sagaidīt rapšu ziedēšanu un jauno pāksteņu veidošanās laikā (AS 71–78) tajos dēt olas.

Reklāma

Savukārt krustziežu pāksteņu pangodiņš nogaida, lai padarbojas lielie kaitēkļi, jo mazajam pangodiņam attīstībai vajadzīgi pāksteņi – vislabāk tādi, kuros jau savu olu iedējusi sēklu smecernieka mātīte vai arī tie ir citādi mehāniski bojāti. Pangodiņam jāsamierinās, ka vienā pākstenī ar jaunajām sēklām barosies gan sēklu smecernieka, gan pangodiņa kāpuri. Kāpuri labi sadzīvos, bet sēklu ražas no invadētajiem pāksteņiem nebūs.

Situācija rapšu sējumos maijā mainīsies nevis pa dienām, bet stundām, tādēļ saulainā un siltā laikā saimniekiem jāseko līdzi kaitēkļu aktivitātēm, bieži apciemojot laukus.

Ja uz auga vidēji atrodamas 1–4 spīduļu vaboles, tad, ņemot vērā auga attīstības stadiju, kaitēkļu ierobežošanai lietojams reģistrēta insekticīda smidzinājums.

Visi smidzināšanas darbi maksā naudu, to vēlamies iegūt arī no nokultās rapšu sēklas. Lai veiktu pareizo izvēli, ierobežojot to, kā konkrētajā brīdī nav, ir jāatceras, pirms cik gadiem konkrētais lauks tikpat skaisti ziedēja (balto puvi ierosinošie sklerociji augsnē saglabājas vismaz piecus gadus), jāizvērtē laikapstākļi divas nedēļas pirms rapšu ziedēšanas un ziedēšanas laikā (biežas lietavas palielina slimības izplatības risku), jānovērtē sējuma nezāļainība un jāatceras rapšu priekšaugs (izplatītās nezāles kā ganu plikstiņi, tīruma nauduļi, lauka vijolītes, tīruma kumelītes un citas, arī kultūraugi – burkāni, zirņi, gurķi, kāposti un citi ir baltās puves saimniekaugi).

Ir pieejami vairāki fungicīdi, kuru smidzinājums, sākot no ziedēšanas vidus (AS 65–69), vienlaikus ierobežos arī krustziežu sausās puves, pelēkās puves un krustziežu sausplankumainības izplatību. Visprecīzāko informāciju par konkrētā fungicīda lietošanas laiku un iedarbību uz rapšu slimībām var iegūt, izlasot konkrētā preparāta aprakstu.

Pietiekami riskants augs, jo arī tam netrūkst kaitēkļu un slimību, ir vasaras rapsis. Tā lielākie ienaidnieki maijā būs spradži. Iznākot no ziemošanas vietām laukmalās un grāvmalās, kaitēkļi būs sajūsmā, atrodot pavasarī iesētus rapšus – sevišķi karstā un sausā maijā, kad augi nespēj ātri attīstīties. Rapša dīgļlapas un pirmo lapiņu pāris (AS 10–11) spradžiem būs laba barības bāze pēc ziemas, tikai tie nespēj lidot, tāpēc masveida postījumi parasti vērojami lauka malās. Laikus konstatējot spradžu klātbūtni, iespējams veikt insekticīda smidzinājumu tikai gar lauka malām, tādējādi ietaupot līdzekļus, laiku un saudzējot vidi.

Kartupeļu stādījumos

Uz kartupeļu audzētājiem pilnībā attiecināms teiciens – pavasara diena gadu baro. Līdz rudenim kartupeļu stādījumos vēl iespējami dažādi gan laikapstākļu, gan kaitīgo organismu izraisītie pārsteigumi, pret kuriem ne vienmēr atrodami pretlīdzekļi.

Tomēr maijā, visiem audzētājiem atrodoties vienādās starta pozīcijās, visiem tiek dotas vienādas iespējas izvēlēties stādīšanai vispiemērotākos laukus, pareizi sagatavot augsni, stādīšanai izvēlēties veselīgu sēklas materiālu un nepārsteigties ar darba veikšanu. Kartupeļus iestādot aukstās, slapjās un dziļās vagās, tie drīzāk jutīsies kā pagrabā un nebūt nesteigsies sadīgt.

Reklāma

Ja vēl gadījies iestādīt ar melnā kraupja sklerocijiem klātus bumbuļus, tad gaidītie pirmie dīgsti var ilgi neparādīties, jo pa ceļam uz vagas virspusi melnā kraupja sklerociji būs izraisījuši asnu nekrozi jeb dīgstu puvi – rizoktoniozi. Piemērotākos apstākļos stādītiem bumbuļiem būs lielākas iespējas minētās slimības klātbūtni ignorēt. Sklerociji var saglabāties augsnē un uz augu atliekām no iepriekšējā gada, tādēļ kartupeļu stādījuma atrašanās vietu vajadzētu mainīt katru gadu.

Izvēloties jauno lauku, vispirms jāveic lauka izmeklējumi. Nav prāta darbs stādīt kartupeļus svaigi uzartā pļavā vai ganībās, vai pērnā gada vārpatainā labības laukā, ja vien visa raža jau pavasarī nav ieplānota lopbarībai. Minētajās platībās kartupeļi izaugs ar sprakšķu jeb drātstārpu kāpuru piedevu un nebūs realizējami pārtikai.

Sprakšķi ir polifāgs kaitēklis, kas augsnē attīstās četrus gadus, barojoties ar zālaugu, sevišķi vārpatas, saknēm. Tas nozīmē, ka lauka uzaršana to attīstībai netraucēs, bet ēdienkartē noderēs gan iestādītie sēklas bumbuļi, gan jaunā raža, kuru tie atzīs par labu barošanās un uzturēšanās vietu bumbuļu mitruma dēļ. Arī maijvaboļu kāpuri nebūs labs sabiedrotais jaunajam kartupeļu stādījumam. Kāpuriem ir pietiekami liela apetīte 4–5 gadu garumā – jo paši lielāki, jo lielāki bojājumi, tāpēc arī šādā mierīgā līdzāspastāvēšanā nekāda tirgus prece neizaugs. Veģetācijas periodā kāpurus nedaudz palīdz ierobežot putni un augsnes rušināšana – šie paņēmieni viens otru papildina, bet labāks rezultāts iegūstams, regulāri apstrādājot melno papuvi, nevis tikai atvagojot stādījumu.

Maijā līdz ar pirmajiem kartupeļu asniem no augsnes izlīdīs arī kartupeļu lapgrauža jeb Kolorādo vaboles pārziemojušie pieaugušie īpatņi. Nevienā valsts reģionā šoziem netika piedzīvots pietiekami spēcīgs un ilgstošs kailsals, tātad kaitēkļi būs pārziemojuši un gatavi jaunai dzīvei. Iespējams, masveidā maijā vaboles neparādīsies, tomēr savu kartupeli tās nenokavēs – priekšā visa vasara.

No visiem kartupeļu stādījumam piederīgajiem kaitīgajiem organismiem visparedzamākais ir nezāļu uznāciens. Arī nezāļu sēklas sajūt pavasari un saņem ierosmi dīgšanai, līdzko sākas augsnes sagatavošana. Attīstība paātrinās, ja drīz pēc stādīšanas nolīst silts maija lietutiņš, bet jebkurā gadījumā kartupeļu stādījumu kopšana jāuzsāk gandrīz reizē ar to stādīšanu. Stādījumus ecējot un rušinot, ir viegli ierobežot nezāles balto diegu attīstības stadijā. Sevišķi, ja darbu sanāk veikt sausā un saulainā laikā – vārgie dīgsti saulē sažūst kā nebijuši, lai pēc pāris dienām augsnē jau būtu atrodamas nākamās padīgušās nezāļu sēkliņas.

Ņemot talkā augu aizsardzības līdzekļus (AAL) un izvēloties herbicīdu nezāļu ierobežošanai, jāņem vērā preparātu lietošanas specifika. Kā katru gadu VAAD ir sagatavojis izdevumu "Latvijas Republikā reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu saraksts 2023. gadam". Vispareizākā un iedarbīgākā preparāta izvēle būs iespējama, ja lauksaimnieks atpazīs savā laukā augošās nezāles, jo preparāti atšķiras pēc iedarbības uz nezāļu grupām, attīstības stadijām un lietošanas laika.

Svarīgi ir atrast tieši savam laukam un savām nezālēm piemērotāko herbicīdu un tā lietojuma optimālo brīdi. Pareizo izvēli vieglāk būs izdarīt, ielūkojoties sarakstā, jo ir herbicīdi, kurus stādījumā var smidzināt, kamēr nav sadīgušas ne nezāles, ne kartupeļi (AS 00–08). Citi smidzināmi laikā, kad kartupeļi paaugušies aptuveni 10 cm gari, bet nezāļu attīstība nav lielāka par pirmajām īstajām lapām. Daži herbicīdi lietojami nezāļu 4–6 īsto lapu attīstības stadijā.

Reklāma

Tauriņziežu sējumos

Tauriņziežus iecienījusi viena no plašāk pārstāvētajām vaboļu dzimtas sugām – smecernieki. Ne visi smecernieki, kas Latvijā sastopami (vairāk nekā 300 sugu) ir uzskatāmi par kultūraugu kaitēkļiem, bet attiecībā uz tauriņziežiem divas sugas, pārlieku savairojoties un apdraudot augu veselību, par tādiem kļūst.

Zirņu svītrainais smecernieks par savu klātbūtni zirņu, pupu, pupiņu, arī vīķu, lucernas un āboliņa sējumos dara zināmu, izgraužot minēto augu lapās pusapaļus robus. Normālos laikapstākļos tauriņzieži no lapu robojumiem necieš. Tomēr laikapstākļi mēdz sagādāt augiem dažādus pietiekami ilglaicīgus pārsteigumus. Ja tauriņzieži maijā nespēs strauji augt, toties kaitēkļi sausumā un siltumā aktīvi darbosies, nograužot ap 10% no esošās lapu virsmas vai arī saimnieks uz 1 m2 atradīs 10–15 vaboles, tad smecernieks būs apstiprinājis kaitēkļa statusu un var sagaidīt ierobežošanas pasākumus.

Ierobežošana jāveic, kamēr nav sākusies oliņu dēšana. Pēc tam ierobežošanai vairs nav jēgas, jo uz augsnes sadētajām oliņām insekticīdi neiedarbosies.

No oliņām izšķilsies kāpuri, tie arī būs īstie kaitēkļi, jo par savu barības bāzi izvēlas tauriņziežu gumiņus uz saknēm. Izgrauztie gumiņi vairs nespēs veikt savu pamatfunkciju – piesaistīt gaisa slāpekli.

Maijā jāsarosās arī āboliņa sēklas audzētājiem. Ja sēklu paredzēts iegūt no pirmā pļāvuma, tad maijā jāizvērtē āboliņa ziedu un stublāju smecernieka klātbūtne sējumā. Pieaugušās vaboles, pārziemojušas zemsedzē, maijā uzmeklēs āboliņa ziedpumpurus, lai tajos iedētu oliņas. Vaboļu klātbūtni iespējams konstatēt ja 2–3 nedēļas pirms āboliņa ziedēšanas pa lauku pastaigā ar entomoloģisko tīkliņu. Ja 100 ETV (entomoloģiskā tīkliņa vēzienos) izdodas savākt vairāk nekā 50 pieaugušu smecernieku īpatņu, tad skaidrs, ka sēklu ražā sanāks dalīties ar kaitēkļiem. Smecernieka izplatības ierobežošana jāpaspēj paveikt, pirms vaboles uzsākušas olu dēšanu. Vaboļu ierobežošanu nokavējot, no oliņām izšķilsies kāpuri, kas barosies ar sēklām un sabojās ražu.

Dārzeņu sējumos un stādījumos

Dažādu nosaukumu spradži darbojas ne tikai vasaras rapšu un vasarāju graudaugu sējumos, tie aktīvi barojas arī kāpostu, galda biešu, rutku, redīsu, kāļu un balto sinepju sējumos. Kaitēkļu aktivitātes visiem augiem bīstamākās ir dīgļlapu un pirmo īsto lapiņu attīstības laikā, sevišķi, ja atkal gadīsies augu attīstībai nelabvēlīgie laikapstākļi – ilgstošs sausums un karstums. Turpretī lietainā un vēsākā maijā par spradžu klātbūtni var pat aizmirst, jo kāposts izaugs ātrāk, nekā spradzis vēlēsies lietainā vējā baroties.

Siltai maija saulītei ir ļoti liela vara – tā no ziemošanas vietām izvilina vairākām dārzeņu sugām kaitīgās mušas. No pupārijiem augsnē izlidos sīpolu mušas. Ja turpat, kur rudenī novāca sīpolus, arī šogad tiks veidots sīpolu sējums vai stādījums, tad mušas būs sajūsmā. Turpat tuvu augsnes virskārtai tās atkal dēs olas uz dīgstošajiem sīpoliem. Turpretī, ja jaunais sīpolu stādījums nebūs tuvumā mušu ziemošanas vietai, tad kaitēkļa invāzija maz iespējama, jo šīs mušas tālu nelido.

Burkānu mušas pirmā paaudze izlidos, kad augsne iesils līdz 12 0C. Šis kaitēklis uz augsnes dēs olas ne tikai dīgstošo burkānu tuvumā, bet arī citu čemurziežu dzimtas kultūraugu tuvumā – pētersīļu, seleriju un pastinaku. Kāpuri no oliņām maijā vēl neizšķilsies, tie uzsāks baroties jūnijā.

Reklāma

Iestājoties siltākam laikam un līdz ar to iesilstot augsnei, turpināsies kāpostu agrās mušas attīstība. Pārziemojušie kāpuri aši iekūņojas pupārijos, lai drīz no augsnes izlidotu pirmās paaudzes mušas. Aptuveni pēc nedēļas tās uzsāk baltu oliņu dēšanu pie kāpostaugu, redīsu un kāļu saknēm. Oliņas un kāpuri neizdzīvos, ja iestāsies maijam neparasts aukstums vai gluži otrādi – karstums, arī tad tās, visticamāk, ies bojā.

Izvietojot dzeltenos līmes vairogus, ir iespējams konstatēt minēto mušu izlidošanas laiku dārzeņu sējumos. Taču vējš, izraisot vietēja mēroga smilšu vētras, un nokrišņi dara savu. Lipīgās virsmas ātri aplipinās ar smiltīm, un nelielās mušiņas nav atpazīstamas, ja tur pielipušas vai nepielīp pie virsmas vispār. Tāpēc līmes vairogi regulāri jānomaina.

Maija laika prognoze sola mēreni siltu laiku – ja tā krasi nenomainīsies uz auksto pusi, tad no pārziemojušām kūniņām var sākt izlidot kāpostu cekulkožu tauriņi. Par pieaugušo īpatņu klātbūtni stādījumā var pārliecināties, tajā izvietojot feromonu lamatas ar tieši cekulkodēm domāto feromonu dispenseru. Kāpuru attīstība gan maijā vēl nenotiks, bet priekšdarbi – oliņu dēšana lapu apakšpusēs – labos laikapstākļos ir iespējama.

Augļu dārzos

Pirmie augļu dārzos sev uzmanību pievērš krūmogulāji. Tiem pirmajiem aprīlī sāk plaukt lapas, un tiem pirmajiem jaunās lapiņas invadē kaitēkļi.

Jāņogu sarkanpangu laputis jāņogu lapu apakšpusēs parādās reizē ar lapu izplaukšanu. Kaitēklim uz jāņogām attīstās tikai 2–3 paaudzes, tāpēc bieži vien mehāniskā ierobežošana, noraujot invadētās lapas, tiek nokavēta. Jau maija beigās laputis būs pārcēlušās uz sārmenēm, akļiem, panātrēm un citām nezālēm, lai radītu vēl kādas piecas paaudzes, aiz sevis atstājot vien sarkanīgas, deformētas jāņogulāju lapas. Ja dārzā būs maz nezāļu, kur laputīm uzturēties visu vasaru, tad rudenī būs lielāka iespēja, ka tās neatgriezīsies ogulājos, lai dētu ziemojošās olas.

Pa upeņu zariem izklīdīs upeņu pumpuru ērces, kas pirmās jauno ērču paaudzes radījušas turpat pumpurā.

Maijā ērces izklīst pa krūmu, bet apaļie lielie pumpuri vasarā ir tukši, tie otrreiz par ērču mājvietu nekalpos, bet sažūs un nobirs. Ērces pārnēsā upeņu virālo pildziedainību, tās infekcija padara augus neauglīgus.

Visu ziemu krūmogulāju zaru serdes daļā uzturējušies jāņogu stiklspārņa kāpuri. Kailsalā tie būtu nosaluši, bet aizvadītajā ziemā tie, visticamāk, pārziemoja. Tādēļ maijā atsevišķi zari novītīs un sakaltīs ar visām lapām un ziedu ķekariem. To izraisīs pārziemojušie kāpuri, kas, pārvietojoties pa serdi uz augšu, atsāks baroties. Kaitēklis par labām atzīst visas krūmogulāju sugas – šādi zari regulāri izgriežami un iznīcināmi, lai nevairotu stiklspārņa populāciju.

Reklāma

Vasaras aveņu stādījumos maija pirmajā pusē var paspēt izgriezt un iznīcināt dzinumus ar pangām, jo tajās iekūņojas pārziemojušie aveņu pangodiņa kāpuri. Savukārt aveņu dzinumu pangodiņu var ierobežot, stādījumu apberot ar 15 cm biezu kūdras kārtu, lai pieaugušie īpatņi, kas maijā būs gatavi izlidot no augsnes, to nespētu izdarīt. Ja pangodiņiem tomēr tiks dota iespēja maijā no augsnes izlidot, tad, lai tie nepaspētu sadēt olas avenāju stublājos, kaitēkļus var sagaidīt ar dzeltenajiem līmes vairogiem vai arī stādījumā izvietojot dzeltenos ķeramtraukus ar ūdeni.

Ja maijā aveņu stādījumā bez redzama iemesla vīst jaunie dzinumi, iemesls varētu būt aveņu dzinumu mušas kāpuri. Kaitēkļa kāpuri kādu laiku barosies stublājos, tāpēc bojātie jāpaspēj izvākt līdz maija beigām, jo vēlāk kāpuri ielien augsnē.

Aveņu un zemeņu ražas kopīgais ienaidnieks – aveņu ziedu smecernieks – vispirms sabojā zemeņu ziedpumpurus, pēc tam pārceļas uz avenēm. Jaunās paaudzes attīstību kaitēklis nodrošina līdzīgi kā ābeļu ziedu smecernieks – nedaudz aizgraužot izvēlēto ziedkātiņu. Gan aveņu, gan zemeņu ziedpumpurs nokrīt zemē neatplaucis, toties kaitēkļa kāpuram ir mājiņa, kur attīstīties.

Viens no pirmajiem pavasara kaitēkļiem – ābeļu ziedu smecernieks – izplatītāks un tādējādi kaitīgāks ir vecos un ne pārāk koptos dārzos. Pieaugušās vaboles no ziemošanas vietām iznāk aprīlī, bet olas kaitēkļa mātītes uzsāk dēt zaļo pumpuru attīstības stadijā (AS 56). Kāpuri pumpuros izšķilsies jau pēc nedēļas, tie aktīvi barosies pumpura iekšienē, un zieds neatplauks. Mazāks invadēto pumpuru skaits būs, ja laikapstākļi ilgāk būs vēsi un nepatīkami, bet pēkšņi sācies siltums liks ābelēm strauji uzziedēt. Atplaukušās ziedkopās kaitēklis oliņas nedēj, jo saprot, ka kāpuram nebūs, kur baroties.

Smecernieki dabīgi normē ražu, tikai vabolēm ir vienalga, vai tas vispār vajadzīgs, tāpēc gados, kad ābeles zied mazāk intensīvi, smecernieku pakalpojumi sagādā vien raizes. Kaitēkļa klātbūtnes blīvumu, pirms tas sācis olu dēšanu, var apjaust, raisoties ābeļu ziedpumpuriem, nokratot 50 ābeļu zarus un saskaitot, cik smecernieku iekritis trīcpiltuvē.

Ja atkarībā no ābeļu ziedēšanas intensitātes ir savākti 8–30 smecernieki, iespējams, jālemj par ierobežošanas pasākumiem.

Bumbieru lapu blusiņas uz lapu kātiņiem un tievajiem zariņiem uzsāks olu dēšanu, šķilsies to kāpuri. Bumbieru ziedēšanas laikā būs vērojami pirmie bumbieru lapu pangērces radītie bojājumi. Ērces, pārziemojušas pumpuros, maijā iekļūst lapās, izraisot pangu veidošanos, retāk sārtās pangas veidojas uz ziedlapiņām. Lapu koku tinējsmecernieka zaļganā vabolīte rūpēs par jauno paaudzi uzsāk ļoti meistarīgas darbības. Tā satin kopā vienā cigārā 3–5 bumbieru lapas, starp tām iedējot oliņas. Maijā satītie cigāri ir zaļi un grūti pamanāmi lapotnē. Jaunajām bumbierēm vabole var pamanīties satīt lielu daļu lapu vai pat visas. Vecākiem kokiem kaitēkļa bojājumi ir nebūtiski, ja neskaita kaitēkļa savairošanās veicināšanu. Iespēju robežās cigāri jānolasa un jāiznīcina.

Uz ābeļu zariem no oliņām šķilsies lapu blusiņas, laputis, bruņutis un sarkanās tīklērces. Ziemošanas periodā daļa lapu blusiņu un sarkano tīklērču olu parasti iet bojā, bet populācija nepazudīs. Pumpuru plaukšanas laikā barošanos uzsāk ābeļu lapu tinēja un ābeļu pumpuru tinēja kāpuri – lapu pumpurs izplaukst jau ar izgrauztām lapiņām.

Reklāma

Aktivizēsies sprīžmetu kāpuri, kas, savairojoties masveidā, ātri atstāj augļu koku bez lapām. Ābeļu vērpēja kāpuri maijā būs paaugušies, tie aktīvi barosies ar ābeļu lapām. Visi minētie kaitēkļi rosīsies augļu koku vainagos. Turpat, ja būs barība, rosīsies kukaiņēdāji putni. Paļauties uz putniem vai atsevišķu kaitēkļu ierobežošanai izmantot AAL ir katra dārza saimnieka ziņā, tikai jāatceras, ka daba nemīl tukšumu – izjaucot dabīgo līdzsvaru dārzā, kāda suga laika gaitā var pamanīties aizpildīt tukšumu, kļūstot par dominējošo kaitēkli ar neskaidrām sekām.

Maijā aktivizēsies arī plūmju ražas normētāji. Visu plūmju ziedēšanas laiku plūmju zāģlapsenes intensīvi dēs oliņas. Kaitēkļus pievilina plūmju vainagos iekarināti trauki ar rūgstošu šķidrumu un baltie līmes vairogi. Zāģlapseņu dēļ ir vērts pacensties tos izvietot, sevišķi, ja plūmes zied negribīgi, jo viens kāpurs sabojā 3–5 augļus.

No ziemošanas vietām izlidos plūmju tinēja tauriņi. Par pirmo kaitēkļu parādīšanos dārzā var uzzināt, izvietojot plūmju vainagos līmes lamatas ar plūmju tinēja vīrišķo īpatņu pievilināšanai paredzēto feromonu. Tauriņi turpinās lidot visu vasaru, tāpēc, ja feromonu lamatas atstāj dārzā, regulāri nomaināma lipīgā grīdiņa, citādi ap plūmi sapulcēsies visi tuvākās apkārtnes plūmju tinēji. Maija otrajā pusē saldo ķiršu stādījumos veidosies pirmās paaudzes ķiršu–madaru laputu kolonijas. Kaitēklis kolonijas veido lapas apakšpusē, to ieritinot uz iekšu, tāpēc iespējama tikai mehāniska ierobežošana, lielas invāzijas gadījumā pat nozāģējot zarus.

Augļu dārzā ne tikai kaitēkļi pamana maija saules un siltuma priekšrocības. Nesnauž arī slimību ierosinātāji. Zemeņu audzētājiem maijā jāatceras par izplatītākās slimības – pelēkās puves – ierobežošanu. Ja slimības ierobežošanai izlemts lietot fungicīdu, tad smidzinājumi jāuzsāk zemeņu ziedēšanas sākumā un jāturpina pēc noteiktas shēmas, ņemot vērā atvērušos ziedu daudzumu.

Puves attīstību veicinās sabiezināti stādījumi un daudz nokrišņu zemeņu ziedēšanas laikā. Ja iepriekšējā gadā zemeņu stādījumā bijusi izplatīta zemeņu miltrasa, tas jāņem vērā, izvēloties fungicīdu slimību ierobežošanai.

Upeņu un jāņogu stādījumos uz lapām, iespējams, būs atrodamas pirmās ogulāju kausiņrūsas pazīmes. Slimības attīstībai labvēlīgos apstākļos tā bojā arī ogas, bet parasti masveida izplatība stādījumos nav novērojama.

Maijā no Ķīnas, kazaku un Virdžīnijas kadiķiem, uz kuru zariem pārziemojuši bumbieru–kadiķu rūsas ierosinātāji, turpinās izlidot slimību ierosinošās sporas. Tās, paceļoties augstu gaisā, ar gaisa plūsmām var nolidot lielus attālumus, izvēloties nosēsties jebkurā vietā – arī bumbieru stādījumā, kurā nav ne šīs slimības, ne tuvumā inficētu kadiķu. Tāpēc pumpuru plaukšanas laikā, izvēloties atbilstošu fungicīdu smidzinājumam, jāuzsāk bumbieru–kadiķu rūsas ierobežošana. Smidzinājums atkārtojams pēc 7–14 dienām, jo sporas no inficētajiem kadiķiem neizlido ne vienā, ne divās dienās, bet turpina to darīt ilgstoši.

Silts maija lietus liks no pērnajām ar kraupi inficētajām lapām izlidot pirmajām ābeļu un bumbieru kraupi ierosinošajām asku sporām. Laikapstākļi mēdz būt krasi mainīgi un neparedzami, tāpēc iespējams, ka augļu koku lapas izlidošanas laikā vēl nebūs saplaukušas, sporas aizlidos izplatījumā, un primārā inficēšanās nenotiks. Turpretī, ja pietiekami mitrs un ap 18 0C silts laiks iestāsies, kad lapas būs saplaukušas, sporas nosēdīsies uz lapas plātnes un sāks dīgt, izraisot kraupja infekciju. Asku sporu izlidošana var turpināties divus mēnešus, ja vien pietiek veco lapu ar slimības pazīmēm.

Pirmais kraupi ierobežojošais smidzinājums veicams īsi pirms ziedpumpuru izvirzīšanās, otrais – pēc augļu koku ziedēšanas.

Izvēloties atbilstošu preparātu, smidzinājums kraupja ierobežošanai noderēs arī augļu parastās puves izplatības mazināšanai. Daudzos dārzos vēl maijā augļu koku zaros atrodami mumificējušies augļi, kas kalpo kā parastās puves infekcijas avots.

VAAD mājaslapā katru dienu papildināsies informācija par aktuālāko nekarantīnas slimību un kaitēkļu izplatību un attīstību, arī kultūraugu attīstības norisēm Latvijas novadu kultūraugu sējumos un stādījumos.

Reklāma

Tēma

Augļkopība

Tēmturi

#aal #ābeles #auzas #graudaugi #kaitēkļi #kartupeļi #ķirši #kvieši #mēslošana #plūmes #rapsis

Reklāma

Turpini lasīt