8 °C
Latvijā komerciālā kāpostu audzēšana pēdējos gados ir stabilizējusies. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, 2020.–2022. gadā tā svārstījās 580–600 ha ietvaros. Apmēram trešdaļu šīs platības aizņem agrie kāposti, atlikušo dala uzglabājamās un skābējamās šķirnes.
Ir grūti precīzi sadalīt to īpatsvaru, jo liela skābējamo kāpostu ražas daļa tiek uzglabāta pārstrādei ziemas mēnešos. Kaut gan sarunvalodā tiek lietots vārds "šķirnes", praksē tās visas ir dažādu Nīderlandes firmu selekcionētie hibrīdi.
Skābēšanai paredzētie hibrīdi izceļas ar augstu ražu (Latvijā no dažiem laukiem ir vāktas pat 120 t/ha) un attiecīgi ar augstām prasībām pēc barības elementu nodrošinājuma. Jāņem vērā, ka tieši skābēšanai paredzētiem hibrīdiem ir svarīga ne tikai raža, bet arī tās kvalitāte, tostarp cukuru daudzums un kraukšķīgums.
Ar pareizu mēslošanu un mitruma režīma nodrošināšanu ir iespējams būtiski ietekmēt produkcijas kvalitāti, tostarp garšu.
Latvijas Dārzkopības institūts jau trešo gadu veic pētījumu "Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai" (LAD projekta nr. 22-00-S0INV05-000009). Jau pašlaik tiek vērotas audzētājiem svarīgas lietas. Piemēram, 2021. gadā vienai tonnai galviņkāpostu ražas tika paterēti 5–9 kg minerālmēslu, savukārt 2022. gadā minerālmēslu patēriņš svarstījās no 5 līdz pat 16 kg.
Protams, šis rādītājs ir atkarīgs no mēslošanas līdzekļu izvēles un to sastāva. Ir lauki, kur piesārņojuma ar krustziežu sakņu augoņiem (Plasmodiophora brassicae) dēļ nav iespējams izaudzēt kāpostus bez mēslojuma "Perlka" lietošanas, bet šā mēslojuma efektīvā deva ir 1000 kg/ha. No otras puses, tieši to saimniecību, kur tika lietota "Perlka", skābētie kāposti ir kraukšķīgi visas ziemas garumā.
Ņemot vērā minerālmēslu cenas, audzētājiem ir svarīgi kritiski izvērtēt līdzšinējo pieeju kāpostu mēslošanai.
Augsnes analīzes rezultāti jāizvērtē
Praksē, sastādot mēslošanas plānu jaunai sezonai, audzētāji vadās no iepriekšējās pieredzes un mēslošanas līdzekļu cenām, tikai daži ņem vērā agroķīmiskās izpētes datus vai pat speciāli veic augsnes paraugu analīzes Augu minerālās barošanas laboratorijā. Agroķīmiskās izpētes dati parasti ir 5–6 gadus veci un neatspoguļo aktuālo nodrošinājumu ar barības elementiem.
Tāpat slāpekļa daudzums augsnē pavasarī mēdz būtiski variēt atkarībā no priekšauga un klimatiskajiem apstākļiem ziemas periodā. Tabulā redzams, cik ļoti atšķīrās barības elementu daudzums kādā no pētījumā iekļautajiem laukiem pavasarī. (Pētījuma gaitā tiek izmantoti arī saimniecībās uzkrātie dati par augu sastāvu un mēslošanu.)
Tabulā redzams, ka 2019. gadā slāpekļa augsnē bija visai daudz, tāpēc slāpekļa mēslojuma vajadzēja samērā nedaudz, savukārt 2021. gadā tā bija trīs reizes mazāk. Ja lauks tiktu mēslots, vadoties tikai no pieredzes, 2021. gadā augi nesaņemtu pietiekamu tā devu, tāpēc raža būtu daudz zemāka. Arī tad, ja 2019. gadā mēslošanu plānotu pēc 2018. gada pieredzes, lauks tiktu pārmēslots, audzētājs būtu pārmaksājs, un ļoti iespējams, ka pārmēslotie kāposti vairāk ciestu no puves.
