Clear 8 °C
S. 06.10
Monika, Zilga, Zilgma
SEKO MUMS
Reklāma
Kāposti. Ar pareizu mēslošanu un mitruma režīma nodrošināšanu ir iespējams būtiski ietekmēt produkcijas kvalitāti, tostarp garšu..
Kāposti. Ar pareizu mēslošanu un mitruma režīma nodrošināšanu ir iespējams būtiski ietekmēt produkcijas kvalitāti, tostarp garšu..
Foto: Autores foto / Latvijas Mediji

Latvijā komerciālā kāpostu audzēšana pēdējos gados ir stabilizējusies. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, 2020.–2022. gadā tā svārstījās 580–600 ha ietvaros. Apmēram trešdaļu šīs platības aizņem agrie kāposti, atlikušo dala uzglabājamās un skābējamās šķirnes.

Reklāma

Ir grūti precīzi sadalīt to īpatsvaru, jo liela skābējamo kāpostu ražas daļa tiek uzglabāta pārstrādei ziemas mēnešos. Kaut gan sarunvalodā tiek lietots vārds "šķirnes", praksē tās visas ir dažādu Nīderlandes firmu selekcionētie hibrīdi.

Skābēšanai paredzētie hibrīdi izceļas ar augstu ražu (Latvijā no dažiem laukiem ir vāktas pat 120 t/ha) un attiecīgi ar augstām prasībām pēc barības elementu nodrošinājuma. Jāņem vērā, ka tieši skābēšanai paredzētiem hibrīdiem ir svarīga ne tikai raža, bet arī tās kvalitāte, tostarp cukuru daudzums un kraukšķīgums. 

Ar pareizu mēslošanu un mitruma režīma nodrošināšanu ir iespējams būtiski ietekmēt produkcijas kvalitāti, tostarp garšu.

Latvijas Dārzkopības institūts jau trešo gadu veic pētījumu "Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai" (LAD projekta nr. 22-00-S0INV05-000009). Jau pašlaik tiek vērotas audzētājiem svarīgas lietas. Piemēram, 2021. gadā vienai tonnai galviņkāpostu ražas tika paterēti 5–9 kg minerālmēslu, savukārt 2022. gadā minerālmēslu patēriņš svarstījās no 5 līdz pat 16 kg. 

Protams, šis rādītājs ir atkarīgs no mēslošanas līdzekļu izvēles un to sastāva. Ir lauki, kur piesārņojuma ar krustziežu sakņu augoņiem (Plasmodiophora brassicae) dēļ nav iespējams izaudzēt kāpostus bez mēslojuma "Perlka" lietošanas, bet šā mēslojuma efektīvā deva ir 1000 kg/ha. No otras puses, tieši to saimniecību, kur tika lietota "Perlka", skābētie kāposti ir kraukšķīgi visas ziemas garumā.

Ņemot vērā minerālmēslu cenas, audzētājiem ir svarīgi kritiski izvērtēt līdzšinējo pieeju kāpostu mēslošanai.

Puve cukura dēļ.

Augsnes analīzes rezultāti jāizvērtē

Praksē, sastādot mēslošanas plānu jaunai sezonai, audzētāji vadās no iepriekšējās pieredzes un mēslošanas līdzekļu cenām, tikai daži ņem vērā agroķīmiskās izpētes datus vai pat speciāli veic augsnes paraugu analīzes Augu minerālās barošanas laboratorijā. Agroķīmiskās izpētes dati parasti ir 5–6 gadus veci un neatspoguļo aktuālo nodrošinājumu ar barības elementiem.

Tāpat slāpekļa daudzums augsnē pavasarī mēdz būtiski variēt atkarībā no priekšauga un klimatiskajiem apstākļiem ziemas periodā. Tabulā redzams, cik ļoti atšķīrās barības elementu daudzums kādā no pētījumā iekļautajiem laukiem pavasarī. (Pētījuma gaitā tiek izmantoti arī saimniecībās uzkrātie dati par augu sastāvu un mēslošanu.)

Barības elementi.

Tabulā redzams, ka 2019. gadā slāpekļa augsnē bija visai daudz, tāpēc slāpekļa mēslojuma vajadzēja samērā nedaudz, savukārt 2021. gadā tā bija trīs reizes mazāk. Ja lauks tiktu mēslots, vadoties tikai no pieredzes, 2021. gadā augi nesaņemtu pietiekamu tā devu, tāpēc raža būtu daudz zemāka. Arī tad, ja 2019. gadā mēslošanu plānotu pēc 2018. gada pieredzes, lauks tiktu pārmēslots, audzētājs būtu pārmaksājs, un ļoti iespējams, ka pārmēslotie kāposti vairāk ciestu no puves.

Reklāma
Reklāma

Kaut gan Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Agroķīmijas departaments katru pavasari veic minerālā slāpekļa monitoringu, tā gaitā iegūtie dati ir tikai orientējoši. Vislabāk būtu katram audzētājam regulāri veikt vismaz lielāko lauku augsnes analīzi vai pasūtīt to agroķīmisko izpēti. Ir svarīgi zināt ne tikai slāpekļa, fosfora un kālija, bet arī kalcija, magnija un sēra daudzumu augsnē. Protams, kāpostiem ir ļoti nepieciešami arī mikroelementi, it sevišķi molibdens, bors un mangāns, bet praksē tos lielākoties dod caur lapām veģetācijas periodā.

Kalcija nozīme

Pēc pētījuma pirmo divu gadu datiem, barības elementu iznese ar kāpostu ražu nav atkarīga no audzēšanas metodes – konvencionālās vai bioloģiskās. Tā vairāk ir atkarīga no audzējamā hibrīda, barības elementu daudzuma augsnē (ja kāda elementa ir maz, tas arī augā nonāk mazākā daudzumā) un mikrobioloģiskās aktivitātes, kas savukārt ir atkarīga no temperatūras un mitruma režīma.

Kalcija trūkums.

Jāpievērš uzmanība, ka bora (B) iznese tabulā ir noteikta gramos ar tonnu produkcijas. Interesanti, ka kalcija iznese ar kāpostu lapām ir augstāka nekā ar pašām galviņām, arī slāpekļa iznese ar lapām ir visai augsta, savukārt kāliju un fosforu galviņas patērē vairāk nekā lapas.

No Latvijas audzētāju praktiskās pieredzes ir zināms, ka nepietiekams kāpostu nodrošinājums ar kalciju veicina puves, tostarp bakteriālās, attīstību. Tāpat kālcija trūkuma apstākļos mēdz veidoties lapu malas iedega ne tikai uz rozetes lapām, bet pat galviņas iekšienē (ko atskārst tikai vēlāk ražas izmantošanas procesā). Lielākā daļa kalcija augsnē tiek patērēta ar mikroorganismiem un augsnes struktūras veidošanai, jo kalcija joni salīmē augsnes daļiņas kopā, tāpēc veidojas lielāki aglomerāti.

Tātad jāseko līdzi augsnes nodrošinājumam ar kalciju. Visbiežāk tā nepieciešamo devu nosaka, vadoties pēc augsnes pH, nevis pēc aktuālā kalcija daudzuma. Kaļķošanas materiālus vislabāk ir iestrādāt rudenī, jo tie slikti šķīst un ilgi iedarbojas. 

Pavasarī iestrādāts kaļķis vai dolomītmilti tā pa īstam iedarbosies ap vasaras beigām, un kalcijs no tā kļūs pieejams augiem galvenokārt nākamgad. Ja ir nepieciešams strauji paaugstināt augu nodrošinājumu ar kalciju, drošāk (bet būtiski dārgāk) ir izvēlēties kalcija nitrātu vai mēslojumu "Perlka". 

Ja lauka augsne ir krustziežu sakņu augoņu piesārņota, mēslojuma devai jābūt 1000 kg/ha. Jāņem vērā, ka slāpeklis no kalcija nitrāta mēdz izskaloties, tāpēc šo līdzekli ir drošāk sadalīt vairākās devās un lielāko kopējā daudzuma daļu iestrādāt rindstarpās papildmēslojumā. Tiesa, regulāra rindstarpu rušināšana var veicināt infekcijas izplatīšanu no perēkļa pa visu lauku. Lai tā nenotiktu, var iestrādāt ap 300–400 kg/ha pamatmēslojumā un vēlāk veikt regulāras papildmēslošanas caur lapām. Šis risinājums arī nav lēts un var būt sarežģīts no darbu organizēšanas viedokļa.

Reklāma
Reklāma
Sakņu augoņi.

Mēslojums "Perlka" satur kalcija cianamīdu, tas ir lēnas iedarbības mēslojums un nodrošina augu saknes ar kalciju un slāpekli vidēji astoņas nedēļas. Šo mēslojumu jāiestrādā apmēram divas nedēļas pirms dēstu izstādīšanas laukā, lai novērstu to bojāšanos ar amonjaku (tas izdalās sākumā, mēslojumam reaģējot ar augsnes mitrumu).

Augsnes skābuma reakcijas (pH) paaugstināšana veicina visu nepieciešamo barības elementu pieejamību augiem, kā arī stimulē mikroorganismu aktivitāti, tostarp baktēriju, kas veicina slāpekļa un fosfora pieejamību augiem. Vienlaikus jāatceras, ka pH virs 7 pats par sevi neierobežo krustziežu sakņu augoņu attīstību, bet tikai nedaudz ierobežo ierosinātāja sporu dīgšanu.

Visi slāpekļa mēslojumi nav vienādi

Latvijā kāpostu audzētāji lielākoties izmanto amonija vai kalcija nitrātu, bet pēdējos gados mēslošanas līdzekļu sadārdzinājuma dēļ daži bija pievērsušies karbamīdam, jo tas satur visvairāk slāpekļa. Jāņem vērā, ka augsnē karbamīds vispirms pārvēršas par amonija formas slāpekli, un tieši šo formu augu saknes strauji uzņem apmaiņā pret ūdeņraža joniem. Tādējādi pazeminās pH sakņu zonā, bet auga šūnās nonāk par daudz slāpekļa, kas var veicināt infekciju attīstību.

Svarīgi atcerēties, ka dažādi kāpostu hibrīdi atšķirīgi uzņem slāpekli. Vēlīnie hibrīdi ne tikai patērē vairāk slāpekļa, bet arī ilgāku laiku – aptuveni 10 nedēļas – tie uzņem līdz 40 kg N/ha nedēļā un pēc tam vēl divas trīs nedēļas līdz 20 kg N/ha. Tieši tāpēc ir tik svarīgi nodrošināt kāpostus ar šo elementu ne tikai sākumā, bet praktiski visā audzēšanas periodā. Protams, vasaras otrajā pusē slāpeklis sāk atbrīvoties no organiskajām vielām augsnē (arī tas ir novērots pētījuma gaitā), tāpēc tik vēlu papildmēslošana ne vienmēr ir vajadzīga.

Kalcija un magnija proporcija

Tieši pērn pētījuma gaitā atklājās, ka daudzos laukos kalcija un magnija daudzums pats par sevi ir pietiekams, toties to proporcija traucē viena vai otra elementa uzņemšanu augā. Par optimālu tiek uzskatīta proporcija Ca : Mg = 4–6 : 1. Ja kalcija ir pārlieku daudz, tiek traucēta magnija uzņemšanās lapās, tādējādi samazinās fotosintēze un lapās uzkrājas mazāk cukuru.

Pietiekams nodrošinājums ar magniju padara kāpostus saldākus. Vienlaikus liels cukuru daudzums lapās mēdz veicināt laputu invāziju un sēņu slimību attīstību. No praktiskā viedokļa tomēr būtu labāk uzturēt optimālu kalcija un magnija proporciju, un magnija relatīvā trūkuma gadījumā lietot papildmēslošanu caur lapām ar magnija nitrātu.

Barības elementi.

Mazināt kaitēkļu un slimību bojājumus palīdz sērs

Arī tas ir novērojums no Latvijas audzētāju prakses pēdējo divdesmit gadu laikā. Visi kāpostaugi ir prasīgi pēc sēra. Šis elements ietilpst olbaltumvielu, kā arī glikozinolātu (izotiacianātu) sastāvā. Tieši izotiacianāti palīdz augam pašam aizsargāties no kaitēkļiem un infekcijām, to sintēze sākas, līdzko augs tiek ievainots.

Sēra trūkums.

Sevišķi pēdējos gados, kad laikapstākļi bija visai ekstrēmi un veicināja kaitēkļu un slimību izplatību, bet pieejamo augu aizsardzības līdzekļu trūka, papildmēslošana caur lapām ar sēru saturošiem līdzekļiem ievērojami mazināja augu bojājumus. Visvienkāršāk ir iedot nepieciešamo sēra daudzumu ar kālija sulfātu. Šis mēslojums satur 51% K2O un 45% SO3. 

Skābējamo kāpostu audzētājiem jāpatur prātā, ka sērs piešķir kāpostiem sīvo garšu (tieši tā atbaida kaitēkļus), tāpēc ar tā lietošanu nedrīkst pārcensties.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
SAIMNIEKS UZŅĒMĒJS
Reklāma