Sīpolu mēslošanas īpatnības

Izvēloties mēslošanas līdzekļus, jāņem vērā sīpolu vajadzība pēc barības elementiem, to daudzums augsnē un pašos mēslošanas līdzekļos. Ja vidējais sīpolu augu skaits ir 750 tūkstoši augu/ha un vidējais sīpola diametrs ap 7 cm (sīpola masa ap 200 g), teorētiski iespējamā raža ir 150 t/ha. Praksē tā ir daudz mazāka, Latvijā par labu mēdz uzskatīt tikai 20 t/ha, Polijā jau 40 t/ha uzskata par labu, bet Nīderlandē vidējā sīpolu ražība, kaut sasniedz 54–56 t/ha, tomēr ir tālu no teorētiski iespējamās. Kāpēc tā? Viena no atbildēm varētu būt: kļūdas sīpolu mēslošanā.

Elementu daudzums atšķiras gan pa gadiem, gan dažādās lauka daļās

Vislabāk būtu aprēķināt mēslošanas plānu, diemžēl lielai daļai audzētāju tam trūkst laika un zināšanu. Kaut gan normatīvie akti prasa augu agroķīmiskās izpētes veikšanu tikai reizi piecos gados, Dārzkopības institūta veiktajā pētījumā Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai (LAD Nr.22-00-S0INV05-000009) atklājās, ka elementu daudzums augsnē vienā laukā mēdz atšķirties gadu no gada. 

Tas ir skaidrojams gan ar paraugu ievākšanas metodiku, gan arī ar iepriekšējā gada un ziemas meteoroloģiskajiem apstākļiem un, protams, ar iznesi ar priekšauga ražu. Tāpat barības elementu daudzums augsnē mēdz būtiski atšķirties dažādās lauka daļās.

Pētījums vēl nav noslēdzies, un pašlaik nav iespējams nosaukt Latvijas apstākļiem optimālos barības elementu daudzuma robežlimitus, tāpēc pagaidām ieskatīsimies Polijas Skiernevices Dārzkopības institūta noteiktajos robežlimitos.

Mēslošanas līdzekļu izvēle

Ņemot vērā pašreizējās minerālmēslu cenas, audzētājam ir grūti pievērst uzmanību agronomiski svarīgākiem aspektiem, proti, barības elementu daudzumam, to formai un paša mēslojuma šķīstamībai. 

No tā, cik labi mēslojums izšķīst, ir atkarīga barības elementu pieejamība saknēm.

Pareizi izvēlēti mēslošanas līdzekļi dod iespēju apmēram 60% nepieciešamā slāpekļa iedot nitrātu (NO3) formā, daļu fosfora – polifosfātu formā un kāliju – bez hlora. Amonija salpetris satur pusi slāpekļa nitrāta un pusi amonija jona formā, tāpēc, lai nodrošinātu 60% slāpekļa nitrāta formā, daļu kālija vai kalcija būtu jādod nitrāta formā. 

Karbamīds kā slāpekļa avots īsti neder, jo tas vispirms pārvērtīsies amonija formā un izjauks visu proporciju. Protams, ņemot vērā mēslojuma cenas, nešķiet prātīgi atklātā laukā lietot kālija nitrātu. 

Kā risinājumu varētu daļu slāpekļa iedot sīpoliem caur lapām, tas būtiski samazinātu nepieciešamo mēslojuma daudzumu, vienlaikus nodrošinot auga vajadzību pēc slāpekļa.

Polijas speciālisti iesaka lietot Nitraboru vai Unica Calcium vienu līdz trim reizēm sezonā pa 120–250 kg/ha. Protams, viss ir atkarīgs no aktuālajiem apstākļiem uz konkrētā lauka. 

Kompleksais mēslojums, kas nesatur hloru, ir YaraMila Complex, poļu kolēģi iesaka saviem audzētājiem devu 300–700 kg/ha. Jāpatur prātā, ka sērs ir nepieciešams sīpoliem. Šis elements ne tikai piešķir sīpoliem raksturīgo sīvo garšu, bet arī veicina slāpekļa uzņemšanos un izmantošanu augā.

Neaizmirstam par kalciju

Ja kalcija nodrošinājums augsnē ir pietiekams, audzētājs var būtiski ietaupīt naudu uz kalcija nitrāta rēķina. Bet, pirms pieņemt šādu lēmumu, jāzina, cik daudz kalcija ir augsnē. 

Sīpoliem piemērota augsnes skābuma reakcija (pH) nebūt ne vienmēr liecina par pietiekamu kalcija daudzumu augsnē. Viens no risinājumiem varētu būt kaļķojamā materiāla iestrādāšana, bet tas mēdz būt tehniski sarežģīti. 

Gan Latvijā, gan Polijā audzētājiem tiek piedāvāts granulētais kaļķis. Tas labi novērš garozas veidošanos, tomēr kalcijs no tā ilgi nav pieejams saknēm. Kalcija karbonāts slikti šķīst ūdenī. Lai izšķīdinātu vienu kilogramu, pēc poļu pētnieku aprēķiniem, ir nepieciešamas 66 t ūdens, tātad – pat visa gada nokrišņi nespēs izšķīdināt tikai 100 kg granulētā krīta uz hektāra. 

Poļu speciālisti iesaka saviem zemniekiem izmantot tikai sertificētu granulētu krītu, kura sertifikātā ir norādīts kalcija tips G.1.5a vai G.1.5b (tas būtu jāņem vērā arī tiem mūsu audzētājiem, kuri pērk mēslošanas un kaļķošanas līdzekļus Polijā).

Kalcija nitrāts ļoti labi šķīst ūdenī, viena kilograma izšķīdināšanai pietiek ar vienu litru ūdens. Kalcija jons ir tūlīt pieejams augu saknēm. Tas ir nepieciešams gan pašu sakņu attīstībai un lapu augšanai, gan pretošanās spējas infekcijām veicināšanai. Pietiekams auga nodrošinājums ar kalciju uzlabo sīpolu piemērotību ilgstošai uzglabāšanai.

Papildmēslošana caur lapām

Audzējot sīpolus, papildmēslošanu caur lapām ir vērts veikt periodā no ceturtās vai piektās īstās lapas (AS 14–15) līdz lapu nolūšanai. Proti, kamēr ir pietiekami liela lapu virsma, kas spēj uztvert darba šķidrumu. 

Audzēšanas sākumā ir svarīgi izaudzēt iespējami vairāk lielu lapu, no kurām vēlāk veidosies pats sīpols. 

Jāņem vērā, ka sīpola piebriešana sākas garās gaismas dienas apstākļos, un Latvijā šis periods iestājas agrāk nekā Polijā vai Nīderlandē, kas atrodas vairāk uz dienvidiem.

Slāpeklis ir sevišķi nepieciešams maijā, jūnijā, kamēr veidojas un aug lapas. Sākot ar AS 16 (sestā īstā lapa), ir nepieciešamas profilaktiskās apstrādes ar mikroelementus (boru, mangānu un molibdēnu) saturošiem līdzekļiem. Tie veicina auga izturību pret slimībām.

Sīpolus parasti transportē maisos. Lai ārējā miza stingrāk turētos un nebojātos, poļu speciālisti iesaka lietot papildmēslojumu ar varu (250 g Cu/ha).

Fertigācija

Tā palīdz nodrošināt augus ar barības elementiem tieši tad, kad augiem tie ir nepieciešami, un mazina gan mēslošanas līdzekļu zudumus, gan vides, sevišķi ūdeņu, piesārņojumu. Diemžēl šobrīd krīzes dēļ audzētājiem ir grūti rast līdzekļus pilienlaistīšanas ierīkošanai sīpolu laukos. Tomēr ir vērts paturēt prātā, ka pirms kara Ukrainā Hersonas apgabalā sīpolu ražība bija tuvu 100 t/ha, pateicoties pilienlaistīšanai un pārdomātai mēslošanai.