11.3 °C
Vieglatlētikas lielās sacensības – pasaules čempionāti un olimpiskās spēles – allaž ir īpašs brīdis sporta gardēžu kalendārā, jo nav daudz sporta veidu, kur vienkopus tiek pulcēti tik daudzu valstu atlēti. Sestdien Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā startēs 19. planētas meistarsacīkstes vieglatlētikā, kurās plāno piedalīties 2187 sportisti no 202 valstīm, arī deviņi no Latvijas.
Mums kā allaž lielākā pārstāvniecība šķēpmešanā – Rolandam Štrobinderam šis būs piektais pasaules čempionāts, Līnai Mūzei-Sirmajai ceturtais, Anetei Kociņai trešais, bet Patrikam Gailumam un Gatim Čakšam otrais. Savā piektajā pasaules čempionātā piedalīsies arī Gunta Vaičule 400 metru skrējienā un Arnis Rumbenieks 35 km soļošanā, savukārt Agatei Caunei 5000 metru skrējienā un Rūtai Lasmanei trīssoļlēkšanā šī būs debija.
Deviņi ir daudz
Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs pirms čempionāta ir optimists. "Čempionātu sagaidām pozitīvām domām, kā nekā gada lielākais notikums vieglatlētikā.
Deviņi sportisti no Latvijas, tas jau ir panākums, savukārt šķēpmetējiem šosezon ir augsti rezultāti un augsta vieta rangā, kas ļauj cerēt, ka šis varētu būt veiksmīgs čempionāts,"
"Latvijas Avīzei" saka Miļkevičs. Ar to viņš vispirms domā šķēpraidi Līnu Mūzi-Sirmo, kura jūlija nogalē Latvijas čempionātā sasniedza šosezon ceturto labāko rezultātu pasaulē (64,78). "Mums visi šķēpraiži, arī puiši, ir metuši tālu un var izšaut. Noteikti interesanti būs redzēt, kā starp pasaules labākajām skrējējām jutīsies mūsu uzlecošā zvaigzne Agate Caune. Viņai liels panākums būs iekļūšana pasaules čempionāta finālā. Liela pieredze ir Arnim Rumbeniekam un Guntai Vaičulei, bet Rūta Lasmane krās pieredzi šāda līmeņa sacensībās," par komandu saka LVS ģenerālsekretārs. Bilstu, ka pirms 10–15 gadiem Latvijai bija krietni vairāk dalībnieku pasaules čempionātos. Miļkevičs uzreiz norāda, ka tagad tikt uz lielajiem mačiem ir daudz sarežģītāk. "Tad nebija sportistu skaita ierobežojumu. Kad 2004. gadā es piedalījos olimpiskajās spēlēs Atēnās, manā distancē 800 metros, šķiet, bija 86 skrējēji. Šobrīd maksimālais sportistu skaits ir uz pusi mazāks. Uzsvars ir uz izcilību, nevis masveidību un vairs nedarbojas vecais olimpiskais princips – galvenais nav uzvarēt, bet piedalīties. Ne tikai mums, arī citām valstīm dalībnieku ir mazāk. Latvijā visu patīk salīdzināt ar kaimiņiem, un mēs esam pa vidu – igauņiem, kuriem kopumā ir ļoti spēcīga izlase, būs septiņi sportisti, savukārt lietuvieši, kuri šogad lieliski nostartēja Eiropas komandu čempionātā, tiekot uz augstāko divīziju, uz Budapeštu vedīs 14 atlētus. Jāņem vērā, ka viņu vadošajiem sportistiem ir arī lielāks finansiāls atspaids, kamēr mums sportisti saņem atbalstu no LOV, bet mēs no federācijas diemžēl nevaram finansiāli palīdzēt," godīgs ir ģenerālsekretārs. Tiesa, visiem sportistiem līdzi dosies viņu treneri, kuru ceļošanas un uzturēšanas izmaksas segs LVS. Miļkevičs atzīst, ka
šobrīd finansiālā ziņā savienība spējusi "atpogāt krekla augšējo pogu" un nedaudz uzelpot, jo kā viena no prioritāro sporta veidu federācijām no valsts saņēmusi papildu finansējumu.
Izdevumi sezonas laikā ir lieli, jo uz dažāda līmeņa un vecuma grupu starptautiskām sacensībām LVS gada laikā ved ap 500 savu sportistu.
Dalība, pateicoties rangam
Lai startētu pasaules čempionātā, ir jāizpilda kvalifikācijas normatīvs vai arī jābūt pietiekami augstu pasaules rangā. Ar normatīvu pirms Budapeštas no mūsējiem tika galā tikai Mūze-Sirmā. "Normatīvi ir ļoti augsti. Šī sistēma, kad apmēram puse dalībnieku tiek ar izpildītu normatīvu, bet otra puse tiek atlasīta pēc ranga, kaut kādā ziņā nav mums pārāk labvēlīga, jo, lai dabūtu pasaules ranga punktus, ir nepieciešama dalība augsta ranga sacensībās, kuru Baltijas valstīs nav daudz. Ja netiec aicināts uz Dimanta līgas vai zelta un sudraba līmeņa mačiem, tad citu iespēju nav daudz. Labi, ka augsta punktu gradācija ir Latvijas čempionātam, krietni mazāka Prezidenta balvai," par iespējām tikt pie ranga punktiem stāsta Miļkevičs. Viņš kā plusu uzsver arī to, ka šoreiz pasaules čempionāts notiek Eiropā, nav jāceļo uz pasaules otru malu. "Izpaliek aklimatizācijas problēmas. Mūsu atlēti uz Budapeštu dosies īsi pirms starta. Jā, tur ir karstāki laika apstākļi, bet arī pie mums brīžiem ir tikpat karsts."
Līdz šim Latvijai kā neatkarīgai valstij pasaules čempionātos vieglatlētikā ir divas medaļas – Inetas Radevičas sudrabs tāllēkšanā 2011. gadā un Lauras Ikaunieces bronza četrus gadus vēlāk septiņcīņā.
Pie bronzas pirmajā pasaules čempionātā 1983. gadā Helsinkos tika arī šķēpmetējs Dainis Kūla, tobrīd gan zem PSRS karoga. Budapeštā pasaules čempionāts notiks pirmo reizi, bet tur divas reizes rīkotas Eiropas meistarsacīkstes, 1998. gadā pie sudraba 20 km soļošanā tiekot Aigaram Fadejevam.
Latvijas sportistu starta laiki
Līna Mūze-Sirmā, Anete Kociņa – kvalifikācija 23. augustā plkst. 11.20 un 12.55, fināls 25. augustā plkst. 21.20
Patriks Gailums, Rolands Štrobinders, Gatis Čakšs – kvalifikācija 25. augustā plkst. 11.10 un 12.45, fināls 27. augustā plkst. 21.20
Gunta Vaičule – priekšskrējiens 20. augustā plkst. 10.35, pusfināls 21. augustā, fināls 23. augustā
Arnis Rumbenieks – 24. augustā plkst. 8
Agate Caune – priekšskrējiens 23. augustā plkst. 12.10, fināls 26. augustā plkst. 21.50
Rūta Lasmane – kvalifikācija 23. augustā plkst. 20.10, fināls 25. augustā plkst. 20.35
