Tā vien šķiet, ka preces veikalu plauktos kļūst arvien "zaļākas". Būtu labi, ka ārējam veidolam vienmēr atbilstu arī saturs, taču, ak vai, negodīgo piemēru netrūkst. Ik pa laikam pasauli pāršalc arī kāds lielāks zaļmaldināšanas kā negodīgas uzņēmējdarbības prakses skandāls. Kā izskatās pie mums?
Beidzot arī Eiropas Komisija (EK) atzinusi, ka ar spēkā esošo regulējumu nepietiek, lai uzņēmēji bez viltus un maldiem piedāvātu patērētājiem videi draudzīgākas un ilgtspējīgākas preces, tāpēc pieķērusies direktīvām, lai negodīgajiem "piegrieztu skābekli". Šā gada martā Zaļo norāžu direktīvai tika pieņemts priekšlikums par kritērijiem, kas nosaka minimālās prasības vides norādēm, lai novērstu zaļmaldināšanu un nepatiesas (nepārbaudītas) vides informācijas sniegšanu.
Tikmēr pie mums Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), cik nu tā spēkos, cenšas pieķert pie rokas zaļmaldinātājus, skaidrot viņu pieļautās kļūdas, kā arī apgaismot uzņēmējus un patērētājus. Savukārt uzņēmēji lūkojas arī pēc citām formām, kā sabiedrības acīs sevi padarīt par zaļākiem, piemēram, ar topa, kodeksa u. c. palīdzību.
Par zaļmaldināšanu – 15 tūkstoši eiro
"Pie mums skaļākā ir bijusi "Bio Water" lieta, kas līdz šim ir vienīgais gadījums ar piemērotu sodu – 15 tūkstoši eiro," stāsta PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa.
Gadījums par SIA "Memory Water" veikto zaļmaldināšanu Latvijā plaši izskanēja pirms nepilniem trim gadiem. Uzņēmums savās tīmekļa vietnēs, sociālo tīklu profilos, publiskajā vidē izplatītajās reklāmās un arī pudeļu marķējumā bija sniedzis maldinošas ziņas par fasēta ūdens apstrādes tehnoloģiju, reģistrēto preču zīmi "Bio Water", veselīguma norādēm u. c., kā arī kosmētikas līdzekļu ārstnieciskajām īpašībām un speciālo normatīvu prasību neievērošanu uztura bagātinātāju reklāmās.
Ar šādu informāciju uzņēmums centās pārliecināt pircējus, ka ūdenim piemīt īpašas pazīmes – tas ir veselīgāks un labāks produkts salīdzinājumā ar citiem tirgū piedāvātajiem, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pamatotu pierādījumu.
Lieta tika skatīta vairāk nekā divus gadus, piesaistot vēl trīs institūcijas – valsts zinātnisko institūtu "Bior", Veselības inspekciju un Pārtikas un veterināro dienestu – un veicot daudzas ekspertīzes. I. Baldiņa uzsver, ka šādas lietas, it īpaši, ja otrā pusē ir spēcīgs cīnītājs, rit ļoti smagnēji un paņem daudz resursu un laika. "Tomēr noslēgumā varējām ļoti pārliecinoši pateikt, ka uzņēmuma prakse ir maldinoša," viņa piebilst. Arī galējā instance atzinusi piemēroto sodu par pamatotu.
Jo lielāks uzņēmums, jo vairāk jaudas vajadzīgs tiesu lietām, tāpēc pret "milžiem" labāk vērsties kopā ar citām dalībvalstīm, kā tas jau kādu laiku notiek ar Vācijas modes un dzīvesstila tiešsaistes tirdzniecības platformu "Zalando", kas Latvijā ienāca 2021. gada vasarā.
Platforma, kurai ir vairāk nekā 51 miljons aktīvo lietotāju 25 Eiropas tirgos, tika pieķerta zaļmaldināšanā diezgan lielos apmēros. "Platformā ievietotas ilgtspējīguma ikoniņas, nosaukti mērķi, ko nevar pierādīt, ka tie tiks īstenoti, dažādi vides paziņojumi, ilgtspējīguma filtrs, nesaprotami ilgtspējīguma atlases kritēriji apģērbiem," platformas zaļmaldināšanas paņēmienus uzskaita PTAC pārstāve. Projekta vadību uzņēmušies Skandināvijas valstu kolēģi, esot panākts diezgan liels progress.