Clear 2 °C
C. 09.05
Einārs, Ervīns, Klāvs
Kūku konkursa uzvarētāja Olga Frolova-Družiņina ar savu medus kūku.
Kūku konkursa uzvarētāja Olga Frolova-Družiņina ar savu medus kūku.
Foto: Publicitātes / Latvijas Mediji

Vēl neviens nebija iedomājies marinēt pieneņu kātus, bet vandzeniete Olga Blumbaha pamēģināja un šogad uz Ķīpsalu aizbrauca ar 25 burciņām. Kukaiņus kopš seniem laikiem pārtikā lieto austrumzemēs, taču tagad tos sākuši audzēt kaimiņi lietuvieši un savā stendā cienāja ar dažādu garšu kaltētiem circeņiem. Kūku konkursā starp 24 konkurentēm žūrija par labāko atzina Olgas Frolovas-Družiņinas ārēji 
necilo medus kūku. "Riga Food 2023" izstāde bija gastronomisku pārsteigumu pilna!

Saldā sacensība ar 
24 kūkām



"Manai kūkai bija vienkāršs dizains, tāpēc, ieraugot pārējo dalībnieču darbus, nodomāju – ko es te daru – un uz uzvaru daudz necerēju," par saviem 
pārsteigumiem konkursā stāsta 1. vietas ieguvēja Olga Frolova-
Družiņina. 


Latvijas konditoriem pēc ilgāka pārtraukuma bija iespēja mēroties spēkiem kūku konkursā, ko Ķīpsalā ar nosaukumu "Paaudžu mantojums" rīkoja uzņēmums "Gemoss". No tuvākiem un tālākiem novadiem sabrauca cepēji ar saviem meistarstiķiem, kurus vērtēja gan profesionāla nozares žūrija, piedaloties arī īstenajai latvju saimniecei Ilzei Briedei un maizniekmeistaram Normundam Skauģim, gan skatītāji. Vairāk nekā piecu stundu laikā 24 konkursa dalībnieki iepazīstināja ar sevi un savu kūku. 

Kūkas vērtēja profesionāla nozares žūrija (no labās): kulinārijas eksperte Ilze Auzere, Restorānu servisa skolas pasniedzēja Airita Mieze, uzņēmuma "Gemoss" īpašniece un vadītāja Ieva Treija, Pavāru kluba valdes locekle Maija Kaire, latvju saimniece Ilze Briede un maizniekmeistars zīmola "Lāči" radītājs Normunds Skauģis.

Sarīkojums beidzās ar apsveikuma fanfarām un dāsnām "Gemosa" dāvanu kartēm jau pieminētajai Olgai Frolovai-Družiņinai par medus kūku ar mājas marmelādi, Ingai Grīslei par 2. vietu ar "Mežakūku" un 
3. vietas ieguvējai Ditai Grandānei par "Piejūras zemi". Pārliecinoši skatītāju simpātiju balvu par kūku "Nebeidzamie stāsti" ieguva Ilona Salma. Konkursa vadītāja šefpavāre Ina Poliščenko savu speciālbalvu pasniedza vienīgajam dalībniekam Pēterim Kasparovičam par kūku "Mammas mīļākā", kurā izmantota tik neparasta sastāvdaļa kā mannas putra.


Jautāta par savas kūkas īpašo garšu, kas ļāva apsteigt pārējās, O. Frolova-Družiņina sprieda, ka uzvaras atslēga varēja būt marmelāde. "Viens no konkursa nosacījumiem bija, ka jāpievieno sezonālie un vietējie produkti, tāpēc pagatavoju marmelādi no aličām (Kaukāza plūmītes), jāņ-ogām un āboliem. Sanāca diezgan skābena, sadalīju gabaliņos un iemaisīju krējumā, ko klāju pa vidu biskvīta kārtām un uz kūkas." 

Konkursa uzvarētāja Olga Frolova-Družiņina ar savu medus kūku.

Medus kūkas recepte veidojusies no senāk pierakstītas, ko iedevusi mājturības skolotāja, šo to izmantojusi pēc atmiņas no mājās ceptajām kūkām bērnībā, kā arī likusi lietā mācību centrā "Dija" kursos un praksē iegūtās prasmes. Par iesācēju konditorejā viņu nevar saukt, jo pati māca cept kūkas citiem, vadot meistarklases Gastronomijas institūtā Rīgā. Cer, ka nākotnē, kad konditoru darbs tiks labāk novērtēts, maizes un kūku cepšana varētu kļūt par pamatdarbu. Patlaban pa dienu nākas strādāt birojā, lai vakarus un brīvdienas varētu veltīt savai sirdslietai.



Kas ēdīs 
pieneņu kātus?



Kā katru gadu arī šopavasar Olga Blumbaha Šķēdes upmalas pļavā pieneņu laikā lasījusi ziedus, lai savārītu medū, kad pēkšņi iešāvies galvā, ka varētu taču kaut ko pagatavot arī no kātiem. Pienenes viņa izmantojusi ne tikai medum. Cepusi ziedus uz pannas kā karbonādes, apviļājot miltos un olā, pumpurus marinējot jau četrus piecus gadus. 

"Pienene ir pilnībā izmantojams augs, sākot ar sakni, lapām, ziediem un tagad – arī kātiem," spriež Olga. Parakājusies tīmeklī un atradusi padomu uzturā regulāri iekļaut pieneņu kātus, kas esot bagāti ar mikroelementiem.


Ikdiena viņai paiet Dundagas vidusskolā, padziļināti mācot jauniešiem uzņēmējdarbību, biznesa ideju attīstību un ekonomikas pamatus, kas iekļauti sociālajās zinībās. Skolotāja var padalīties ar savu mājražotājas ķērienu, jo pārdošanai gatavo želejkonfektes, sīrupus, jūras sāli ar piedevām. "Nupat apciemoju bērnus Kandavas tehnikumā un no savas pieredzes ieteicu, lai kā nākamie pavāri un konditori mēģina attīstīt biznesu, eksperimentēt ar izejvielām, kas atrodas tuvumā, jo tās neko nemaksā."


Līdzās jau pazīstamajām želejkonfektēm un citiem produktiem vandzeniete Olga Blumbaha uz izstādi atveda jaunumu – 25 burciņas ar marinētiem pieneņu kātiem. Attēlā: O. Blumbaha ar mazdēlu Miku savā stendā.

Ģimene par ieceri marinēt pieneņu kātus neesot izrādījusi sajūsmu – kurš tos ēdīs? "Teicu, lai vispirms paši nogaršo, un tad domāsim tālāk. Pamēģināja – garšīgi!" No pienenēm tik raksturīgā rūgtuma Olga atbrīvojusies ar ūdens procedūru – divas reizes kātus aplējusi ar vārošu ūdeni un pēc tam – ledusaukstu. Pēc tam gatavojusi marinādi, pievienojot lauru lapas, smaržīgos un melnos piparus, arī čili, rullējusi kātiņus – marinādi virsū un burciņā iekšā. Pamatīgs roku darbs, atzīst uzņē
mēja, toties Ķīpsalā izbaudījusi tā augļus – visas burkas izķertas. 

Olga palepojas, ka marinētus pieneņu kātus, pumpurus un fermentētu un marinētu lakšu pumpurus no viņas iegādājas arī smalkais Talsu novada Nurmuižas restorāns. "Esmu laimīga mājražotāja, jo pieprasījums līdz šim ir lielāks, nekā spēju piedāvāt!"


Reklāma
Olgas Blumbahas jaunums – marinēti pieneņu kāti.

Nākamā gada plāns jau gatavs – pusotra nedēļa pieneņu pļavā, kamēr kāti nav kļuvuši par cietiem. Līdzās sāļajiem rullīšiem būs jaunums – saldie. Padomā arī dadžu kāti, tikai jāatrod laba garša. Dadžus sasējusi turpat upmalā pie pienenēm.



Kamambēra vietā kamamvērts



No skata un garšā gluži kā kamambērs, bet patiesībā – no Indijas riekstiem gatavots siers pelējuma apvalkā. "Šādu Latvijā ražojam vienīgās," skaidro Oļesja Lačina, viena no ģimenes uzņēmuma ar zīmolu "Life Tree Cheese" veidotājām. Kopā ar māsu Svetlanu Kuraloviču metušās uzņēmējdarbības apkampienos un gatavo alternatīvu pārtiku piena produktiem, turklāt bez iepriekšējas pieredzes pārtikas ražošanā un biznesā, jo Svetlana ir diplomēta dizainere, Oļesja – tūrisma speciāliste.


Māsas Svetlana Kuraloviča un Oļesja Lačina piedāvā kamambēra, rikotas, fetas, mocarellas un citu sieru līdziniekus, kas gatavoti no Indijas riekstiem.

Uz biznesa takas viņas nostājās laktozes nepanesamības dēļ. Pirms desmit gadiem laktozes nepanesamība sākusies Oļesjai, kas radījusi diezgan lielu šoku, jo ģimenē vienmēr cieņā bijuši piena produkti. 

"Vēlāk atklājās, ka arī māsas dēlam ir tā pati problēma. Man kā pieaugušam cilvēkam adaptēties bija vieglāk, bet maza bērna pārtikā atrast piena aizvietotājus nācās daudz grūtāk, tāpēc māsa mājās sāka gatavot alternatīvus produktus," stāsta Oļesja. Svetlana noskaidrojusi, ka sieram vistuvāko produktu var pagatavot no Indijas riekstiem. Eksperimentu rezultātā radušies vairāku veidu riekstu sieri, kas iegaršojušies arī draugiem un viņu bērniem.


Pēc kāda ārzemju ceļojuma, kur Oļesja pamēģinājusi līdzīgu produktu, nākusi atziņa, ka māsas gatavotie sieri ir daudz garšīgāki un pienācis laiks iziet plašākos ūdeņos. Svetlana gadu pilnveidojusi receptes, lai tirgū ienāktu ar pārliecību, ka ražojumi ir garšīgi, ar labu tekstūru 
un izskatu un pietiekami ilgu 
derīguma termiņu. 

Kopš 
2019. gada pirmizrādes Vegānfestivālā Esplanādē un tirgošanos Kalnciema, Āgenskalna un citos tirdziņos Svetlanas un Oļesjas riekstu sieri kļuva plašāk pazīstami, un tagad tie nopērkami vairākos veikalos un ēstuvēs, piemēram, Mūkusalas ielas "Gemosā", "Stockmann", Dabas stacijā, arī dažās kafejnīcās un picērijās, kas picās izmanto riekstu sierus. Iespējama produktu piegāde, izmantojot feisbuka un instagrama kontaktus. 

Kamamvērts no skata un garšā gluži kā kamambērs, bet patiesībā – no Indijas riekstiem gatavots siers pelējuma apvalkā.

Sortiments ir plašs: četru veidu krēmsieri, rikotas, fetas un mocarellas līdzinieki, nogatavinātie – jau pieminētais kamamvērts, cietie – kūpināts ar čili pārslām, kā arī olīvām un timiānu. Vēl padomā dabūt gatavu sieru ar biezpienam tuvāku struktūru un parmezāna līdzinieku.



Lietuvā circenīši dzied fermās



"Atvedām nākotnes produktu – circeņus!" ar sevi iepazīstina Greta un Vaids Budreiki – laulātie draugi un uzņēmēji no Marijampoles, kas tos audzē un pārstrādā cilvēku pārtikai. Pie viņu stenda ļaudis nedrūzmējas, tomēr ik pa laikam pienāk ziņkārīgie, kas padzirdējuši, ka lietuviešiem ir ēdami kukaiņi.


"Atvedām nākotnes produktu – circeņus!" saka lietuviešu uzņēmēji Greta un Vaidas Budreiki, kas tos audzē un pārstrādā cilvēku pārtikai.

Pirms pieciem gadiem Lietuvā mājas circeņu fermas sadīgušas kā sēnes pēc lietus, stāsta Greta. Īsā laikā izveidotas ap 30, taču līdz šodienai palikušas ap 11, kur kukaiņus audzē tikai dzīvnieku barībai. Zinot vienu lietuvieti, kas to dara arī Latvijā. "Mēs circeņus audzējam tikai cilvēku pārtikai," nosaka Vaids.


Lai uzsāktu šādu biznesu, vajadzējis ne tikai uzņēmību, bet arī drosmi, jo vairums lietuviešu "nākotnes produktu" nav sagaidījuši ar urravām. 

"Tirdziņos circeņus uzņēma ar bailēm, mūs sauca par trakiem, teica, ka nemūžam neko tādu neēdīs utt." par pirmo pieredzi mazpilsētās stāsta uzņēmēji. Lielākās pilsētās veicies labāk, īpaši otrajā darbības gadā, kad viņus daudzi jau pazina, bija pagaršojuši kukaiņus un gribēja tos iegā
dāties.


Circeņus pērk dažādu iemeslu dēļ – vieniem tie ir olbaltumvielām, aminoskābēm un B12 vitamīna bagāts produkts, citiem –
amizanta uzkoda tradicionālo čipsu vai popkorna vietā. Par uzkodu pie alus tos jau pārdod dažos Klaipēdas bāros, kinoteātros –
kā "popkornu". Ir restorāni, kuros pavāri Cēzara salātos vistu aizvieto ar circeņiem. Vislabāk kukaiņu izplatīšana kā eksotiska piedeva veicoties konferencēs un korporatīvos sarīkojumos.


Ideja radusies Gretai laikā, kad kovida karantīnas dēļ vīram darbā automobiļu tirdzniecības jomā sākusies dīkstāve, bet pati bijusi gaidībās. "Vaids, daudz nedomājot, piekrita, un 2020. gadā mēs nodibinājām uzņēmumu." Circeņu audzēšana Budreikiem kļuvusi par pamatdarbu, kur vīrs strādā fermā un nodarbojas ar pārstrādi, bet sieva – ar mārketingu. Fermā sešās nedēļās varot izaudzēt ap 120 kg kukaiņu. Profesionāli šefpavāri palīdzot radīt jaunos produktus – kaltētus circeņus ar dažādām garšām. No kukaiņiem tiek gatavoti arī milti, makaroni, saldie batoniņi u. c.


Kaltētie circeņi tuvplānā.

Par viesošanos "Riga Food" izstādē lietuvieši priecājas, jo publikas reakcija lielākoties ir ļoti pozitīva. "Pat nevajag aicināt, paši nāk klāt un garšo," nosmaida Vaids un pastāsta, ka viņu pilsētā pēc pāris gadiem būšot vēl viena nākotnes produkta audzētava – par 67 miljoniem eiro miltu tārpu (miltu melnulis) fabrika. 


Kūku konkursa "Paaudžu mantojums" uzvarētājas recepte


Meduskūka ar marmelādi


Medus kūka.

Sastāvdaļas


Biskvīta kārtām: 25 g medus, 100 g cukura, ola, 
75 g sviesta, 200 g kviešu miltu, 1/2 tējk. sodas.


Krēmam: 300 g 30% vai vismaz 25% skābā krējuma, 120 g skābenas citronu vai apelsīnu marmelādes.


Rotāšanai: biskvīta drupatas, svaigas ogas. 


Gatavo kārtas


Saputo katliņā viendabīgā masā olu, medu un cukuru. Pievieno gabaliņos sagrieztu sviestu un, maisot uz plīts vidējas liesmas, silda, līdz sviests un cukurs izkusis. Pieber sodu un maisa, līdz parādās vieglas putas. Izslēdz plīti un apmaisot pieber miltus. Liek masu uz galda un samīca ar rokām viendabīgā mīklā, līdz tā atdzisusi un nelīp pie rokām. Ietin plēvē un liek ledusskapī vismaz uz 20 min.


Sadala mīklu astoņās vienādās daļās, katru saveļ bumbiņā un izvel-
tnē starp divām cepampapīra loksnēm apli 16–18 cm diametrā. Lai apļi būtu vienādi, mīklai uzliek šķīvi un apvelk ar nazi. Nogrieztās maliņas izmanto kūkas izrotāšanai. Katru kūkas kārtu cep 5 min līdz 200 °C uzkarsētā cepeškrāsnī. Maliņas cep ap 7 min zeltaini brūnas un kraukšķīgas. Kūkas kārtas atdzesē.


Gatavo krēmu


Skābo krējumu puto apmēram 5–10 min, līdz tas ir tik biezs, ka turas uz putojamām slotiņām. Iemaisa gabaliņos sagrieztu marmelādi.


Kārto un rotā kūku


Uz kūku šķīvja vai dēlīša vienu virs otras liek kārtas, pa vidu vienmērīgi uzziežot pāris ēd. k. krēma. Ar krēmu pārklāj arī augšējo kārtu un kūkas malas. Liek ledusskapī vismaz uz 20–30 minūtēm, bet labāk ilgāk, pat nakti, lai krēms sasūcas biskvītā. 


Biskvīta atgriezumus sasmalcina drupačās un ar tiem pilnībā pārklāj kūku. Rotā ar svaigām ogām.


Kūku ieteicams pasniegt pēc 10 stundām kopš salikšanas brīža, lai biskvīts kļūst sulīgāks. Torti var uzglabāt ledusskapī trīs diennaktis.


Kūka "Nebeidzamie stāsti"


Skatītāju balva


Skatītāju balva konkursā Ilona Salmas kūkai "Nebeidzmie stāsti".

Autore ir Ilona Salma, kas dzīvo Norvēģijā un kurai konditoreja jau desmit gadus kļuvusi gan par vaļasprieku, gan ienākumu avotu. Kūku cepšanas prieku un pirmās prasmes mantojusi no savām vecmāmiņām. Meistarību audzējusi pašmācības ceļā. Gatavojas atgriezties Latvijā.


Šoreiz jāpriecē acis ar kūkas attēlu, jo tehniski tik sarežģītam mākslas darbam, kurā katrai sastāvdaļai ir savs pagatavošanas veids, recepte izpaliks.

Kūku konkursa "Paaudžu mantojums" dalībnieki ar uzvarētājām centrā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
MĀJA ĢIMENE
Reklāma