20 °C
Vairāk nekā 20 nevalstiskās un cilvēktiesību organizācijas aicinājušas Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu neiecelt aizsardzības ministra amatā pašreizējo Seima Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Laurīnu Kasčūnu.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte viņu izvirzīja šim amatam pēc tam, kad no tā bija atkāpies līdzšinējais aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks. Kasčūnam tagad jāsaņem prezidenta apstiprinājums.
Strīdi par vērtībām
"Kasčūna vērtības ir pretējas cilvēktiesībām," paziņojuši nevalstisko organizāciju pārstāvji prezidentam adresētajā vēstulē.
"Prezidenta amata kandidātiem, kas atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju un partnerattiecību likumu, nevajadzētu izvirzīt Kasčūnu vienam no nozīmīgākajiem amatiem valdībā, īpaši pašreizējos apstākļos,"
ceturtdien paziņoja nevalstiskās organizācijas "Atvērtās Lietuvas fonds" vadītāja Sandra Adomavičūte, atgādinot par maijā gaidāmajām valsts vadītāja vēlēšanām. Nevalstiskās organizācijas pauda, ka Kasčūns esot bijis naidīgi noskaņots pret migrantiem un iestājies pret LGBT kopienu. Vēstules parakstītāji arī atgādināja Kasčūna lēmumu 2000. gadā iestāties radikāli labējā Lietuvas Nacionāldemokrātu partijā. Tāpat atgādināts Kasčūna lēmums 2018. gadā uz Lietuvas Seimu uzaicināt Vācijas labējo populistu partijas "Alternatīva Vācijai" pārstāvjus. Šī vizīte tika atcelta pēc tam, kad pret to iebilda konservatīvā partija "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti", kuru tobrīd jau pārstāvēja Kasčūns, vēsta Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LTR. Nevalstiskās organizācijas arī pārmet Seima komisijas vadītājam, ka viņš ir ierosinājis politiku, kas paredz valstī neielaist no Baltkrievijas nākušos nelegālos migrantus. Vēstules parakstītāji solījuši, ka mēģinās Seimā panākt neuzticības izteikšanu Kasčūnam, ja viņš tomēr tiks apstiprināts aizsardzības ministra amatā.
Mainījis uzskatus
Kasčūns pats tikmēr ir noraidījis "kreiso organizāciju" paustos pārmetumus, uzsverot, ka aizsardzības ministra amatā viņš atbildēs par nacionālo drošību, nevis cilvēktiesībām.
"Tās ir tās pašas organizācijas, kuras kritizēja mani, kad es apturēju nelegālo imigrāciju. Tās ir kreisas organizācijas. Es neesmu kreisais.
To es noteikti varu atzīt," intervijā radiostacijai "Žiniu radijas" paziņoja Kasčūns, tomēr solot amatā pārstāvēt gan liberāļus, gan konservatīvos. Četrdesmit divus gadus vecais politiķis jau iepriekš norādījis, ka ar radikālākiem uzskatiem aizrāvies agrā jaunībā, kad viņam bijuši "astoņpadsmit vai deviņpadsmit gadi". Tāpat Kasčūns ir pārskatījis agrāk pausto negatīvo attieksmi pret Lietuvas dalību Eiropas Savienībā (ES). Šobrīd viņš noteiktu "balsotu par iestāšanos" ES. 2011. gadā Kasčūns iestājās partijā "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti", kuru pārstāv arī premjerministre Šimonīte. 2016. gadā viņš tika ievēlēts Seimā, bet kopš 2020. gada vada parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisiju. Kasčūns ieguvis sociālo zinātņu doktora grādu Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūtā un strādājis dažādos pētījumu centros.
Valdošajā koalīcijā ietilpstošā liberālā Brīvības partija jau paziņojusi, ka neatbalsta Kasčūna kandidatūru. "Mūsu politiskie uzskati bieži atšķiras, viņš konsekventi īsteno politiku, kas ir pretrunā ar Brīvības partijas pārstāvētajām vērtībām, apzināti bloķē likumprojektus Seimā, piemēram, likumprojektu par civilo savienību, un citus," vietnē "Facebook" paziņoja Brīvības partijas priekšsēdētāja Aušrine Armonaite. Viņa Šimonītes valdībā vada Ekonomikas un inovāciju ministriju. Trešā koalīcijas partija – "Liberāļu kustība" – izteikusi atbalstu Kasčūnam, kurš paudis gatavību vadīt Aizsardzības ministriju. Koalīcijas vienošanās par amatu sadali paredz, ka aizsardzības ministra amats pienākas tēvzemiešiem.
Neizdarītie darbi un korupcija
Līdzšinējais aizsardzības ministrs Anušausks demisionēja pagājušajā nedēļā pēc tam, kad Šimonīte bija piedāvājusi viņam pārņemt Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas vadību. Anušausks no šā piedāvājuma atteicies. Šimonīte skaidroja, ka pārmaiņas bija vajadzīgas, jo Anušausks nav bijis pietiekami aktīvs nacionālās aizsardzības jautājumu risināšanā, piemēram, saistībā ar karaklausības reformu, aizsardzības finansējuma papildu avotu meklēšanu un aktīvās militārās rezerves paplašināšanu. Anušausks tikmēr sarunā ar Nausēdu esot nosaucis personas, kuras Aizsardzības ministrijā varētu būt iesaistītas korupcijā iepirkumu jautājumos, atklājis prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Ķēstutis Budris. "Prezidenta reakcija bija tāda, ka viņš to tā neatstās, jo ir nepieciešama skaidrība. Ministrs neteica, ka vispār ir konstatējis kaut ko nelikumīgu. Viņš bija ļoti konkrēts – konkrētas personas, intereses, uzņēmumi," sacīja Nausēdas padomnieks. Viņš arī pavēstīja, ka par Kasčūna kandidatūru prezidents izlems līdz nedēļas beigām. Lietuvā ministrus amatā ieceļ un no tā atceļ prezidents pēc premjerministra ierosinājuma.
