Ukrainas karaspēks ceturtdien turpināja pretuzbrukuma operācijas vismaz trīs frontes sektoros un dažos posmos guvis panākumus, tajā pat laikā Zaporižjas apgabalā uz dienvidiem no Orihivas ukraiņi būtiskus mehanizētus uzbrukumus nav izvērsuši, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā apskatā par situāciju frontē.

Reklāma

"27. jūlijā Ukrainas karaspēks turpināja pretuzbrukuma darbības vismaz trīs frontes sektoros un ir pavirzījies uz priekšu uz dienvidiem no Bahmutas, Zaporižjas un Doneckas apgabalu robežas rajonā un Zaporižjas apgabala rietumos," teikts ziņojumā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien publicējis kadrus, kuros redzams, kā Ukrainas karavīri atbrīvojuši Staromajorski.

"27. jūlijā publicētais videoieraksts ar ģeolokāciju ļauj izdarīt pieņēmumu, ka Ukrainas spēki var darboties rajonos, kas atrodas tālu priekšā tai vietai, kur tie varēja atrasties atbilstoši konservatīvajiem ISW vērtējumiem," teikts ziņojumā.

Vienlaikus Krievijas informācijas telpā tiek aktivizēti centieni atainot Ukrainas pretuzbrukumu kā neveiksmīgu, kā arī tiek stipri pārspīlēti ukraiņu zaudējumi, norāda ASV domnīcas analītiķi.

Ukrainas bruņotie spēki izrāda "atbilstošu piesardzību" un panāk cerēto, nule atzinis Lielbritānijas bruņoto spēku valsts ministrs Džeimss Hīpijs.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 244 830 karavīrus

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 244 830 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 560 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4190 tankus, 8161 bruņutransportieri, 4775 lielgabalus, 698 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 458 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 311 helikopterus, 4007 bezpilota lidaparātus, 1347 spārnotās raķetes, 7240 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 709 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.