17.1 °C
Ukrainas pavēlniecība informējusi Vašingtonu par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu galvenā trieciena virzienā - uz dienvidiem no Orihivas Zaporižjas apgabalā, vēsta laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz diviem avotiem Pentagonā.
Ja tiks pārrauta Krievijas aizsardzība, tas ļaus Ukrainas armijai virzīties uz Tokmaku un tālāk uz Melitopoli pie Azovas jūras. Saskaņā ar avotu teiktā, Ukrainas bruņotie spēki ir iesaistījuši kaujā dažus no jaunajiem formējumiem, kas sagatavoti speciāli pretuzbrukumam un līdz šim turēti rezervē.
Līdz šim Ukrainas armija vairākos frontes posmos ir veikusi uzbrukuma darbības, ko novērotāji interpretē vai nu kā Krievijas aizsardzības vājo vietu meklēšanu, vai arī kā maldinošus manevrus, kuru mērķis ir novērst ienaidnieka rezerves no galvenā trieciena vietas. Visur Ukrainas armija pārvietojās lēni, ko pēdējās nedēļās ir atzinusi arī Ukrainas pavēlniecība, galvenokārt blīvo mīnu lauku un gaisa seguma trūkuma dēļ.
Saskaņā ar "New York Times" avotu teiktā, par labu ukraiņu ofensīvas pastiprināšanai darbojas trīs faktori: pirmkārt, virzība cauri mīnu laukiem ir bijusi lēna, bet stabila. Otrkārt, Ukrainas armija var izmantot sekas, ko radījusi Krievijas karavīru vidū populārā ģenerāļa Ivana Popova atlaišana. Un, treškārt, pastāvīgie Ukrainas triecieni Krievijas aizmugures infrastruktūrai ir izraisījuši traucējumus frontes apgādē, tostarp ar munīciju.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 244 270 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 244 270 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 590 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 4186 tankus, 8147 bruņutransportierus, 4745 lielgabalus, 698 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 457 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 311 helikopterus, 3996 bezpilota lidaparātus, 1347 spārnotās raķetes, 7229 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 708 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
