ASV Kongresam sestdien izdevās panākt vienošanos par federālās valdības iestāžu īstermiņa finansēšanu, tā izvairoties no to darba apturēšanas. Pēdējā brīdī panāktais kompromiss vēl 45 dienas finansēt valdību tomēr neiekļauj papildu palīdzību Ukrainai.

Reklāma

Vienošanās pēdējā brīdī

Lai valdības iestāžu darbs netiktu apturēts, Kongresā budžeta projekts bija jāapstiprina līdz sestdienas pusnaktij. Vairākas nedēļas Pārstāvju palātā vairākumā esošo republikāņu vidū notika strīdi un neveiksmīgi mēģinājumu pieņemt budžeta projektu tikai ar republikāņu balsīm. Šie centieni nedeva rezultātu, turklāt tiem nebūtu cerību saņemt atbalstu demokrātu kontrolētajā Senātā, ņemot vērā to, ka šajos plānos tika paredzēta vērienīga budžeta izdevumu samazināšana un robežkontroles pastiprināšana. Pārstāvju palātas spīkers republikānis 

Kevins Makārtijs sestdien negaidīti ierosināja 45 dienu valdības finansēšanas projektu, kurā šīs tradicionālās republikāņu prioritātes nav iekļautas, bet ir paredzēta nauda katastrofu seku novēršanai. 

Federālās valdības darba finansēšanu līdz 17. novembrim Pārstāvju palātā, kurā neliels vairākums ir republikāņiem, atbalstīja 335 kongresmeņi, bet 91 balsoja pret. Projekta pretinieku vidū Pārstāju palātā bija tikai viens demokrāts – Ilinoisas pārstāvis Maiks Kviglijs, kurš balsojis pret, jo budžetā nav paredzēts finansējums Ukrainai. Savukārt Senātā, kurā neliels vairākums ir demokrātiem, budžeta projektu atbalstīja 88 senatori, bet deviņi balsoja pret – visi republikāņi. Likumu sestdienas vakarā parakstīja prezidents Džo Baidens. Viņš arī aicināja Kongresu vienoties par budžetu visam jaunajam finanšu gadam, kas sākās 1. oktobrī. "Ir pietiekami daudz laika, lai pieņemtu valdības finansēšanas projektus nākamajam finanšu gadam," vietnē "X" ("Twitter") pavēstīja Baidens.

Makārtijs riskē

Izlemjot vienoties ar demokrātiem, piecdesmit astoņus gadus vecais Makārtijs riskē zaudēt savu amatu, ko republikānis no Kalifornijas ieguva šā gada janvārī. Lai arī republikāņiem pēc pērn notikušajām vēlēšanām Pārstāvju palātā bija vairākums, Makārtijs spīkera amatā tika ievēlēts tikai 15. balsošanas kārtā. Pret Makārtija kļūšanu par spīkeru tobrīd iestājās vairāki republikāņu labējā spārna kongresmeņi. 

Lai radikāļus pārliecinātu, Makārtijs tolaik piekāpās viņiem vairākos jautājumos, tostarp veicot izmaiņas noteikumos, kas ļauj vienam kongresmenim rosināt spīkera atcelšanu. 

Pēc Makārtija vienošanās ar demokrātiem Pārstāvju palātas labējā spārna republikāņi jau sākuši runāt par Makārtija atcelšanu no amata. Jau iepriekš viņi bija likuši saprast, ka mēģinājums vienoties ar demokrātiem var maksāt viņam krēslu. Republikāņu kongresmenis Mets Gecs intervijā telekanālam CNN svētdien paziņoja, ka rosinās Makārtija atcelšanu. "Ja pēc nedēļas Kevins Makārtijs būs Pārstāvju palātas spīkers, tad tikai tāpēc, ka demokrāti būs viņu izglābuši," paziņoja kongresmenis no Floridas. Runas par dumpi republikāņu nometnē komentējis arī Makārtijs. "Ja kāds grib mani atcelt, tāpēc ka es rīkojos kā pieaugušais, lai mēģina," paziņoja spīkers. Nav gan zināms, vai Makārtija kritiķiem pietiks balsu viņa atcelšanai. Vairums republikāņu balsoja par budžeta projektu, un spīkera atcelšanai noteikti vajadzēs arī demokrātu atbalstu.

Neskaidrība par palīdzību Ukrainai

Tā kā finansējums ir apstiprināts tikai 45 dienām, drīzumā jāatsākas sarunām par ilgstošāku valdības finansēšanu. Ja vienošanās netiks panākta, virkne federālo iestāžu pārtrauks darbu un tajās nodarbinātie nesaņems algu. Turpinās strādāt tikai kritiski nozīmīgās iestādes. Šādi gadījumi ASV vēsturē ir bijuši. Pēdējo reizi valdības finansēšana tika pārtraukta 2018. un 2019. gadumijā, kad valdības iestādes bija slēgtas 34 dienas.

Sarunās nozīmīgs jautājums būs arī papildu palīdzības piešķiršana Ukrainai. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ASV Kongress Ukrainai un citām saistītām vajadzībām ir apstiprinājis militāro, finansiālo un humāno palīdzību 113 miljardu dolāru apmērā. Baidena administrācija Kongresam ir lūgusi papildu 24 miljardus dolāru. 

Pentagons vēl piektdien brīdināja, ka ir "izsmelta gandrīz visa pieejamā" palīdzība Ukrainai, un turpmāka atbalsta sniegšanai Kijivai ir nepieciešams Kongresa apstiprinājums. 

Baidens ir uzsvēris, ka Savienoto Valstu atbalsts Ukrainai "nekādos apstākļos" nedrīkst pārtrūkt. Vēl pirms Makārtija piedāvātā valdības 45 dienu finansējuma plāna līdzīgu projektu bija piedāvājusi Senātā vadība. Senāta priekšlikumā Ukrainai bija paredzēts finansējums 6,2 miljardu dolāru apmērā. No Pārstāvju palātā panāktās vienošanās šis punkts tika izņemts, baidoties, ka konservatīvāk noskaņotie republikāņi iebildīs pret šo finansējumu. Pārstāvju palātas versijai pēc tam piekrita arī Senāts. Republikāņu un demokrātu vadība Senātā tomēr ir nākusi klajā ar paziņojumu, kurā solīts "tuvākajās nedēļās" balsot par papildu palīdzību Ukrainai. Baidens un Pārstāvju palātas demokrāti pauduši cerību, ka arī Makārtijs atbalstīs papildu palīdzību Ukrainai. Šis jautājums var kļūt par plašākas vienošanās sastāvdaļu. CNN norāda, ka demokrātu palīdzība Makārtijam var noderēt, ja viņa radikālāk noskaņotie partijas biedri gribēs spīkeru atcelt no amata.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.