Pirms Izraēlas gaidāmās sauszemes operācijas Gazas joslā gan Eiropas Savienībā (ES), gan ANO Drošības padomē tiek apspriesta karadarbība Tuvajos Austrumos, tomēr vērojamas grūtības panākt nostāju, kas visām valstīm būtu pieņemama.

Reklāma

Netanjahu gatavs atbildēt

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu trešdien televīzijā paziņoja, ka valdība un armija izlems, kad sākt sauszemes iebrukumu Gazā, lai likvidētu teroristu grupējumu "Hamās" un nogādātu mājās gūstekņus. Netanjahu arī atzina, ka viņam būs jāatbild par "Hamās" 7. oktobrī Izraēlai sarīkoto uzbrukumu, tomēr tas notiks pēc kara beigām. "7. oktobris ir melna diena mūsu vēsturē. Mēs tiksim skaidrībā par to, kas notika uz dienvidu robežas ap Gazu. Šī izgāšanās tiks izmeklēta. Visiem vajadzēs atbildēt, arī man," piebilda premjerministrs. Izraēlas armija jau ir aplenkusi Gazas joslu un ar tankiem un bruņumašīnām ceturtdien veikusi "mērķētu" reidu šajā "Hamās" kontrolētajā teritorijā. 

Izraēlas Aizsardzības spēki paziņoja, ka reids veikts, "gatavojoties nākamajiem karadarbības posmiem". Pēc reida Izraēlas karavīri no Gazas aizgājuši.

Pirms Izraēlas gaidāmā iebrukuma Gazā ANO un ES notiek diskusijas par kopīgu nostāju pret karadarbību un aicinājumiem uz īslaicīgu tās apturēšanu, lai atvieglotu humānās palīdzības piegādāšanu civiliedzīvotājiem un atbrīvotu ķīlniekus. Par iespējama spiediena izdarīšanu uz Izraēlu jautāts arī ASV prezidentam Džo Baidenam, kurš noraidījis apgalvojumu, kas aicinājis Netanjahu atlikt iebrukumu Gazā, kamēr nav atbrīvoti "Hamās" sagrābtie ķīlnieki. "Es viņam norādīju, ka, ja ir iespējams izvest tos cilvēkus droši, viņam tas būtu jādara. Tas ir viņu lēmums. Es to nepieprasīju," paziņoja Baidens. Izraēlas Aizsardzības spēki paziņojuši, ka "Hamās" rokās atrodas 224 ķīlnieki. ASV prezidents arī aicinājis domāt par Tuvo Austrumu konflikta risināšanu nākotnē. "Kad šī krīze būs beigusies, ir jābūt redzējumam par to, kas notiks tālāk," preses konferencē Baltajā namā paziņoja Baidens. "Mūsu ieskatā, tam ir jābūt divu valstu risinājumam," Izraēlai līdzās paredzot Palestīnas valsti, norādīja ASV prezidents. Viņš arī uzsvēra, ka Izraēlai ir tiesības un "pienākums" atbildēt uz "Hamās" uzbrukumu.

Dažādi skatījumi

ANO Drošības padomē trešdien tika noraidītas divas Izraēlas un "Hamās" karam veltītas rezolūcijas. ASV iesniegtajā rezolūcijas projektā tika apliecinātas Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, aicināts ievērot starptautiskās tiesības un aizsargāt civiliedzīvotājus, kā arī aicināts uz "humānajiem pārtraukumiem" karadarbībā, kas ļautu Gazas joslā nogādāt humāno palīdzību. No 15 valstīm Drošības padomē 10 balsoja "par", trīs balsoja "pret", bet divas atturējās. Rezolūcija netika pieņemta, jo Krievija un Ķīna tai uzlika veto. Pēc tam Drošības padome balsoja par Krievijas iesniegto rezolūciju, kurā aicināts uz tūlītēju "humāno uguns pārtraukšanu" un nosodīti uzbrukumi civiliedzīvotājiem Gazā. Krievijas virzītā rezolūcija tomēr nesaņēma atbalstu. To atbalstīja četras valstis, divas bija "pret", bet deviņas atturējās. 

ANO Drošības padome pagājušajā nedēļā jau noraidīja vienu Krievijas un vienu Brazīlijas iesniegtu Tuvo Austrumu konfliktam veltītu rezolūciju.

Diskusijas par pareizāko nostājas formulējumu notiek arī ES. Pirms bloka līderu samita, kas šodien turpinās Briselē, par Izraēlas un "Hamās" karu bija vērojami dažādi skatījumi, tostarp par aicinājumiem uz karadarbības pārtraukšanu. Izdevums "Politico" vēsta, ka ES dalībvalstu vēstnieki pirms samita vienojušies par aicinājumu uz "humānajiem pārtraukumiem" karadarbībā, kas ļautu piegādāt palīdzību civiliedzīvotājiem. Pirms tam bloka ietvaros nav izdevies panākt vienošanos par formulējumu "humānais pārtraukums", jo daļa valstu uzskatīja, ka šāds aicinājums ir pārāk līdzīgs aicinājumam uz pamieru un pārlieku ierobežo Izraēlas tiesības aizstāvēties. Eiropā ir vērojami dažādi skatījumi uz pareizāko pieeju karam. Spānijas un Īrijas līderi ir pauduši palestīniešiem draudzīgāku nostāju, bet Vācija, Austrija, Čehija un Ungārija izrāda stingrāku atbalstu Izraēlai, norāda raidorganizācija BBC. Spānijas premjers Pedro Sančess trešdien aicināja uz "humāno uguns pārtraukšanu", lai nodrošinātu "sistēmisku" humānās palīdzības piegādāšanu Gazai. Tikmēr Austrijas kanclers Karls Nēhammers norādījis, ka tas tikai "nāks par labu "Hamās", kas grib pārgrupēties".

Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš pirms ES līderu samita apmeklēja Tuvos Austrumus, ir rosinājis veidot starptautisku koalīciju pret "Hamās". To viņš ierosināja pēc ierašanās Izraēlā un sarunas ar Netanjahu. Pēc tam viņš apmeklēja arī Palestīniešu pašpārvaldes kontrolēto Rietumkrastu, Jordāniju un Ēģipti. Viesojoties Kairā, Makrons brīdināja, ka plaša mēroga Izraēlas iebrukums Gazas joslā būtu kļūda. "Plaša mēroga iebrukums, kas apdraudētu civiliedzīvotāju dzīvību, būtu kļūda," pēc tikšanās ar Ēģiptes prezidentu Abdelfatahu al Sisi paziņoja Makrons

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.