13 °C
Kādēļ ārzemnieki karo ukraiņu pusē? Jau 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu un izraisīja karu Donbasā, daudzi ārzemnieki brauca uz Ukrainu, lai to aizstāvētu ar ieročiem rokās vai kā instruktori apmācītu jauniesauktos.
Tie bija dažādu nāciju pārstāvji: baltkrievi, gruzīni, čečeni (nejaukt ar kadiroviešiem, kas karoja okupantu pusē), latvieši, lietuvieši, igauņi. Katram sava motivācija. Kāds vēlējās atriebt savus radiniekus, kas bija pārcietuši padomju okupāciju, kāds bija pieredzējis savas tautas ciešanas citos nesenajos karos, kurus bija izprovocējusi Krievija, kāds cits aptvēra, ka viņa valsts var būt nākamā un tādēļ jāgūst pieredze. Taču vēl toreiz visi saprata, ka mūsdienu Krievija ir ļaunums, kas nes verdzību, ciešanas un nāvi.
Pēc 2022. gada februāra tas kļuvis acīmredzams visai pasaulei. Tad tika izveidots internacionālais leģions, kurā karoja 52 valstu pārstāvji: no Kanādas līdz Austrālijai, no Jaunzēlandes līdz Taivānai, no Brazīlijas un Kolumbijas līdz Francijai, Nīderlandei un Lielbritānijai. Pašlaik Ukrainas aizsardzības spēkos ir trīs internacionālie leģioni, Kaļinovska vārdā nosauktais baltkrievu pulks, Dudajeva vārdā nosauktais čečenu bataljons un citas vienības.
“Uz trešā pasaules kara sliekšņa”
Askolds Smogorževskis, ātrās reaģēšanas 4. brigādes “Rubež”, bataljona “Svoboda” karavīrs, dzimis un audzis Ukrainas pilsētā Černovcos.
2012. gadā, kad viņš pabeidza devīto klasi, ģimene nolēma repatriēties uz Izraēlu. Tomēr pagājušajā gadā, kad Krievija sāka bombardēt Ukrainu un iekarot teritoriju, viņš visu pameta un atgriezās dzimtenē.
Sākumā Internacionālā leģiona sastāvā viņš piedalījās apmācībās Javorovas poligonā un gatavojās mobilizēties Ukrainas Bruņotajos spēkos, taču 2022. gada 13. martā poligonu krievi apšaudīja ar raķetēm, gāja bojā cilvēki, un Ukrainas puse paziņoja, ka tā nevēlas uzņemties atbildību par ārzemnieku dzīvībām. Tad Askolds kopā ar draugu sāka meklēt citas iespējas, kaujas variantus. Tā abi nonāca bataljonā “Svoboda”. Ironiski, ka tieši “Svobodu”, tāpat kā “Labējo sektoru” un “Azovu”, krievu propagandisti nodēvēja par lielākajiem nacionālistiem (viņu interpretācijā – nacionālistiem).
Pirms kara Askoldam nebija nekādas kauju pieredzes. Ja nu vienīgi aizraušanās ar straikbolu un iemaņas rīkoties gaisa trauksmes laikā. Un vēl – bagātīga pieredze tūrismā – viņa mātei joprojām Černovcos ir tūrisma ekipējuma veikals. Jau kopš bērnības, apgalvo Askolds, bijis “iekšā šajā kustībā”. “Karošana – tie ir tikai desmit procenti prasmes precīzi šaut, bet deviņdesmit ir tūrisma pieredze. Nav svarīgi, cik ātri tu pārlādē aptveres, ja tu nemāki iekurt ugunskuru.
Patiesībā karš pirmkārt ir izdzīvošanas māksla ļoti sliktos apstākļos no -20 līdz +35 grādiem, ar stresu, neizgulēšanos, nepietiekamu ēdienu un apšaudēm.
Tādēļ cilvēki ar tūrista pieredzi parasti kļūst par labiem karavīriem,” ir pārliecināts karavīrs.
Par tādu kļuvis arī Askolds. Karojis pie Severodoneckas, Zaicevas (tur 2022. gadā, cenšoties glābt citus, krita kaujas mediķis Nikolajs Iļins no Baltkrievijas ar Igaunijas pasi), Bahmutas. Bijis ievainots. Atgriezies ierindā. Pēc “Hamās” uzbrukuma Izraēlai nolēmis palikt Ukrainā. “Es atbraucu šurp karot par savu dzimteni un kā karavīrs zvērēju Ukrainai. Es palikšu uzticīgs zvērestam līdz galam. Karš man iemācījis nežēlot ienaidniekus, kā iekšējos, tā ārējos. Neatkāpties no savas pārliecības un vienmēr attīstīties. Labs kareivis visu laiku kaut ko mācās,” stāstīja Askolds.
Kopā ar viņu pagājušā gada martā atbrauca vēl viens bijušais Ukrainas iedzīvotājs no Dnipro Aleksandrs Duboviks. Arī nespēja noraudzīties, ka nogalina viņa tautiešus. “Viņš toreiz atnāca no mītiņa Telavivā un man tieši pateica: “Tu mani pazīsti. Es nespēšu mierīgi noraudzīties, kā Ukrainā nogalina sievietes un bērnus. Braucu aizstāvēt savu dzimteni. Kā es pēc tam skatīšos acīs saviem bērniem?” atceras Aleksandra sieva Jeļena Dubovika.
Aleksandrs krita decembra nogalē pie Bahmutas. Drona operatori paspēja uzņemt kadrus, kā pie viņa, ievainota, piegāja vagnerietis un viņi par kaut ko runāja. Tad vagnerietis aizgājis aizmugurē kareivim un viņā “izlādējis” ieroci. No kaujas todien neatgriezās desmit bataljona “Svoboda” kareivji.
Kritušo Aleksandru atrada tikai pēc četriem mēnešiem, kad tika atbrīvota šī teritorija. Viņu pazina pēc tetovējuma ar pūķi un bērnu vārdiem: Artjoms un Soņa.
Lielā kara sākumā Internacionālā leģiona sastāvā bija vesela “Mossada” apakšvienība. Tagad tā ir izjukusi: kāds kritis, kāds atgriezies Izraēlā, kāds cits joprojām karo par Ukrainu. Šīs vienības dibinātājs nesen atgriezies dzimtenē, lai mobilizētos.
“Mēs atrodamies uz trešā pasaules kara sliekšņa un no tā, kā beigsies konflikti Ukrainā un Izraēlā, būs atkarīgs, vai tas sāksies: vai Ķīna liksies virsū Taivānai, vai būs spēkošanās ar Ameriku, vai mūs gaida kodolziema? Tas jau sāk pāraugt par kaut ko lielāku nekā pats lielākais militārais konflikts Eiropā beidzamajos 100 gados. Mums jānoturas un jāiznīcina šī Ļaunuma savienība. Citādi tā iznīcinās mūs,” saka Askolds.
Tikai kopš 2022. gada februāra kaujās Ukrainā krituši 274 ārzemnieki no 41 valsts. Starp viņiem arī Latvijas pilsonis. Vairāk nekā tūkstotis turpina karot par Ukrainas, Eiropas un visas pasaules brīvību. Ja pasaules ļaunums jeb Krievija ar tās sabiedrotajiem ir pacēluši galvas, neviens nevarēs palikt malā. Uzvara būs kopīga.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
