Konkurences padome, kas pašlaik veic izpēti par pārtikas cenu veidošanos mazumtirdzniecības veikalos, cenšoties rast atbildi, vai mazumtirgotāju rīcība, nosakot cenas, atbilst Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumam, paralēli apkopojusi teorētiskos riskus, kas var ietekmēt cenu veidošanos.

Lauksaimniecības un pārtikas preču ceļš no ražošanas līdz veikaliem ietver dažādus posmus, tostarp pārstrādi, iepakošanu, transportēšanu un izplatīšanu, skaidro Konkurences padomes Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja Sanita Uljane, norādot, ka situācijās, kad kāds šīs piegādes ķēdes dalībnieks rīkojas negodprātīgi, tas var izraisīt domino efektu, kļūstot par apgrūtinājumu patērētājam. Tomēr iespējamas arī situācijas, kad, izejvielu cenai samazinoties, produkta gala cena tomēr nemainās pamatoti, jo piegādes ķēdē "katrs posms rada savu pievienoto vērtību un izmaksas".

Runājot par negatīvajiem scenārijiem, Uljane norāda, ka ne vienmēr kāds no piegādes ķēdes dalībniekiem būs pārkāpis Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā uzskaitītās aizliegtās tirdzniecības prakses. 

"Tomēr arī negodprātīga vai neētiska rīcība var negatīvi ietekmēt gala patērētājus," skaidro nodaļas vadītāja.

Lētāka izejviela – lētāka prece?

Kopumā Konkurences padome identificējusi septiņas dažādas situācijas, kas var radīt negatīvu cenu domino efektu vai citas neērtības patērētājam. To vidū ir, piemēram, novēlota rīcība dažādos piegādes ķēdes posmos izejvielu cenu samazināšanās gadījumos. "Kad izejvielu cenas samazinās, patērētāji gaida, ka attiecīgi samazināsies arī gatavo produktu cenas mazumtirdzniecības veikalu plauktos. Tomēr realitātē izejvielu cenu samazinājumam ne vienmēr seko cenu samazinājums nākamajos piegādes ķēdes posmos," bieži pieredzētu situāciju raksturo Sanita Uljane. "Protams, nav izslēgti arī gadījumi, kad vienlaikus ar izejvielu cenu samazinājumu notiek neietekmējamu izmaksu palielināšanās citos piegādes ķēdes posmos, taču vairumā gadījumu visiem piegādes ķēdes dalībniekiem būtu jāpārnes vismaz galvenās produktu izejvielas samazinājums līdz gala produktam."

Kurš maksā par mārketingu?

Tāpat Konkurences padome ir novērojusi, ka mazumtirgotāji mēdz iekasēt no piegādātājiem pārmērīgi augstu mārketinga maksu par preču reklamēšanu vai izvietošanu tirdzniecības zālē papildu izvietojuma vietās. 

Savukārt piegādātāji pēc dalības šajos pārmērīgi dārgajos veicināšanas pasākumos ir spiesti paaugstināt preču regulārās cenas. 

"Rezultātā patērētāji par precēm maksā vairāk, un šīs papildu izmaksas ne vienmēr nozīmē labāku preču kvalitāti," vērtē Negodīgas tirdzniecības prakses novēršanas nodaļas vadītāja.

Dārgā klusēšana

Ja mazumtirgotāji, izslēdzot konkrētas preces no sortimenta, par šo faktu neinformē piegādātāju, tas piegādātājam var radīt būtiskas preču noieta problēmas. "Šādā situācijā piegādātājiem vai ražotājiem var rasties preču pārpalikumi, kam nevar atrast tūlītēju noietu. Tad nereti ražotājs ir spiests preces pārdot par cenu, kas ir zemāka par preces pašizmaksu īsa derīguma termiņa dēļ," skaidro Sanita Uljane un iezīmē arī pretēju situāciju: "Domino efektu attiecībā uz izmaksu veidošanos var radīt arī piegādātāja klusēšana par piegādes termiņu kavējumu vai nepilnīgiem piegādes apjomiem." Tādā gadījumā papildu izmaksu veidošanās notiks mazumtirdzniecības posmā un var tikt integrēta preces veikala cenā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.