14.2 °C
2024. gada budžeta projekta veidošanas gaitā valdība apstiprinājusi vairākus nodokļu politikas priekšlikumus, kas atsevišķām nozarēm būtiski maina uzņēmējdarbības noteikumus. Vispamanāmākās no šīm izmaiņām saistītas ar akcīzes nodokļa izmaiņām alkoholam un tabakai, azartspēļu nodokļa izmaiņām un dabas resursu nodokli. Šobrīd akcīzes nodoklis ir ceturtais lielākais ieņēmumu avots nodokļu ieņēmumos – pērn akcīzes nodokļa ieņēmumi veidoja aptuveni 10% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem jeb 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tā kā, valdībasprāt, ar akcīzi tiek apliktas preces, kas nepieder pie pirmās nepieciešamības precēm, tad šo nodokli var vēl palielināt un nodokļu darba grupas priekšlikumi paredz celt akcīzes nodokli alkoholam, naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, kā arī celt azartspēļu nodokli.
Valdība iecerējusi, ka šo izmaiņu rezultātā akcīzes nodokļa ieņēmumi budžetā palielināsies par aptuveni 22 līdz 92 miljoniem eiro visā vidēja termiņa plānošanas periodā (2024.– 2026. gads) jeb vēl par 0,05 – 0,2% no IKP. Jāpiezīmē, ka pret šiem priekšlikumiem valdības sēdē asi iebilda Alus darītāju savienība, norādot, ka šādas nodokļu likmes nostāda nevienlīdzīgā konkurences pozīcijā vietējos alus darītājus un veicina stiprā alkohola patēriņu, taču valdība šos iebildumus noraidīja.
Viens no valdības rīcības motīviem ir Igaunijā pieņemtie lēmumi par alkohola akcīzes nodokļa celšanu un vēlme pielīdzināt Latvijas nodokļus tiem.
Šī akcīzes likmju izlīdzināšana gan var nozīmēt uz igauņu pircējiem orientēto Ainažu un Valkas alkohola tirdzniecības veikalu biznesa beigas vidējā termiņā.
Tāpat darba grupas priekšlikums paredz pakāpeniski celt akcīzes nodokļa likmi cigaretēm, celt nodokli cigāriem, cigarillām, karsējamajai un smēķējamajai tabakai. Tostarp pēdējos gados ļoti izplatītajiem elektroniskajās ierīcēs izmantotajiem smēķējamajiem šķidrumiem akcīzes nodokli dažu gadu laikā paredzēts gandrīz divkāršot. Organizācijas, kas pārstāv "elektroniskos" smēķētājus, asi iebilst, bet diez vai viņu teiktajā ieklausīsies, jo mediķi ceļ trauksmi par strauji augošo elektronisko smēķēšanas ierīču popularitāti jauniešu vidū.
Nav apspriests ar darba devējiem
Ja valdības priekšlikumi tiks atbalstīti, būtiskas izmaiņas gaida ostās un speciālajās ekonomiskajās zonās strādājošos uzņēmumus, jo starp izskatāmajiem priekšlikumiem ir arī akcīzes palielināšana šajās zonās izmantotajai dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai ar motivāciju – atteikties no fosilo resursu izmantošanas šajās vietās un veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un izmantošanu.
Priekšlikumi paredz strauji celt akcīzi šīm degvielām un triju gadu laikā to vairāk nekā pieckāršot.
Nav nekāds brīnums, ka šādi priekšlikumi jau izsaukuši asu Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pretreakciju, kas paziņojusi, ka šādas idejas apdraud vairāku nozaru pastāvēšanu, turklāt izmaiņas neesot ne saskaņotas, ne apspriestas ar darba devējiem. LDDK neapmierinātības pamatā ir arī fakts, ka visa nodokļu pārskatīšanas ideja bija balstīta prasībā samazināt darbaspēka nodokļus, bet tagad valdības vēlme kompensēt šos budžeta ieņēmumu zudumus pavērsusies pret uzņēmējiem.
Dabas resursu nodokli piemēros plašāk
Vēl daudziem uzņēmējiem nepatīkams pavērsiens varētu būt ar dabas resursu nodokli (DRN) apliekamo objektu skaita krasa paplašināšana un paša nodokļa likmes celšana. Valdības apstiprinātie grozījumi paredz noteikt dažādus jaunus DRN objektus – šajā sarakstā jau līdz šim esošos plāno papildināt ar ogļūdeņražu ieguvi, tekstilizstrādājumiem, plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, riepām, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, plastmasas iepakojumu un kompozīta iepakojuma sastāvā esošo plastmasas daudzumu, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts. Tāpat grozījumi paredz papildināt nosacījumus atbrīvojumam no DRN attiecībā uz iepakojumu no plastmasas un kompozīto iepakojumu, noteikt paaugstinātas DRN likmes iepakojumam no putu polistirola un putuplasta izejmateriāliem, kā arī noteikt DRN likmi kompozīta kartona iepakojumam tādu pašu kā plastmasas iepakojumam.
Vēl grozījumi paredz paaugstināt DRN likmes par transportlīdzekļiem, sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, dabas resursu ieguvi, precizēt DRN piemērošanas kārtību par daļiņu PM10 emisiju gaisā, nosakot DRN piemērošanu kopējām putekļu emisijām (PM), baterijām un akumulatoriem, ievērojot jaunos veidus un formulējumus, kā arī atcelt atbrīvojumu vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm.
Par šo grozījumu apmēru liecina fakts, ka plānots budžeta ieņēmumus no DRN iekasēšanas palielināt vairāk nekā četras reizes – no pašreizējiem sešiem miljoniem eiro līdz 26 miljoniem eiro.
Gulbja dziesma azartspēlēm?
Visbeidzot plānots dubultot arī azartspēļu nodokli – šobrīd katrs azartspēļu nodoklis interaktīvajām spēlēm ir 10% apmērā no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, bet plānots to pielīdzināt Lietuvai, kur tas ir 20% liels. Tiesa gan, Igaunijā to nākamgad plānots palielināt līdz 6%, bet 2027. gadā – līdz 7%, tādēļ azartspēļu uzņēmumiem būs liels kārdinājums pārreģistrēt savus uzņēmumus Igaunijā būtiskās nodokļa starpības dēļ. Plāno celt nodokli arī citu veidu azartspēlēm – par 20% azartspēļu automātiem, ruletei un kāršu un kauliņu spēlei, kā arī azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi no spēles veida. Kopā ar Rīgas pilsētas, kurā koncentrēta puse no visām azartspēļu zālēm, nodomu tās slēgt, atstājot azartspēļu iespējas tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, šādas izmaiņas varētu nozīmēt Latvijas azartspēļu nozares gulbja dziesmu.
Izmaiņu bilance – uzņēmējiem negatīva
Ne visas valdības plānotās nodokļu izmaiņas ir vērstas uz nodokļu paaugstinājumu. Tiek plānots likvidēt divpakāpju mikrouzņēmumu nodokli (MUN) un vienkāršot to, piemērojot visiem mikrouzņēmumiem vienotu likmi. Tāpat nodokļu pamatnostādņu darba grupā vērtēta arī darba devēja atbrīvošana no IIN par darbinieka augstākās izglītības mācību maksas segšanu ar noteikumu, ka 30% no mācību maksas sedz students pats, ka mācības notiek Latvijas, ES vai EEZ zonas valstīs un tiek apgūta profesija, kas nepieciešama konkrētajam uzņēmumam.
Darba grupa rosina arī paaugstināt darba devēja maksātās veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas par darbiniekiem.
Tās šobrīd ir 426,86 eiro lielas, rosināts tās palielināt līdz 750 eiro. Tas tieši ietekmēs veselības apdrošināšanas polišu kvalitāti, kuras darba devējs spēj piedāvāt saviem darbiniekiem. Turklāt rosināts palielināt par attālināto darbu maksātās kompensācijas – šobrīd atļauts maksāt 30 eiro mēnesī, rosināts to palielināt līdz 40 eiro. Tāpat dažus pretimnākošus soļus plānots spert pretī labdarības organizācijām, kas sniedz sociālu un ārstniecības atbalstu sociāli slikti aizsargātām grupām, kā arī atbrīvot biedrību rīkotos sporta pasākumus.
Tomēr visi uzņēmējiem pozitīvie priekšlikumi maina budžeta ieņēmumus par desmitiem vai simtiem tūkstošu eiro gadā, bet nodokļus paaugstinošie – par desmitiem vai simtiem miljonu.
