8 °C
Krievijas pilsoņi, kuriem arī ir jāiegūst jaunās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, bet kuri ir vecāki par 75 gadiem un tāpēc viņiem nav jākārto valsts valodas pārbaudes, pamatā ir izvēlējušies palikt Latvijā.
Tā vakar LTV "Rīta panorāmā" stāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze. No šīs iedzīvotāju grupas jaunajām pastāvīgās uzturēšanās atļaujām ir pieteikušies 92% Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu.
PMLP dati liecina, ka pagājušās nedēļas sākumā no aptuveni 25 tūkstošiem Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, uz kuriem attiecās jaunās likuma prasības, pastāvīgās uzturēšanās atļaujām bija pieteikušies 13 000, vēl ap 6000 bija kārtojuši valsts valodas pārbaudes, tās nebija nokārtojuši un pieteikušies tām atkārtoti, bet termiņuzturēšanās atļaujām bija pieteikušies ap 800 no šīm personām.
Taujāta, kas savukārt ir tie cilvēki, kas uzturēšanās atļauju jautājuma sakārtošanai nedara neko, M. Roze lēsa, ka tie, piemēram, varētu būt cilvēki, kas izvēlējušies aizbraukt prom no Latvijas.
PMLP gan nav informācijas par šādu personu skaitu.
PMLP priekšniece vērtēja, ka gala rādītāji būs redzami 90 dienas pēc tam, kad PMLP būs izsūtījusi izbraukšanas rīkojumus personām, kas neko nav darījušas sava statusa sakārtošanai – tad būšot redzams, vai nu viņi tiešām neko negrasās darīt, vai arī pēdējais brīdinājums viņus pamudinās sākt kaut ko darīt.
Savukārt vaicāta, kas notiks ar tiem, kas nereaģēs arī šo 90 dienu laikā, tostarp nepametīs valsti, M. Roze skaidroja, ka valsts paļausies, ka viņi ir izbraukuši un nemēģināšot viņus kā īpaši meklēt un pārliecināties, vai viņi tiešām ir pametuši valsti. Taču brīdī, kad šādi cilvēki kaut kur atzīmēsies (piemēram, mēģinot ceļot, elektroniski reģistrējoties kādam pakalpojumam u. tml.), tad PMLP reaģēs uz šādu informāciju un prasīs šīm personām ierasties pārvaldē, lai izdotu tām izbraukšanas rīkojumus.
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis vakar intervijā Latvijas Radio atzina, ka precīzas skaidrības par potenciāli izraidāmajiem Krievijas pilsoņiem nav, jo daudzi izvēlējušies citus rīcības modeļus, nevis mēģināt iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas – aizbraukt, naturalizēties, kārtot termiņuzturēšanās atļaujas u. c.
Runājot par valdības atbalstītajiem un izskatīšanā Saeimā iesniegtajiem Imigrācijas likuma grozījumiem, kas uz diviem gadiem pagarinātu Krievijas pilsoņu iespējas nokārtot valsts valodas prasības,
R. Bergmanis lēsa, ka darbs komisijā pie likuma grozījumiem sāksies šonedēļ un deputāti lūgs tiem noteikt steidzamību.
R. Bergmanis teica, ka viņam neesot saprotams, kāpēc valdība šādus likuma grozījumus nevirzīja agrāk. Jāpiebilst, ka Iekšlietu ministriju, kas virza šos likuma grozījumus, vada R. Bergmaņa politiskā spēka – "Apvienotā saraksta" – pārstāvis Māris Kučinskis.
