13.3 °C
Īpašā valsts budžeta dotācija septiņu miljonu eiro apmērā, ko nākamajā gadā valdība izmaksās 19 pašvaldībām ar zemāko ieņēmumu pieaugumu, ir risinājums uz vienu gadu, lai stabilizētu pašvaldību situāciju.
"Katru gadu mēs tā nevaram rīkoties," šonedēļ valdības sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"). Viņš piedāvā līdz nākamā gada budžeta sagatavošanai izstrādāt jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu, "ar kuru tagad esam pamatīgi iebuksējuši". Tā ir apņemšanās, ko valdības jau vairākus gadus atliek. Taču šā gada pieredze, kad ne vairs septiņām pašvaldībām, kā tas bija pērn, bet jau 19 novadiem un pilsētām ieņēmumu pieaugums ir tik neliels, ka ir apdraudēta pašvaldību pamatfunkciju izpilde, liek rīkoties.
Kopumā vidējais pašvaldību ieņēmumu pieaugums, salīdzinot ar 2023. gadu, ir prognozēts 7,9%, kas ir pat vairāk nekā valstij, kuras budžetā ienākumi palielināsies par 7,7%, liecina prognozes.
Taču situācija reģionos ir ļoti atšķirīga – Pierīgas pašvaldībām ieņēmumi varētu palielināties par vairāk nekā 10%, bet pierobežas novados, jo īpaši Latgalē, ir pašvaldības, kur prognozē tikai 1% palielinājumu.
Tas nozīmē, ka šajās teritorijās vietvara vairs nevarētu izpildīt savas funkcijas, ņemot vērā, ka papildu izdevumus radīs kredītprocentu pieaugums, energoresursu cenu palielināšanās, minimālās algas un bērnudārzu pedagogu algu celšana, kā arī vēl vairākas vajadzības. Tāpēc valdība sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību atrada veidu, kā pašvaldībām nākamgad palīdzēt. Tagad nevienam novadam un pilsētai ienākumu palielinājums nebūs zemāks par 4%, sēdē uzsvēra A. Ašeradens.
Pierobeža jūtas kā citā valstī
Krāslavas novads bija viens no tiem, kam ieņēmumu pieaugums tika lēsts ap 1%. No papildus paredzētās īpašās dotācijas Krāslavas novads saņems 706 715 eiro. Uz "Latvijas Avīzes" vaicāto, vai šis finansējums atvieglos budžeta situāciju, Krāslavas novada priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS) kādu brīdi meklēja vārdus, kā korektāk atbildēt. Tad viņš atzina, ka tas neko nemainīs. "Mēs dzīvosim citā Latvijā, jo tas, kas tagad notiek austrumu pierobežā, ir neatgriezeniski," sacīja G. Upenieks, piebilstot –
no valsts drošības viedokļa esot divas iespējas – vai nu pierobežā dzīvo valstij lojāli cilvēki, vai arī tajā nav cilvēku. Valsts politika, viņa ieskatā, esot virzīta uz otro variantu.
Jaunieši, kas vien varot, braucot projām no šīs teritorijas, jo nejūtoties tajā droši. "Tagad jau gandrīz katrs būs saticis kādu nelegālo robežas šķērsotāju. Citiem tas ir šovs, bet mums tā ir ikdiena. Viensētās cilvēki domā, kā iekārtot bērnus skolas internātā, jo baidās par viņu drošību," stāstīja G. Upenieks.
Iedzīvotāju – nodokļu maksātāju – aizplūšana no pierobežas ietekmē pašvaldības ieņēmumus. No nākamā gada vietvarām obligāti būs jāizveido un jāfinansē arī pašvaldības policija, kuras klātbūtne šajā teritorijā būtu jo īpaši svarīga. Krāslavas novadam ir pašvaldības policija nepilnā sastāvā, bet problēma neesot tikai naudā – nav arī viegli atrast profesionālus policistus, kuru trūkst pat Valsts policijā. Novads būtu ar mieru piemaksāt Valsts policijai, lai tā palīdz profesionāli nodrošināt kārtību šajā teritorijā, "lai to trīs kilometrus no robežas nav jādara tantiņām", piebilda G. Upenieks. Viņš atzina, ka, sākot gatavot nākamā gada budžetu, esot redzams, ka noteiktu funkciju izpilde būs apdraudēta – piemēram, sociālā atbalsta sniegšana, bērnu ēdināšana skolās. Pēc četru skolu likvidēšanas būs grūtības nodrošināt arī autobusus, lai aizvestu bērnus uz skolu. Tas ir vēl viens faktors, kas mudināšot cilvēkus pārcelties citur.
Īpaša uzmanība – transportam
Valdība novembra sākumā plāno iesniegt Saeimā nākamā gada un vidēja termiņa trīs gadu valsts budžeta projektu, kuram ir jāpievieno Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols. Prezentējot šo dokumentu valdības sēdē, A. Ašeradens atzina, ka mūžīgais strīds starp valdību un pašvaldībām ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadali starp valsts un pašvaldību budžetiem. Pašvaldības uzskata, ka proporcijai jābūt 80:20, bet valdība piedāvā saglabāt esošo sadalījumu, ka vietējos budžetos ir 75%, bet valsts – 25%. Valdība garantē 100% no plānotajiem nodokļa ieņēmumiem.
Raksturojot abu pušu domstarpību sadaļu, finanšu ministrs nosauca vairākus uzdevumus, kas valdībai nākamgad ir jāizdara. Tostarp jāatrisina jautājums par tranzītielu finansēšanu. Tilts Salacgrīvā ir spilgtākais piemērs, par kuru nevar uzlikt atbildību vienai Limbažu novada pašvaldībai. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") ir pieteicis apņemšanos jaunu tiltu pār Salacu uzbūvēt divu gadu laikā. Arī viņš uzskata, ka atbildību par šo nacionālās nozīmes kritisko infrastruktūras objektu nevar prasīt tikai no pašvaldības. Valdības sēdē K. Briškens minēja vēl kādu ministrijas un vietvaru sadarbības virzienu,
norādot uz nepieciešamību padarīt pieejamākas dzelzceļa stacijas, lai tajās būtu sakārtota infrastruktūra, izveidoti stāvparki, kā arī pieejams un ar vilcienu kursēšanas grafiku saskaņots sabiedriskais transports.
Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana ir viens no jautājumiem, ko valdība sola nākamgad sakārtot, vispirms skatot to kontekstā ar skolu tīklu reformu, jo ir jānodrošina, lai ikviens bērns varētu nokļūt uz skolu un no tās mājās, teica A. Ašeradens.
Premjere Evika Siliņa ("JV") informēja, ka viņas vadībā strādās viena no Ministru kabineta komitejām, kurā plānots kompleksi skatīties uz šiem jautājumiem, saskaņojot Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Veselības ministrijas plānus. Arī E. Siliņa uzsvēra, ka ir nepieciešama cieša sadarbība ar pašvaldībām – ja tādas nebūs, tad valdībai būs grūti izpildīt savus uzdevumus, bet pašvaldībām – to funkcijas. Premjere piekrita, ka vienreizējā dotācija 19 pašvaldībām ir risinājums vienam gadam, kad nevienai pašvaldībai nauda netika atņemta, lai atbalstītu citas. Finanšu izlīdzināšanas sistēma paredz, ka bagātās pašvaldības iemaksā fondā, no kura saņem nabadzīgākās.
"Mēs atradām iespēju iedot tiem, kam klājas visgrūtāk. Tā nebija sviesta smērēšana visai maizei vienādi," piebilda premjere.
Paplašina aizņemšanās iespējas
Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā ir vairāki jautājumi, kur valdībai izdevās ieklausīties vietvaru viedoklī un par kuriem abas puses vienojās. Piemēram, valsts nodrošinās 30% apmērā līdzfinansējumu smagi slimu bērnu aprūpei mājās, katru gadu šim mērķim paredzot 5,5 miljonus eiro.
Pašvaldībām arī ir palielināts aizņemšanās limits un paplašinātas aizņemšanās iespējas. Jauns mērķis, kam var aizņemties, ir iekšējā drošība, policijas infrastruktūras uzlabošana un izveide. Aizņemšanās prioritātes ir Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansēšana, aizņēmumi jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošo paplašināšanai, lai mazinātu bērnu rindas. Prioritāšu sarakstā ir arī aizņēmumi, lai iegādātos transportu skolēnu pārvadāšanai, ceļu būvniecības projekti.
Pašvaldības ikgadējam saistību apmēram nevajadzētu pārsniegt 20%, un tām ir jāspēj pildīt saistības pret kreditoriem, lai nav kavēti maksājumi.
A. Ašeradens sēdē sacīja, ka ne tikai Rēzeknes pilsēta, kurā būs nepieciešama finanšu stabilizācija, bet vēl vairākas pašvaldības "ir tuvu tam, ka aizņemšanās limits ir gandrīz izsmelts". Ministrs nosauca Alūksnes novadu, kā arī Ādažu un Ogres novadu, bet tiem ir lielāki ieņēmumi, tāpēc tie spēj sabalansēt budžetu. Valdības sēdē Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis pateicās premjerei un ministriem par sadzirdēšanu, jo "sen nebija bijusi tāda valdības diskusija ar pašvaldībām". Vienlaikus G. Kaminskis vērsa uzmanību, ka to 19 pašvaldību vidū, kam šogad būs papildu dotācija, ir ne tikai pierobežas novadi, bet arī Kuldīgas un Talsu novadi. Izdevumu optimizācija pašvaldībās varot būt līdz noteiktai robežai, bet tad varbūt esot jāskatās, kā samazināt pašvaldību pienākumus, piebilda G. Kaminskis.
