Tuvojoties Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola parakstīšanas brīdim, par ko Latvijas Pašvaldību savienības dome plāno lemt 20. oktobrī, Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība (RACA) ir apkopojusi aprēķinus, kas liecina, ka 17 pašvaldībām var rasties grūtības izpildīt visas funkcijas.

Reklāma

Pēc prognozētā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina 2024. gadā finansējuma pieaugums pašvaldībām ir vidēji 8,1%, bet visu izmaksu nosegšanai nepieciešamo līdzekļu pieaugums vidēji ir 9,36%, "Latvijas Avīzi" informēja RACA izpilddirektors Vents Armands Krauklis.

No reģioniem saņemtā informācija liecinot, ka 17 pašvaldībām finansējuma pieaugums ir krietni zem vidējā. Šajās pašvaldībās nevarēs nodrošināt valsts noteikto finansējuma apjomu uz vienu iedzīvotāju, kas ir 550 eiro. RACA apkopotā informācija ir iesniegta Finanšu ministrijā (FM), kur pagājušajā nedēļā notika pirmās LPS un Finanšu ministrijas sarunas par nākamā gada valsts budžeta un vidēja termiņa trīs gadu budžeta projektu. To iesniedzot Saeimā, projektam ir jāpievieno MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols, par kuru nākamā tikšanās ir plānota 18. oktobrī. Valsts budžeta projektu iesniegt Saeimā paredzēts 3. novembrī. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču šonedēļ 

informēja, ka valsts budžeta likumu, kuru vispirms Saeima nodos visām komisijām, iespējams, nāksies skatīt vairākas dienas, jo projektu nevajadzētu apspriest naktī, kā tas notika, pieņemot 2023. gada budžetu, kuru Saeima skatīja 24 stundas.

Koalīcija saprotot situāciju

Šonedēļ ar Reģionālo attīstības centru un novadu apvienību tikās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("JV"), kuru pašvaldību vadītāji arī iepazīstināja ar kopējo finanšu situāciju novados un pilsētās. Pēc tikšanās ministre "Latvijas Avīzei" teica, ka Finanšu ministrija meklē risinājumu, lai palīdzētu pašvaldībām ar zemākiem prognozētajiem ieņēmumiem, bet, kāds tas būs, I. Bērziņa neatklāja. Neoficiāli zināms, ka to plānots apspriest piektdien neformālās sarunās. Iespējamais kompromiss nebija zināms arī RACA izpilddirektoram V. A. Krauklim, bet no ministres I. Bērziņas novadu vadītāji ir saņēmuši solījumu nākamajā gadā konsultēties ar pašvaldībām jau pirms tā saucamā budžeta rāmja apstiprināšanas, jo pēc tam manevra iespējas ir nelielas. "Ministre saprata, ka problēma ir objektīva," uzskata V. A. Krauklis, kurš ir Valkas novada deputāts, bet partijas – Vidzemes partija un "Latvijas attīstībai" –, no kurām viņš ievēlēts, nav pārstāvētas parlamentā.

Savukārt divām no valdības partijām – "Jaunajai Vienotībai" un Zaļo un zemnieku savienībai – ir plašā pārstāvniecība vietējā varā, uz ko tiek liktas cerības. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kurš iepriekš bija arī Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, apstiprināja: "Mēs zinām šo situāciju un atradīsim risinājumu." No viņa teiktā arī varēja saprast, ka neformāla saruna par iespējām nodrošināt, lai pašvaldības varētu izpildīt visas funkcijas, notiks piektdien. Līdz tam arī V. Valainis nevēlējās atklāt, ko plānots piedāvāt. 

Pēc koalīcijas partiju aprēķiniem, tādas varētu būt pat 19 pašvaldības, kurām būs nepieciešams papildu atbalsts. 

Katrā konkrētā gadījumā risinājumi var būt atšķirīgi, piebilda V. Valainis. Dažos gadījumos var nākties grozīt kādu likumu, piemēram, nosakot iespēju vairākām pašvaldībām veidot kopīgu policiju, lai samazinātu izdevumus. Grozījumi likumā "Par policiju" jau tiek skatīti Saeimā. "Tie virzieni var būt dažādi," piebilda V. Valainis, norādot, ka sarunās Finanšu ministrija solīja arī atrast iespēju atvieglot situāciju pašvaldībām, kurām palielinās izdevumi, pieaugot aizdevumu procentu likmēm.

Visgrūtāk klājas pierobežā

RACA bija lūgusi pašvaldības aprēķināt, cik liels finansējums tām būs vajadzīgs, lai nākamgad izpildītu jaunās prasības, kas tām likumos un Ministru kabineta noteikumos ir noteiktas kā obligātas. Pašvaldību izdevumu palielināšanās ir saistīta ar minimālās algas pieaugumu, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu zemākās algu likmes palielināšanu. Papildu izmaksas rada arī "Sadales tīklu" tarifu kāpums, pašvaldības policijas izveide vietās, kur tās vēl nav, kā arī aizņēmumu procentu atmaksas sadārdzinājuma segšana. Latvijas Pašvaldību savienības aprēķini liecina, ka kredītprocentu likmju kāpums var radīt papildu izdevumus 30 miljonu eiro apmērā. 

Vietvarām nākamgad pilnībā būs jārūpējas arī par deinstitucionalizācijas pakalpojumu sniegšanu, kas 80% apmērā līdz šim bija finansēti no ES fondu līdzekļiem. 

Runa ir par atbalsta sniegšanu personu grupām, kam ir nepieciešama palīdzība, lai iekļautos sabiedrībā.

Apkopotā informācija liecina, ka visu izmaksu nosegšanai nepieciešamais finansējuma pieaugums vidēji ir 9,36%. Pēc prognozētā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina 2024. gadā līdzekļu pieaugums pašvaldībām ir vidēji 8,1%, informēja V. A. Krauklis. Taču situācija teritorijās ir atšķirīga. Rīgā un Pierīgā budžets pildās labi, bet pierobežas pašvaldībās, sākot ar Alūksnes novadu, tā palielinājums ir niecīgs. Vissliktākā situācija ir, piemēram, Augšdaugavas un Krāslavas novadā, kur prognozētais finansējuma pieaugums ir tikai 1,1%, daļā pašvaldību tas ir robežās 3–4%. V. A. Krauklis teica: 

"Mēs kategoriski esam pret Finanšu ministrijas piedāvājumu pārdalīt par labu nabadzīgajām pašvaldībām no Rīgas un Pierīgas novadu budžetiem, kas jau tā daudz maksā izlīdzināšanas fondā." 

Bagātajās pašvaldībās budžetu pieaugums ir robežās 10–15%, taču tām arī nepieciešami lielāki ieguldījumi, piemēram, skolu un bērnudārzu infrastruktūrā.

Grib īpašu dotāciju

V. A. Krauklis uzskata, ka pašvaldībām būtu vajadzīga īpašā dotācija. Šogad tā bija 40 miljoni eiro, bet nākamgad tāda netiekot plānota. Dotācija iepriekšējos gados bija saistīta ar nodokļu reformas ietekmi, bet nākamgad tādas neesot. Vēl jāatgādina, ka septiņām pašvaldībām ar zemākajiem ieņēmumiem – Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Kuldīgas, Ludzas, Rēzeknes un Valkas novadam – valdība šogad piešķīra īpašo dotāciju par kopējo summu 945 957 eiro.

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadales proporcija starp pašvaldībām un valsti būtu 80% un 20%, kā tas kādreiz bija, tad problēmas nebūtu, uzskata V. A. Krauklis. Pēc Finanšu ministrijas un LPS pirmās sanāksmes par MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolu Finanšu ministrija informēja, ka nevar piekrist prasībai palielināt pašvaldībām ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu. 

FM skatījumā pašvaldībām ir nodrošināta stabila un prognozējama ieņēmumu bāze 2024. gadā un vidējā termiņā, lai veiktu tām noteiktās funkcijas un izpildītu saistības. 

Pašreizējais iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījums starp pašvaldību budžetiem un valsts budžetu ir 75% un 25%. Ministrija norādīja, ka Latvijā pašvaldību budžetos ieskaitāmā nodokļa daļa ir viena no lielākajām Eiropā. Tām arī tiek garantēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 100% apmērā no plānotās prognozes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.