8 °C
Ir jau zināms šī gada mūža balvas saņēmējs – mākslinieks Aldis Aleks, kurš ne tikai dizainējis daudzas izcilas grāmatas, piemēram, Gundegas Grīnumas vērienīgo pētījumu par Raini un Aspaziju "Viņpus Alpiem", bet veidojis arī Latvijas Okupācijas muzeja fonda logotipu. Savukārt Gada mākslinieka titula īpašnieks, kā arī laureāti septiņās nominācijās noskaidrosies tikai svinīgajā balvu pasniegšanā 4. aprīļa vakarā.
Balvas rīkotāji – Latvijas Grāmatizdevēju asociācija (LGA) – definējuši, ka konkursa "Zelta ābele" pamatā ir ideja par grāmatu kā daudzu nozaru speciālistu veidotu mākslas darbu, kas atklāj grāmatas satura un formas māksliniecisko veselumu. Vēl gribas piebilst, ka forma – it īpaši pēdējos gados – attiecas ne tikai uz grāmatas elementu izkārtojumu, bet arī materiāliem, kas izmantoti tās ražošanā. Saliekot kolāžu no balvas 30 pastāvēšanas gados apbalvotajām grāmatām, izveidotos interesanta aina. Kas šajā laikā mainījies, vai iezīmējas kopējas tendences, un vai balvā vajadzētu ko mainīt?
Mazāk, bet ne sliktāk
Šogad konkursam pieteikts salīdzinoši mazāk grāmatu un arī pārstāvēto izdevniecību skaits – tikai 33 izdevēji un 94 grāmatas pret 52 izdevēju 102 grāmatām pērn, 54 izdevēju 104 grāmatām 2022. gadā un – šķiet, tas arī konkursa rekords – 69 izdevēju 141 grāmata 2021. gadā. Tomēr LGA valdes priekšsēdētāja Renāte Punka kvantitatīvo kritienu neuzskata par viennozīmīgi negatīvu faktoru: "Ir redzams, ka šogad mazāk pārstāvēti tie, kuriem izdevējdarbība nav pamatnodarbošanās – dažādas organizācijas, institūcijas, iestādes, arī muzeji. Tas varētu būt skaidrojams ar poligrāfijas cenu pieaugumu un to, ka šobrīd tiek rūpīgi izvērtēts, kam tērēt līdzekļus. No otras puses, dalībnieku kritums ir cēlis kopējo konkursa kvalitātes latiņu, jo agrāk bija jūtams, ka nav īstas izpratnes par to, kādiem būtu jābūt konkursā iesniedzamas grāmatas parametriem."
Tomēr dizainers Aleksejs Muraško, kurš saņēma "Zelta ābeles" Gada mākslinieka balvu 2019. gadā un kuram šogad nominētas pavisam sešu izdevēju septiņas grāmatas trīs kategorijās, uzskata, ka nominantu atlasei būtu jābūt vēl stingrākai: "Ir nominācijas, kurās konkurence ir ļoti spēcīga – tradicionāli tā ir daiļliteratūra, proza un arī dzeja, – un nominācijas, kurās balvai tiek izvirzītas gandrīz visas pieteiktās grāmatas." Tādējādi, viņš uzskata, tiek nivelēta "Zelta ābeles" balvu kopējā vērtība.
A. Muraško uzskata – daļa problēmas slēpjas striktajā kategoriju sadalījumā: "Domāju, veiksmīgāks ir Igaunijas modelis, kur tiek izvirzītas 25 skaistākās grāmatas, tās nesadalot kategorijās, atsevišķi nominējot vienīgi bērnu grāmatas. Līdzīgi rīkojas arī Nīderlandē. Lietuvas skaistākās grāmatas konkursā (šogad tajā apbalvots arī A. Muraško dizainētais fotomākslinieka Arūna Baltenas darbs "Divas Česlava Miloša pilsētas". – Aut. piez.) saglabājušās nomināciju kategorijas, bet tās ir brīvākas nekā "Zelta ābelei". Man tas šķiet pareizāk, jo mūsdienās žanri saplūst un pārklājas un ir grāmatas, kurās grūti noteikt, vai tā pieder dzejai vai prozai."
Tikmēr no "Zelta ābeles" kopš 2019. gada pazudusi nominācija "Mācību grāmatas", kuru gan, pēc mākslinieka domām, nevajadzētu ignorēt kaut vai tādēļ vien, ka to tirāžas mēdz būt vislielākās. Rīgas Valsts tehnikuma direktore, poligrāfijas eksperte Dagnija Vanaga, kura vairākkārt piedalījusies "Zelta ābeles" žūrijā, atceras, ka no mācību grāmatu nominācijas savulaik izlemts atteikties ļoti nelielā izdevēju skaita dēļ, kas darbojas šajā jomā, taču piekrīt, ka, iespējams, to būtu vērts atjaunot: "Mācību grāmatām tomēr ir ļoti plaša auditorija, un ir ļoti svarīgi, lai tās būtu dizainētas atbilstoši apgūstamajam priekšmetam un skolēnu vecumam. Turklāt, domāju, ja šāda nominācija tiktu atjaunota, izdevējiem tas būtu papildu stimuls domāt par kvalitāti, jo vienmēr jau nav runa tikai par balvas saņemšanu vien, arī nominācija ir salīdzināšanās savā starpā."
Arī šogad, tāpat kā vairākkārt iepriekš, izskanējis aicinājums atsevišķas nominācijas sadalīt vēl sīkāk, piemēram, veidojot kategorijas "Bērnu grāmatas" un "Jauniešu grāmatas". Tam gan žūrija atkal nav pakļāvusies, teic žūrijas priekšsēdētāja Elīna Brasliņa, jo iesniegto jauniešu grāmatu skaits bijis pārāk mazs, lai nodrošinātu augstvērtīgu konkurenci, kamēr bērnu grāmatu kategorija tradicionāli ir viena no spēcīgākajām.
Ienāk jaunie
Grāmatas veidošanā ir daudz nianšu, par kurām lielākā daļa lasītāju nenojauš nemaz vai, iespējams, nojauš intuitīvi. Vai esat kādreiz apzināti pavērojuši, cik plata ir teksta daļa lapā, cik tā tuvu grāmatas locījuma vietai un ārmalām; cik grāmatā lieli burti un atstarpes starp rindām? Ir vēl daudz nianšu, kas lasītāja pieredzi padara patīkamāku vai sarežģītāku. Un, protams, ir arī svarīgi, vai grāmata pirmkārt tiek veidota tirgum, tātad zināmā mērā pakļaujoties iespējamo pircēju vēlmēm, vai dominē mākslinieka vēlme radīt grāmatu kā pirmkārt mākslas darbu, saka R. Punka: "Grāmatas dizaina veidošana un maketēšana ir ļoti sarežģīts, daudzpusīgs un prasīgs process, kuru grūti apgūt tikai īsos kursos vai pašmācības ceļā, izcilus rezultātus var sasniegt tikai tie, kas šo jomu apguvuši profesionālu pasniedzēju vadībā un strādā tajā ilgstoši."
Kā, domājams, ikvienā, arī grāmatu mākslā svarīgs ir samērs starp pieredzējušiem māksliniekiem, kuri brīvi pārvalda visas grāmatas veidošanas un ražošanas nianses, un jaunajiem, kuri gatavi nākt ar svaigām idejām. Kā Renāte Punka, tā Elīna Brasliņa ar prieku piemin, ka tieši patlaban "Zelta ābelē" šis līdzsvars ir jūtams – lielā mērā pateicoties tam, ka jau vairākus gadus Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedrā iespējams apgūt grāmatu grafiku.
Spilgts šī gada piemērs par jauno grāmatu mākslinieku spējām ir Aleksandras Rundes grāmata "Ko darīt, ja esi kails pilsētā", kura nominēta "Zelta ābelei" bērnu un jauniešu grāmatu kategorijā, un jau saņēmusi prestižo Boloņas bērnu grāmatu gadatirgus balvu "Opera prima" jeb debijas balvu, sacenšoties ar vairāk nekā 3300 citiem māksliniekiem no 65 pasaules valstīm. "Ceru, ka Aleksandra turpinās darboties grāmatniecībā, jo viņa ir viena no tiem māksliniekiem, kas ļoti jūt grāmatu kā veselumu, neuztverot to tikai kā ilustrāciju kopumu," nosaka R. Punka.
Turklāt Aleksandra Runde Boloņas grāmatu gadatirgū pamanīta jau pērn, kad viņas diplomdarbs un arī Anetes Meleces grāmatas "Pazudušais miedziņš" ilustrācijas tika izstādītas kopizstādē. Savukārt šogad starp Boloņas grāmatu gadatirgus rīkotāju izvēlētajiem 79 pasaules labākajiem bērnu grāmatu māksliniekiem būs pārstāvēti arī Elīnas Brasliņas darbi. Tas apliecina, ka mūsu grāmatu mākslinieki šobrīd jau droši var konkurēt pasaules mērogā.
Sava laika spogulis
Jautāta, vai iespējams formulēt, kas "Zelta ābeles" balvas pastāvēšanas laikā piedzīvojis visbūtiskākās pārvērtības, R. Punka vispirms min poligrāfiskās iespējas: "Būtu nekorekti salīdzināt, piemēram, šogad pieteiktās grāmatas ar balvas pirmsākumiem, jo patlaban poligrāfiskās iespējas ir nesalīdzināmi labākas, nekā tās bija pagājušā gadsimta 90. gados."
Viņa arī piebilst – izcilākie grāmatu mākslinieki ne tikai pārvalda dizaina veidošanas nianses, bet arī prot izvēlēties savu ideju iedzīvināšanai piemērotāko materiālu – un tas iespējams tikai iespiestajām grāmatām. Kaut gan elektroniskās grāmatas sevi tirgū piesaka arvien pārliecinošāk, ir tādas grāmatu kategorijas – mākslas grāmatas, fotoalbumi, arī mazajiem bērniem domātās ilustrētās un darbošanās grāmatas –, kuras elektroniskā formātā izdot nemaz nav iespējams.
Turklāt R. Punka norāda, ka pētījumi, pretēji intuīcijai, apliecina – drukātas grāmatas oglekļa pēda ir pat mazāka nekā elektroniskai grāmatai, lai arī pēdējo ražošanai nav nepieciešams ne izcirst kokus, ne ražot tinti. Toties drukātas grāmatas gadījumā jau tagad iespējams izsekot visu sastāvdaļu ceļu, un nākotnē, ticams, ekoloģiskās prasības kļūs vēl stingrākas.
Kā daudzlasītāja varu apstiprināt: kaut arī mīlu e-grāmatas to piedāvāto ērtību dēļ, izjustākai lasīšanas pieredzei ļoti svarīgs ne tikai grāmatas saturs un izskats, bet arī tas, kā tā ieguļas rokā, vai vāki ir gludi, matēti vai raupji; kāds papīrs izvēlēts iekšlapām; vai grāmatai ir, piemēram, šķirlentīte. Tikai šo elementu harmonisks kopums un saskaņa ar grāmatas noformējumu un saturu rada lasīšanas kā piedzīvojuma pieredzi. D. Vanaga piebilst, ka tipogrāfijas un papīra ražotāji pēdējos gados ļoti aktīvi iepazīstina ar jaunākajām tendencēm gan māksliniekus, gan izdevniecības, tādēļ Latvijas grāmatas kļūst arvien interesantākas, daudzveidīgākas un izdomas bagātākas. Tātad materiāla pietiks arī nākamajiem "Zelta ābeles" konkursiem.
Uzziņa
Konkurss "Zelta ābele 2023": 36 grāmatas septiņās nominācijās
- Visvairāk – astoņas – no nominētajām grāmatām izdevis apgāds "Neputns", otrajā vietā ar četrām – Latvijas Nacionālā bibliotēka.
- Visvairāk nomināciju – septiņas – saņēmis dizainers Aleksejs Muraško.
- Līdz 28. martam visas konkursam "Zelta ābele" nominētās 2023. gada grāmatas iespējams apskatīt un pašķirstīt Rīgas Centrālajā bibliotēkā.
- No izdevniecības "Latvijas Mediji" balvai ir nominēta grāmata: Roberts Mūks. "Šai dzīves ievārījumā kaut kā trūkst". Dizains – Aleksejs Muraško, fotogrāfijas – Jāzeps Danovskis, Jelgavas tipogrāfija.
- Portālā "LSM.lv" līdz 1. aprīļa pulksten 23.59 ikviens var nobalsot par sev tīkamāko grāmatu katrā nominācijā.
