1.1 °C
Piedāvājam ieskatu aktuālo kultūras notikumu kalendārā.
Leģendārās "Arkādijas" atgriešanās
Piektdien, 22. novembrī, Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) pirmizrādi piedzīvos unikāla luga, jo tā apvieno visu aktuālo gan eksaktajās, gan humanitārajās zinātnēs – no literatūras vēstures līdz matemātikai un bioloģijai. Uz JRT skatuves tā pirmo reizi iestudēta 1998. gadā. Stāsts ir par angļu dramaturga Toma Stoparda 1993. gadā sarakstīto intelektuālo detektīvu "Arkādija", kas savā laikā bija JRT repertuāra klasika, viena no leģendārajām izrādēm.
"Toreiz pašreizējās Tomasīnas (Sabīne Tīkmane vai Evelīna Priede) vēl nebija piedzimušas, bet toreizējā Tomasīna (Guna Zariņa) tagad spēlēs viņas māti. Pa šo laiku ir piedzimuši un izauguši daudzi jauni cilvēki, kuriem arī gribam izstāstīt šo stāstu. "Arkādija" kļuva par pirmo izrādi JRT vēsturē, uz kuru nebija vairs iespējams nopirkt biļetes, un pilsētā visi runāja, ka beidzot ir iestudēta teātra izrāde tiem, kuri uz teātri neiet principā. Autors Toms Stopards ieradās Rīgā, lai noskatītos savu lugu un pēc izrādes piedalītos aktieru ballītē. Toreiz viņam teicu, ka šī varbūt ir labākā luga, ko jebkad esmu lasījis, un arī šodien domāju tāpat. Pēc 26 gadiem "Arkādija" atgriezīsies uz Jaunā Rīgas teātra skatuves. Bet tā būs jau pilnīgi cita izrāde," stāsta Alvis Hermanis.
Lomās: Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Ivars Krasts, Kristīne Krūze, Jevgēnijs Isajevs, Sabīne Tīkmane vai Evelīna Priede, Toms Harjo, Jānis Skutelis, Agate Krista, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Jāzeps Hermanis.
Biļetes uz visām izrādēm līdz 2024. gada beigām ir izpārdotas. Ierobežots biļešu skaits vēl pieejams uz papildizrādi 2025. gada 24. janvārī un uz izrādēm 20., 21., 22. un 23. martā.
Kārļa Lesiņa "Nord Express"
Otrdien, 26. novembrī, ekrāna dzīvi sāks filmu studijā "Mistrus Media" veidotā režisora Kārļa Lesiņa jaunā dokumentālā filma "Nord Express", kas ir vairāku gadu garumā veidots dokumentāls detektīvs par 870 km garās ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecību, kas aizsākās ar sapni atkal savienot Baltijas valstis ar pārējo Eiropu, kad 1991. gadā Igaunija, Latvija un Lietuva atguva neatkarību no Padomju Savienības. Filmas režisors Kārlis Lesiņš kopā ar žurnālisti Inesi Braži uzsāka kinematogrāfisku izmeklēšanu vēl 2019. gadā ar šķietami vienkāršu jautājumu – kāpēc "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas projekta attīstība ievērojami atpaliek no grafika un izmaksas krietni pārsniedz plānoto budžetu? Filmas nosaukums "Nord Express" atsauc atmiņā vēsturiskās dzelzceļa līnijas nosaukumu, kas vēl līdz Latvijas okupācijai 1940. gadā savienoja Rīgu ar citām Eiropas metropolēm. Tā veidota kā starptautiska Latvijas, Vācijas, Polijas un Igaunijas kopprodukcija. Kinoteātros filmu varēs redzēt no ceturtdienas, 28. novembra.
"Baltā Vilka zemeņu lauks"
Tā sauc Latvijas Nacionālās bibliotēkas 7. stāva ātrijā atklāto izstādi, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomi (LBJLP) notikumu ciklā "Latviešu grāmatai 500". Izstāde veltīta Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā 20 gadu laureātiem un 10 gadiem, kopš iedibināta balva par debiju "Jaunaudze" kopā ar AS "Latvijas valsts meži". Balvas laureātu izvēles viens no svarīgākajiem nosacījumiem – tuvība Jāņa Baltvilka garam, ko raksturo drosmīga valodas spēle, gudrs dabas vērojums, ētiski jūtīgs pasaules redzējums, kas spētu rosināt bērna zinātkāri, kā arī literāro un radošo iztēli. Jānis Baltvilks (1944–2003) – dzejnieks, prozaiķis, redaktors, dabas pētnieks, valodas burvības pārzinātājs – bija LBJLP biedrs. Viņa sapnis bija piešķirt bērnu literatūrai lielāku nozīmi, un balva viņa vārdā kopš 2005. gada, katru gadu vērtējot latviski izdotās grāmatas, palīdz darīt redzamākus labākos rakstniekus, māksliniekus, tulkotājus, izdevējus un veicina lasīšanu.
Diānas Zandbergas "Dārgakmeņi klavierēm"
Piektdien, 22. novembrī, plkst. 18 JVLMA Lielajā zālē latviešu pianiste, mākslas zinātņu doktore un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zinātniskā un radošā darba prorektore Diāna Zandberga uzstāsies solokoncertā "Dārgakmeņi klavierēm". Programmā īpašs būs Anitras Tumševicas klaviercikla "Dārgakmeņi" daļu pirmatskaņojums, it īpaši "Kalnu kristāls", kurā iekļauta arī D. Zandbergas dejas epizode Milanas Komarovas horeogrāfijā. Koncertprogramma veltīta klaviermūzikas robežu paplašināšanai ar vokālās un instrumentālās mūzikas transkripcijām un horeomuzikālām performancēm. Tās otrā daļa veltīta horeomuzikālu ideju realizācijai. Koncertu noslēgs vērienīgā Morisa Ravela horeogrāfiskā poēma orķestrim "Valsis" (1920) autora klavieru versijā.
Baha kamermūzikas festivāls
No svētdienas, 24. novembra, līdz 11. decembrim Ventspilī, Dobelē un Rīgā jau 24. reizi skanēs Starptautiskais Baha kamermūzikas festivāls. Šogad viesos uzaicināts izcilais beļģu senās mūzikas ansamblis "Vox Luminis", virtuozais franču vijolnieks Teotims Langluā de Svarte, baroka arfists Endrū Lorenss-Kings. Muzicēs arī pašmāju mūziķi: Aina Kalnciema (klavesīns), Ieva Nīmane (senie pūšaminstrumenti) un Ainārs Paukšēns (baroka čells).
Tikšanās ar Rozi Stiebru
Ojāra Vācieša muzejā līdz šodienai, 20. novembrim, apskatāma Alekseja Naumova gleznu izstāde "Sirds likums metropolēs" un daļa no tās ir arī gleznotāja radītās skices režisores Rozes Stiebras animācijas filmai "Sirds likums". Noslēdzot izstādi, šodien plkst. 16 muzejā varēs satikties ar režisori Rozi Stiebru.
Herberta Erba stikls
Liepājas muzeja mazajā zālē apskatāma stikla mākslinieka, dizainera, pedagoga Herberta Erba personālizstāde "Stikla valdzinājums – retrospekcija", kas balstīta koncepcijā – stikls mūža garumā. Autors atzīst, ka katra stikla mākslinieka sapnis ir strādāt ar karsto stiklu. Herbertam Erbam tas ir izdevies, tāpēc izstādē plaši pārstāvēti šajā periodā darinātie darbi, kas labi raksturo Līvānu stikla fabrikas sniegtās tehniskās iespējas.
