11.3 °C
"Kultūrzīmes" piedāvā iknedēļas jaunāko grāmatu apskatu, kurā iekļauti dažādu Latvijas grāmatu izdevniecību jaunumi. Grāmatplauktā atrodami žanriski atšķirīgi gan Latvijas, gan ārvalstu autoru darbi, tulkojumi, proza un dzeja.
Līga Blaua, "Es kļuvu cita". Vāka mākslinieciskais noformējums: Indulis Martinsons. "Latvijas Mediji".
Velgas Hānbergas dzīvesstāsts ir stipras sievietes vēstījums par dzimtu, ģimeni, bērniem un arī vīriešiem viņas dzīvē. Vienas nodaļas nosaukums zīmīgi skan "Mīlestībā sasildīta un... nosalusi". Grāmata, kurā Līga Blaua ir uzklausījusi Velgas Hānbergas stāstu, ir par spēku un līdzsvara atgūšanu. Un par likteni, kas ļāvis Velgai sastapt sev radniecīgu dvēseli un tagad teikt: "Mēs esam viens otram likteņa dāvana..."
Arvis Kolmanis, "Taksista stāsti". Mākslinieks Jānis Esītis. "Dienas Grāmata".
"Esmu taksists. Taksometra šoferis. Tas ir mans iztikas avots. Braucu pa dienu, pa nakti, agros rītos, vēlos vakaros. Nemitīgi satieku cilvēkus. Cilvēki nemitīgi mainās, sejas ņirb, vārdi plūst, es skatos uz ceļu, klausos, reizēm runāju. Mani tas nenogurdina, man pat ir interesanti, nevaru iedomāties sev citu darbu. Man patīk būt par taksistu," raksta autors, rakstnieks, tulkotājs un scenārists Arvis Kolmanis. "Un tāds taksists gluži kā fotogrāfs var arī iemūžināt tavu dvēseli – kā šajā grāmatā," piebilst rakstniece Inga Žolude. Arvja Kolmaņa prozaiķa pūrā ir trīs stāstu krājumi un romāns "Žūpa Amors jeb Mirušais Dievs" (2005). Viņš arī bijis scenārija autors filmām "Bille" (2018) un "Mātes piens" (2023).
Johanna Šaible, "Reiz bija un reiz būs". "Liels un mazs".
Šī šveiciešu autores bilžu grāmata, kas veltīta "rītdienas pieaugušajiem un vakardienas bērniem", aizved ceļojumā cauri laikam. Tā sākas senā pagātnē, sasniedz tagadni un tad ar saviem jautājumiem ved nākotnē. Šis ceļojums vizuāli attēlots unikālā veidā: grāmatas lappuses kļūst mazākas, kad tuvojamies tagadnei, lai atkal kļūtu lielākas, kad virzāmies nākotnē. Johanna Šaible dzimusi 1984. gadā Šveicē. Studējusi dizainu un mākslu Lucernas Universitātē, dzīvo Bernē; viņas darbi, kuros sastopas dažādi mākslas žanri, tiek izstādīti visā pasaulē.
Svens Kuzmins, "Skaistums un nemiers". Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis. "Dienas Grāmata".
Svena Kuzmina darbs sērijā "Es esmu…" ir par latviešu dzejnieku, prozaiķi, žurnālistu un politiķi Kārli Skalbi (1879–1945). "Kad Svens Kuzmins satiekas ar Kārli Skalbi, latviešu pasaku ķēniņš vēl nav dzimis. Ir jauns cilvēks, kurš iemēģina roku rakstīšanā un alkst skaistuma un nemiera. Taču Kuzmins, ko daži jau dēvē par detaļu meistaru, Kārļa jaunajās tumšbrūnajās laka kurpēs satrūkušo auklu vietā iever no sarkana auduma nogrieztas strēmeles, un dzejnieks savos sociālisma apavos iekļaujas 1905. gada kāvos kvēlojošajā ceļā," raksta literārā redaktore Gundega Blumberga. "Revolūcija ir ne tikai spējš pagrieziens, apvērsums, bet arī periodiska atkārtošanās. Vienus tā nomet no augstumiem, citus tajos uzsviež, un ne vienmēr droši zināms, kuri būs laimīgāki. (..) Un tikai retajam tā pārtop par iekšēju revolūciju, padarot par to, kas viņš ir, un ļaujot nest skaistumu tālāk. Svens Kuzmins izstāsta mums stāstu par šādu cilvēku – latviešu rakstnieku Kārli Skalbi," teic filozofs Vents Zvaigzne. Rakstnieks Svens Kuzmins (1985) ir arī etīžu teātra "Nerten" režisors un aktieris, mākslinieks, 2022. gadā saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu prozā par romānu "Dizažio". Viņa darbi tulkoti angļu, igauņu, lietuviešu, poļu un citās valodās.
Oktavio Pass, "Pērtiķis gramatiķis". Edvīna Raupa tulkojums. Literārais redaktors Valdis Ābols. Sērijas dizains: Anna Aizsilniece. "Neputns".
Oktavio Pass (1914–1998), meksikāņu dzejnieks un diplomāts, viens no nozīmīgākajiem un slavenākajiem 20. gs. Latīņamerikas rakstniekiem, 1990. gadā kļuva par Nobela prēmijas laureātu. Ietekmējies no dažādiem literārajiem un intelektuālajiem strāvojumiem – sirreālisma un eksistenciālisma, tāpat liela nozīme ir bijusi Indijas kultūrai un vēsturei. "Pērtiķis gramatiķis" ir meditācija par valodu un viens no svarīgākajiem autora darbiem.
