21 °C
Profesionālā daiļdārzniece Ilze Tīlika uzsver, ka ar augiem var un vajag komunicēt. Viņas pieredze Latvijas, Indijas un Krievijas dārzos to apliecina. Tālab aicinām augu vārdotāju Ilzi uz sarunu!
Ar ko sākt cilvēkam, kurš grib iekopt savu vidi, dārzu?
Ja vispār neesi pazīstams ar augiem, nezini nedz zonējumus, nedz kā un ko gribi, viennozīmīgi mans ieteikums būtu vērsties pie pieredzējuša dārznieka. Jo dārznieks ik dienu ir saskarē ar visu to pasauli, varētu izstāstīt, kurā vietā kas augtu, kā zonējumu iezīmēt un saplānot. Tālāk tad darbs ainavu arhitektam. Tas – ja izlem pieaicināt profesionāļus. Jebkurā gadījumā vajadzētu vispirms konsultācijā izrunāt visas nianses, ko no dārza gribi – tādu skaistu paraugdārzu, kurā ieiet tikai pasēdēt (tad būs jāņem dārznieks), vai vidi, kur pats rušināsies.
Veidot vidi – tas nozīmē runāties ar augiem, pārstādīt, eksperimentēt. Kā teica viens paziņa: “Kad es 50 gados iegāju dārzā un sāku visu pats, domāju, ka esmu nojūdzies un pienācis vecums.” Bet pēc diviem gadiem atzina, ka labāku stresa noņemšanas terapiju savā dzīvē nav zinājis. Ja ir savs bizness, piemēram, un tam nav laika, mēs šo dārzu varam vērot caur logu gadu, divus vai trīs un priecāties. Es zinu ļoti daudzus cilvēkus, kuri pēc tam ņem kaplīti, lāpstiņu un iet, stāda, rok un secina, ka tas ir kaut kas dievīgs.
Patiesībā šī būtu laba biznesa iespēja – izveidot ārpus pilsētas dārzu, kur uzaicināt cilvēkus, kuru ikdiena rit stresainā vidē, un par maksu ļaut viņiem rakāties dārziņā. Tādu kā stresa noņemšanas skoliņu. Katram savu dobīti, un tad katrs redz savā enerģijā, cik viņam daudz stresa dzīvē. Cik viņš pēc tam, teiksim, iemācījies šo visu atlaist, un kā viņš to redzēs pēc tā, kā tas tajā dobē augs. Augi ir totāli enerģijas atspoguļotāji. Mums tautas dainās tas jau ir ierakstīts – vēstījums, ka augi spēj gan dziedināt, gan attīrīt, gan uzlādēt.
Cilvēkiem enerģija būtu jāņem nevis citam no cita, bet no augiem. Mēs to esam aizmirsuši. Ir jāsāk! Jāiet mājās pie katras puķes un jāsāk ar to runāt.
Kopsavilkums – tev jāsaprot, ko gribi savā dārzā: aktīvu atpūtu, dārziņu bietēm un burkāniem vai vidi, kur relaksēties. Atkarībā no tā jāskatās, kādus augus izvēlēties, kā grupēt, kā stādīt. Dārzs relaksācijai ir pilnīgi kaut kas cits nekā dārzs aktīvai atpūtai. Tās ir augu kombinācijas, augu grupas, kas pilnīgi dažādi reaģēs un dos enerģiju.
Kuri augi ir tie, kas relaksē?
Ne velti angļiem ir tā sauktās angļu dobes. It kā šķiet, ka tur ir pilnīgi viss: magones, īrisi, rozes, lavandas, salvijas. Ir arī bites, taureņi, vaboles, gliemeži – visi kopā. Tajā krāsainībā un smaržu buķetē viss rada tādu lielu enerģētisku haosu, bet labā nozīmē. Tādu pozitīvo lādiņu! Kad ieej angļu dārzā, tu vienkārši sēdi un skaties to krāsainību. Tā ir krāsu terapija, ziedu smaržu terapija. Viss ziedošais rada tik spēcīgu enerģētisko lauku! Es uzskatu, ka relaksējošākās šeit ir lavandas, salvijas, tas, kam ir mazliet specifiska smarža. Nomierina graudzāļu čabēšana vējā. Tā ir augu maģija. Tur ir skaņa, tur ir smarža, un tur ir kustība. Manā uztverē angļu dārzs ieved tādā kā svētlaimes koridorā. Protams, kopšanas ziņā šis ir liels izaicinājums dārzniekam. Ja pats saimnieks to dara – vēl lielāks. Bet angļu dārzs dod to kolosālo sajūtu, to draivu. Tu tur ej un smelies, smelies. Specifiska sezonalitāte – no agra pavasara visu laiku ziedos.
Tie, kas ar japāņu dārziem darbojas, zina, ka tas ir miers, harmonija, klusums. Pilnīgi kaut kas cits!
Ir jau arī vēl viena iespēja: ja tiešām vēlies dārzā ieviest dažādību, veido to tā, ka vienā pusē ir angļu dārza stūrītis un otrā – kaut kas no japāņu dārza. Ja to atļauj vieta un augsne. Vienkārši aiziet pasēdēt uz soliņa, kur ir angļu stūrītis, smelties enerģiju, un relaksēties japāņu dārza stūrītī, kur ir, piemēram, sakrāti akmentiņi no mūsu pašu laukiem. Vai arī celiņš no grants, kad var paņemt grābeklīti un vienkārši grābt un atpūsties, klausoties, kā tie akmentiņi švirkst.
Tātad nav pareiza vai nepareiza dārza?
Dārzs ir pareizs tad, kad saimniekam tur patīk atrasties. Tieši viņam. Vide, kas ir vajadzīga dārzniekam, kas viņam dod spēku, un vide, kas vajadzīga saimniekam, ir divas dažādas enerģijas. Te divas dažādas pasaules satiekas, divi dažādi pasaules redzējumi. Ja dārznieks veidos saimniekam dārzu, kas saimniekam liksies nospiedošs un apgrūtinošs, būs nesaprašanās. Tas nenozīmē, ka dārzs būs neglīts – tas var būt ziedošs, augošs. Bet saimnieks šajā vidē nejutīsies labi, tas viņu spiedīs nost enerģētiski.
Te nu ir nākamais jautājums. Kā vispār nākotnē veidot dārzus? Jo mēs katrs esam savās enerģijās, katrs izvēlamies kaut ko savu. Ar jaunā laikmeta ienākšanu viss mainās. Ko es ieteiktu? Izvēlēties tos augus, kas ir vajadzīgi saimniekam. Lai stādīšanas procesā piedalās paši saimnieki ar savām rokām, piepalīdzot vai stāvot blakus, dod savu enerģiju. Zāli var pļaut jebkurš, tas tik daudz neietekmē enerģijas apmaiņu. Toties augus mēs izvēlamies pēc savām enerģijām. Ja dārznieks izvēlēsies pasakainu ziedošu rozi un stādīs ar mīlestību, roze augs, bet, ja saimniekam tā nepatiks, tad augs nīkuļos. Var teikt, ka augi tiek nolikti tādā starpnieku lomā. Viņi nezina, kam izdabāt.
Ja cilvēks iestāda kādu augu un grib, lai tas aug, viņš čubinās, darās un runājas. Es nerunāju par elementārām zināšanām. Sausummīli puķi, protams, nelikt podiņā, kur mitrums un ūdens. Mēs taču parasti meklējam informāciju par augiem, tāpat kā par suņiem vai kaķiem, ja esam nolēmuši tos turēt savās mājās. Ieliekam zināmu enerģiju, lai šis augs ziedētu un priecētu.
Sanāk, ka mēs paņemam auga enerģiju.
Augs mums atdod to mūsu mīlestības enerģiju, ko esam ielikuši. Viņš atdod mums to visu. Tā ir tā mūsu mijiedarbība! Augi jūt. Zinātniski tas ir pierādīts, ir veikti eksperimenti, kā tos ietekmē sarunāšanās, pozitīvi vārdi. Amerikā, Kanādā ir ļoti daudz pētījumu tieši šajā jomā. Tātad enerģija, ko mēs dodam, nāk atpakaļ un jau daudz stiprāka. Ja mēs to nobloķējam augā, tas sakrāj to visu negatīvo sevī un vienkārši nobeidzas. Tīri enerģētiskā ziņā šķiet, ka augi ir daudz viedāki par mums, jo viņi ir tiešā sasaistē ar Zemes enerģiju.
