8. jūlijs vēsturē un senās avīzēs. Olimpiāde Rīgā

Pirms 110 gadiem, 1914. gada 8. jūlijā, Rīgā ritēja Otrā Viskrievijas olimpiāde – ievērojamākais pasākums impērijas sporta dzīvē, kura aizsākšana bija saistīta ar Krievijas komandas neveiksmēm 1912. gada olimpiskajās spēlēs Stokholmā, kur 18 valstu konkurencē impērija bija palikusi priekšpēdējā.

Lai uzlabotu sniegumu, Pirmo Viskrievijas olimpiādi 1913. gadā sarīkoja Kijivā, un tur ieradās ap 400 "sportsmeņu" no deviņām pilsētām. Rīgā spēles organizēja par sporta dzīvi Krievijas Baltijas provincēs atbildīgā Baltijas Olimpiskā komiteja. Tās bija vēl varenākas nekā Kijivā, un tajās piedalījās jau ap 800 sportotāju. "Daudzpusības un programmas plašuma ziņā tie būs visievērojamākie sporta svētki, kādi vien līdz šim Krievijā bijuši," atzīmēja "Dzimtenes Vēstnesis", piebilstot: "Latviešu piedalīšanās otrā olimpiādē sevišķi rosīga sekošās sporta nozarēs: vieglatlētika, smagatlētika, riteņbraukšana un skriešana. Kā mūsu labākie diskoboli, labas izredzes sola A. Birznieks, T. Sukatnieks, A. Ķibilds. Smagatlētikā mēs varam uzrādīt tādu ievērojamu spēku kā Krauze, disku mešanā – A. Kalniņu un citus. Cerēsim, ka arī dažu jaunu, vēl tagad mazāk pazīstamu sportsmeņu vidū netrūks tādu, kas darīs godu latviešu vārdam." Spēles bija sākušās 5. jūlijā ar atklāšanas parādi Rīgas hipodromā un ilga divas nedēļas līdz 17. jūlijam. Rīgā trūka piemērotas sporta infrastruktūras, tādēļ mačus rīkoja dažādās pēc iespējas piemērotākās vietās. Tā peldēts un airēts tika Majoros, Lielupē, riteņbraucēji mačojās uz Rīgas–Jelgavas šosejas, bet šaušanas sacensības, kurās pārsvarā uzstājās armijas virsnieki, organizēja Krievijas armijas Rīgas garnizona vasaras nometnē Kurtenhofā (Salaspilī). Komandu vērtējumā pirmo vietu ieņēma maskavieši, tad rīdzinieki, pēterburdzieši un Rēveles (Tallinas) komanda. Rīgas komanda ar 300 sportistiem bija vislielākā, un tajā no latviešiem izcēlās soļotāji Alfrēds Kalniņš un Alfrēds Ruks, augstlēcējs Ēriks Vanags (Krievijas rekords augstlēkšanā no vietas – 1,485 m). Cerības attaisnoja arī pieminētais Teodors Sukatnieks, kurš uzvarēja, aizmetot disku 41,15 metrus tālu, bet gargabalnieks Andrejs Kapmals uzvarēja maratonā, to uzveicot 2 stundās 59 minūtēs 40 sekundēs. Latvieši bija starp uzvarētājiem arī citās disciplīnās. Vai šīs spēles būtu palīdzējušas celt Krievijas impērijas sniegumu 1916. gada olimpiādē Berlīnē, var vien minēt, jo pēc nepilna mēneša sākās Pirmais pasaules karš.

Latvijas Vēstnesis, 1924. gada 8. jūlijā

Atmodusies strūkla. Pa Kalpaka ielu vakar pēcpusdienā ejot, varēja redzēt caur Esplanādes apstādījumiem slaidu šalti zibam gaisā. Kāda skaista aina! Atmodusies strūkla. Apsēžos uz sola iepretim baseinam un tūliņ sajūtu vaigā vēja atpūsto mikroskopisko ūdens putekļu valgmi. Strūkla spēcīgi sit augstā lokā, augstāk par liepu galotnēm. Pašā augšā ūdens strāva pārliecas, sabrūk kā šķidrs sudrabs. Pēc brītiņa vienādā līnija sajūk, straume sitas uz augšu grūdieniem, līdz izveidojas cieša, plaša konusveidīga dzīva ūdeņa masa. Katrs, kas nāk garām, apstājas. Bērni brīnās plaši ieplestām acīm. Kā nu ne: dzīvs brīnums. Baltā ezerā ūdens pietiekot – kāpēc gan nevarētu atmosties visas strūklas, un kārtīgi, un uz ilgāku laiku? Vasaru Rīgā palikušiem iedzīvotājiem tāda skrejoša ūdeņu šalts ir vesels notikums.