1954. gada 29. aprīlis. Pirms 70 gadiem Spilves lidlaukā ar svinīgu mītiņu atklāja Maskavas arhitekta Sergeja Vorobjova projektēto Rīgas lidostas ēku, kas līdz pat 70. gadu vidum skaitījās viena no lielākajām un skaistākajām PSRS rietumdaļā.

Būve bija iecerēta Staļina varas laikā un ar uzviju atbilda priekšstatiem par tā saukto sociālistisko reālismu un Staļina klasicismu arhitektūrā un mākslā. To cēla kā pompozu templi, kam, padomju preses izteicienus lietojot, bija jāliek "apbrīnā izsaukties". Iekšējos interjerus veidoja pārspīlēti grezni, par ko var pārliecināties arī mūsdienās. Griestus rotā saulainas rozetes un zvaigznes. Tieši pretī ieejai apmeklētājus gaida panno ar Dziesmu svētku gājienu uz "padomju Rīgas" fona. Simboliski tas atveidoja latviešu tautas ceļu uz komunismu un to, ko PSRS sauca par tautu draudzību. Citos gleznojumos – Siguldas rudens ainava, Jūrmala ar priedēm, jūru un saulainu liedagu. Par interjeriem "Cīņa" nākamajā dienā pēc atklāšanas vēstīja: "Iekšējo apdari veikusi kombināta "Māksla" mākslinieku brigāde. Mēbeles piegādājusi visvairāk Rīgas 3. mēbeļu fabrika un "Asociācija". Grīdsegas darinājis Obuhovas tepiķu kombināts, paklājus – Dagestānas mākslas izstrādājumu artelis "Čučņi" un vairāki citi līdzīgi uzņēmumi. Dažas atpūtas telpas grezno arī slavenie Ķīnas paklāji." 

Ēkas interjers ir padomju sociālistiskā reālisma kanonu sajaukums ar latviešu nacionālās kultūras elementiem un ornamentiem, sava laika tīrradnis, kamdēļ mūsdienās ēka iekļauta aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. 

Pēc projekta lidosta un lidlauks spēja vienlaikus uzņemt ap 50 tā laika lidaparātu, taču pēc šādas kapacitātes tai īsti nekad nebija nepieciešamības. No Spilves varēja aizlidot tikai uz atsevišķiem PSRS galamērķiem. "Cīņa" par tiem 1954. gadā rakstīja: "Uz Maskavu lido republikas vadošie darbinieki, mūsu darba pirmrindnieki, rakstnieki un zinātnieki, lai piedalītos valsts augstākās pārvaldes darbā, svarīgās sanāksmēs vai arī mācītos augstākajās skolās. Uz Kijevu lido mūsu strādnieki un speciālisti, lai dalītos darba pieredzē ar brāļu tautas biedriem. Uz Kuibiševu un Staļingradu lido jaunie inženieri, lai mācītos celt spēkstacijas, uz Kazahiju – lauksaimniecības speciālisti, medicīnas darbinieki, lai būtu noderīgi atmatu un vecaiņu apgūšanas darbā."

Jaunais Zemgalietis, 1924. gada 29. aprīlī 

Pirmā maija svinības. Jelgavas pilsētas valde, pamatojoties uz vietējo sabiedrisko organizāciju un skolu priekšstāvju lēmumu uzaicina visas organizācijas un iedzīvotājus ņemt dzīvu dalību pirmās Latvijas likumdevējas iestādes – Satversmes sapulces sanākšanas piemiņas dienas svinībās 1. maijā. Sapulcēšanās uz tirgus laukuma plkst. pus 12 dienā, no kurienes pēc karaspēka parādes notiks svinīgs gājiens pa pilsētu pēc sekoša maršruta: Ezera, Dobeles, Lielā un Pasta ielas, tad par Kalves šoseju līdz stacijai, no kurienes pa Aleksandra prospektu un Palejas ielu līdz Tirgus laukumam, kur manifestanti izklīdīs. Tos pilsoņus, kuri nesastāv par biedriem organizācijās, bet vēlētos ņemt dalību patriotiskā manifestācijā, pilsētas valde aicina sapulcēties un gājienā piedalīties kopēji ar pašvaldības priekšstāvjiem. Jelgavas latviešu biedrība lūdz savus biedrus pilnā skaitā sapulcēties biedrības namā 1. maijā plkst. pus 12, no kurienes notiks gājiens uz tirgus laukumu.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.