6.2 °C
1743. gada 27. jūnijā. Pirms 280 gadiem Dienvidigaunijas Hallistes muižas īpašnieka, Krievijas armijas artilērijas ģenerālleitnanta barona Karla Kaspara fon Gaugrebena ģimenē piedzima meita Šarlote, pēc apprecēšanās ar fon Līvenu dzimtas pārstāvi – Šarlote fon Līvena (1743–1828).
Šī kundze dzīves laikā sasniedza vienu no augstākajām pozīcijām, kādu vācbaltu aprindu pārstāvēm Krievijas impērijas laikā bija izdevies sasniegt. Cariene Katrīna II 1783. gadā viņu, atraitnēs palikušu, pēc Rīgas ģenerālgubernatora īra Džordža Brauna (Krievijas impērijas dienestā pazīstams kā Jurijs Brouns) ieteikuma pieņēma par galmadāmu Sanktpēterburgā un savu mazbērnu audzinātāju.
Baronese fon Līvena izrādījās ne tikai gudra un izglītota, bet arī enerģiska un stingra rakstura skolotāja, tādēļ viņai pilnībā uzticēja troņmantnieka, topošā cara Nikolaja I un viņa brāļa Mihaila audzināšanu. 1796. gadā savu māti Katrīnu II tronī nomainīja Šarlotes fon Līvenas audzināto bērnu tēvs Pāvils I. Pavalstnieku nemīlēto imperatoru Pāvilu I gāza un nogalināja 1801. gada 11. marta nakts galma apvērsumā.
Nostāsti vēsta, ka, sapratusi notiekošo, guvernante fon Līvena nesatricināmā mierā pamodinājusi piecus imperatora bērnus, likusi tiem saģērbties, sagādājusi karieti un apsardzi un naktī nogādājusi drošībā Ziemas pilī.
Izlēmīgā rīcība viņai turpmākajos gados sagādāja vislielākās labvēlības statusu un pietuvinātību cariskajai Romanovu dzimtai, līdz ar to arī ietekmi galmā, kur viņu uztvēra kā vecmāmiņu.
Latvijas vēsturē Šarlote fon Līvena būtiska ar to, ka līdz ar viņu sākās fon Līvenu dzimtas varenība un slava, kā arī ar faktu, ka pēc viņas rīkojuma 1797. gadā sāka tapt itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projektētā un arī mūsdienās apskatāmā Mežotnes pils.
To uzcēla 1802. gadā. Mežotni Šarlote fon Līvena saņēma par nopelniem kā dzimtas īpašumu, un Mežotnes baznīcas kapos viņa arī tika apbedīta.
Brīvā Zeme, 1923. gada 27. jūnijā
Latgales 1. kultūras svētki notiek Daugavpilī 30. jūnijā un 1. jūlijā. Pirmā dienā notiks kultūras biedrību un darbinieku kongress. Kongresa uzdevums — propagandēt kultūras darba nozīmi un uzdevumu Latgalē. Sestdienas vakarā pēc vietējā kora uzstāšanās notiks teātra izrāde, uzvedīs Akuratera "Pieci vēji". Otrā dienā turpināsies līdz plkst. 1 kongress, pēc tam notiks gājiens ar karogiem mūzikas pavadībā. Piedalīsies sportsmeņi, kongresa dalībnieki un visas vietējās latviešu organizācijas. Koncerta daļā uzstāsies Melngaiļa koris ar vairākām latgaliešu dziesmām. Pēc koncerta saviesīga dzīve. Kongresu atklās 30. jūnijā plkst. 10 no rīta valsts vidusskolas telpās, dalībniekiem pēc iespējas tiks ierādītas telpas nakts mājām; koncerts Dzelzceļnieku dārzā, lietaina laika gadījumā — dzelzceļa teātra telpās.
