3.2 °C
"Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas kultūrā" – šāda koša un dekoratīvi spilgta izstāde no vakardienas apskatāma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (LNVM).
Eksponēti gandrīz 200 vainagi: vēsturiskie no muzeja kolekcijas un vairāk nekā 20 Latvijas Mākslas akadēmijas studentu laikmetīgie darinājumi.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs glabā plašāko un unikālāko vēsturisko vainagu kolekciju mūsu valstī, ietverot gan arheoloģiski atrastos vainagus – senākie attiecināmi pat uz 6./7. gadsimta miju –, gan etnogrāfiskos, kas lietoti laikā no 18. līdz 20. gs. sākumam.
Līdz 17. gs. darinātie vainagi visbiežāk atrasti apbedījumos. Pēc pirmskristietības tradīcijām, mirušos pavadot aizsaulē, tiem līdzi deva nozīmīgākās lietas, arī vainagus. Tos atrod sieviešu un meiteņu apbedījumos. Vainagi ir uzieti arī vīriešu apbedījumos, kur tie doti līdzi kā dāvana vai ziedojums kopā ar citām sievietes rotām. Reizēm vainagi noglabāti arī depozītos, bet dzīvesvietās arheologi atraduši vien atsevišķas vainagu detaļas.
Senākie vainagi Latvijas teritorijā ir vietējo amatnieku darinājums no ievestas izejvielas – bronzas sakausējuma. LNVM Etnogrāfijas nodaļas apģērbu un tekstila kolekcijā savāktie vainagi galvenokārt ir darināti un lietoti 19. gadsimtā, tomēr tie iemieso saikni ar senāku laiku tradīciju.
Gatavojot izstādi, LNVM aicināja uz sadarbību arī piecus dažādu paaudžu dzejniekus, kuru muzeja krātuvē gūtie iespaidi transformējušies dzejas rindās. Eduarda Aivara, Andra Kalnozola, Ilmāra Šlāpina, Ivara Šteinberga un Krišjāņa Zeļģa rakstītais apliecina, ka arhaiskie nozīmju slāņi joprojām caurvij mūsu pasaules redzējumu un vērtējumu. Izstādes koncepcijas autores ir LNVM Arheoloģijas departamenta pētniece Irita Žeiere, Etnogrāfijas nodaļas galvenā krājuma glabātāja Inita Heinola un pētniece Astra Spalvēna.
Pajautājot tekstilšķiedrai. Mākslas muzejā "Rīgas birža" un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā jau no 16. jūnija līdz 17. septembrim apskatāmas 7. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles "QUO VADIS?" izstādes. Tas ir ievērojams kultūras notikums, kas pulcē 79 dalībniekus no 30 valstīm – Eiropas, Kanādas, ASV, Japānas, Brazīlijas, Kostarikas, Dienvidāfrikas, Taivānas u. c. Izstādēs piedalās autori, kuru darbus atlases procesā no 237 pieteikumiem izvēlējusies starptautiska žūrija. Vērienīgās galvenās izstādes divās daļās tie strukturēti tematiski, rosinot pārdomas par mākslas un nozares evolūciju mūsdienās, globālām ģeopolitiskām un sociālām problēmām, kā arī pievēršoties refleksijai par sevi konkrētajā laikā un telpā. Mākslinieki akcentējuši šodienas aktualitātes – nežēlīgo karu Ukrainā, pandēmiju un tās sekas, klimata pārmaiņas pasaulē – un citus sabiedrībai jūtīgus un sāpīgus jautājumus.
Operā – otrs Galā koncerts. Šodien Latvijas Nacionālajā operā un baletā Mārtiņa Ozoliņa muzikālajā vadībā un Elitas Bukovskas režijā skanēs otrs Rīgas Operas festivāla Galā koncerts. Tajā piedalīsies viesmākslinieki – ievērojamais turku tenors Murats Karahans un konkursa "Operalia" speciālbalvas "CulturArte" laureāts, tenors Arnolds Rutkovskis no Polijas –, izcilais latviešu basbaritons Egils Siliņš un Latvijas Nacionālās operas solisti Dana Bramane, Inga Šļubovska, Jūlija Vasiļjeva, Dainis Kalnačs un Jānis Apeinis, kā arī Latvijas Nacionālās operas orķestris un koris.
Unikāli trauki no Rīgas servīzes. Pateicoties mākslinieces Vijas Celmiņas, Latvijas goda konsula Vermontas štatā Dara Dēliņa un Latvijas goda konsula Filadelfijā Džona Medvecka ASV dibinātā fonda atbalstam, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) saņēmis nozīmīgu dāvinājumu – divus mākslinieciski vērtīgus sudraba priekšmetus –, kā arī atbalstu izstādes "Tikai neraudi!" veidošanai šovasar. Saņemtie priekšmeti ir sudraba pāra mērces trauki ar pamatnēm no tā dēvētās Rīgas servīzes. 18. gs. 80. gadu sākumā Augsburgā Vācijā tapušajiem priekšmetiem LNMM Ārzemju dārgmetālu kolekcijas kontekstā ir unikāla vērtība. Zināms, ka Rīgas servīze tika piegādāta 1784. gada 4. aprīlī, kad Rīgas ģenerālgubernators bija grāfs Džordžs fon Brauns. Tā bijusi paredzēta banketam līdz 40 personām un kopumā svēra apmēram 482 kilogramus. 1797. gadā, pārvedot servīzi uz Sanktpēterburgu, tā pazuda. Pašlaik ir zināmi tikai atsevišķi priekšmeti, kas atrodas muzejos vai privātkolekcijās. Unikālais dāvinājums no 17. jūnija apskatāms mākslas muzeja "Rīgas birža" pastāvīgajā ekspozīcijā – Eiropas mākslas galerijā (Makarta zālē).
Juris Ābols ar draugiem. Šovakar, īsto saulgriežu vakarā, plkst. 18 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) skanēs ekscentriskā latviešu komponista, flautista un dadaista Jura Ābola darbi, kuriem līdztekus programmā iekļauti viņa draugu un domubiedru opusi. Dažādu salikumu kamersastāvos satiksies spilgtie mūziķi – flautiste Liene Denisjuka-Straupe, vijolniece Liene Neija-Kalniņa, čellists Ēriks Kiršfelds, pianiste Kristīne Paula un koncerta īpašā viesa statusā – režisors un aktieris Varis Klausītājs.
Attiecību smalkums. Latgales vēstniecības "Gors" Mākslas galerijā līdz 30. jūlijam apskatāma mākslas fotogrāfes Elīnas Rukas personālizstāde "Mūžīgā šalkoņa", kas apvieno sevī fotogrāfiju un zīda diega smalkumu. Šis darbu cikls radies, domājot par attiecībām – ar ūdeni, partneri, attiecību un komunikācijas problēmām. Elīna Ruka (1981) mākslas izglītību ieguvusi Kondē Mākslas skolā Lionā un Kolumbijas koledžā Čikāgā.
