1983. gada 25. oktobrī. Pirms 40 gadiem ASV bruņotie spēki ar sešu Karību jūras salu valstu atbalstu uzsāka operāciju "Urgent Fury", kuras mērķis bija gāzt Grenādas salu prokomunistisko valdību, atjaunot konstitucionālo kārtību šajā valstī, kā arī garantēt ap 600 amerikāņu medicīnas studentu drošību un izslēgt iespēju, ka Grenāda kļūst par Kubas un PSRS militāro bāzi un priekšposteni Karību reģionā.

Reklāma

Rīkojumu iebrukumam deva ASV prezidenta Ronalda Reigana administrācija, un šie notikumi kļuva par vienu no spilgtākajām aukstā kara beigu posma epizodēm. Neatkarību no Lielbritānijas Grenāda ieguva 1974. gadā. Piecus gadus vēlāk varu tajā sagrāba komunistiski orientēti politiskie spēki, ko vadīja Moriss Bišops. Bišops uzsāka tuvināšanos ar Kubu un PSRS, ieguldīja lielus līdzekļus armijas apbruņošanā padomju ieročiem, tā ka tobrīd ap 100 tūkstošu iedzīvotāju lielā valsts varēja lepoties ar vienu no spēcīgākajām armijām starp Karību jūras salu zemēm. Vašingtonā lielākās raizes tomēr radīja jauna lidlauka būve ar 2700 m garu skrejceļu. Grenādieši apgalvoja, ka tas domāts tūrisma attīstīšanai, lielāku pasažieru lidmašīnu uzņemšanai, taču amerikāņiem radās pamatotas aizdomas, ka infrastruktūra drīzāk piemērota PSRS militāro transportlidmašīnu uzņemšanai. 

Turklāt lidlauku būvēja ap 800 Kubas strādnieku, kas, kā vēlāk izrādījās, bija militāri organizēti un labi bruņoti. 

1983. gada septembrī Grenādā valdošo kreiso politisko spēku starpā pastāvošās nesaskaņas izvērtās būtībā pilsoņu karā. Bišopu un viņa tuvākos līdzgaitniekus nogalināja. Politiskais haoss kļuva par ieganstu ASV operācijai, kas ilga četras dienas un noslēdzās ar komunistu armijas sakāvi, pagaidu valdības nodibināšanu un jaunām vēlēšanām 1984. gada decembrī. Pasaulē ASV iebrukumu vērtēja dažādi, taču visumā nosodoši. Tajā pašā laikā Grenādā 25. oktobris mūsdienās ir nacionālie svētki – Pateicības diena.

Latvija, 1923. gada 25. oktobrī

Cēsu apriņķis. Bēdīgs rudens. Rudenī zemkopji raugās uz saviem laukiem ar priecīgu vaigu, jo visi pavasara un vasaras pūliņi sola bagātīgu atmaksu. Ne tā tas ir šoruden. Var teikt, viss šis gads ir bijis priekš zemkopja ļoti neizdevīgs. 

Vasarā lielākā daļa siena, kas atradās uz upēm, applūda un sapuva. Tagad, rudenī, turpinājas tā pati bēdīgā aina. Lietus līst jau kādas 4 nedēļas diendienā ar maz pārtraukumiem. 

Lai gan jau pagājis vecais Miķelis, kad sniegam vārti vaļā, rets ir tas laimīgais, kas labību nopļāvis. Lielākā daļa vēl tik iesākuši labību pļaut, kartupeļi arī vēl nerakti. Bēdīgas izredzes ko labu par grūtajiem pūliņiem sagaidīt. Arī jaunie rudzi cieš, sevišķi stiprākās māla zemēs, no gliemežiem. Uz katra zemkopja vaiga prieka vietā lasāmas rūpes un bažas: kas būs?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.