Šis kartupeļu kaitēklis arī ir... baigais dirsējs un tātad klimata pārmaiņu potenciālais vairotājs.
Praktiski jau nav tādu, kuri nebūtu dzirdējuši stāstus par cilvēku darbības rezultātā atmosfērā izmesto gigantiski lielo oglekļa daudzumu, kas, iespējams, sekmē kardinālas klimata izmaiņas uz planētas ar visām no tā izrietošajām postošajām sekām vispirms jau tieši pašiem cilvēkiem. Bet, izrādās, globālajā sasilšanā savu būtisku ieguldījumu tomēr veic arī augi un dažādi dzīvie radījumi, tostarp arī vismazākie un šķietami pat nemaz nepamanāmie. Nesen ietekmīgais izdevums “Nature Communications” publicēja materiālu, šajā “noziegumā” atmaskojot, piemēram, kāpurus.
Noslēgtā apļa princips
Autoriem pēc nopietniem pētījumiem mērens pārsteigums izrādījusies atklāsme, ka mazie kāpuri tā dēvētās lielās darīšanas kārto faktiski tieši tāpat, kā tas sanāk visiem lielajiem dzīvajiem. Minēts piemērs ar divu pagaidām vislabāk izpētīto sugu kāpuriem – Lymantria dispar, kas vairāk pazīstami kā tā dēvētie nepāra zīdtārpiņi un kas pamatā mīt Ziemeļamerikā, kā arī Japānā, Eiropā, Mazāzijā, Kaukāzā, Sibīrijā, un Malacosoma disstria – adatainais meža zīdtārpiņš jeb parastā Ziemeļamerikas kode. Šie kukaiņu cilts pārstāvji (vispār jau arī citi, tikai konkrētajā pētījumā aplūkotas šīs divas sugas) masveidā mežos uzrodas reizi piecos gados, aprijot neiedomājami milzīgas lapu masas un vienlaikus izdalot tikpat gigantiski lielas fekāliju masas. Šīs fekālijas acumirklī kļūst par barību mikrobiem, un visā šī pārstrādes procesa rezultātā, kā noskaidrots konkrētajā pētījumā, atmosfērā ieplūst tik daudz saražotās ogļskābās gāzes, cik spēj saražot viena ļoti jaudīga siltumenerģētikas stacija...
Kembridžas universitātes profesors Endrjū Tanencaps paskaidrojis, ka būtībā šie kukaiņi darbojas gluži kā mazas mašīnas, kas ar oglekli bagātās lapas vienkārši pārvērš ar slāpekli bagātās fekālijās. Bet vēlāk šīs fekālijas iekļūst, piemēram, ezeros, kas ļoti ievērojami spēj mainīt ūdens ķīmisko sastāvu, un tā rezultātā ezeri kļūst par izplūdes gāzu jaudīgiem avotiem. Interesanti piebilst, ka līdz pat vēl nesenam laikam neviens pētnieku kolektīvs tieši kāpurus nebija iekļāvis savos nākotnes klimata izmaiņu modeļos. Un, kā to tagad var skaidri redzēt, gluži nepamatoti. Izrādās, aprēķinos par iespējamo cilvēces izdzīvošanu obligātā kārtā tomēr jāņem vērā arī šādi aspekti, kas pirmajā acumirklī varētu šķist tikai kaut kādi “nebūtiski sīkumi”.