Starptautiska pētnieku grupa Šveices pilsētas Cīrihes augstākās tehniskās skolas vadībā izstrādājusi mākslīgā intelekta (MI) paveidu, kas palīdzējis labāk izpētīt Mēness tumšās puses noteiktus apgabalus. Šie iegūtie dati katrā ziņā palīdzēs noteikt piemērotākās vietas nākotnē sagaidāmajām Mēness misijām.

Piebilsts, ka pētnieku komanda izmantojusi attēlus, kurus uzņēmusi Lunar Reconnaissance Orbiter kamera, kas jau vismaz desmit gadus fotografē Mēness virsmu. Ar MI palīdzību tagad izdevies Mēness tumšo pusi padarīt redzamu, un, izanalizējot iegūtos attēlus, pētnieki konstatējuši, ka šajos Mēness apgabalos tomēr nav ūdens ledus formā, lai gan skaitījās, ka tā esamība jau ir pierādīta, izmantojot citas iekārtas. 

Un tagad esot skaidri zināms, ka Mēness dienvidpols nekad nesastopas ar saules gaismu, kas to padara maksimāli aukstu – temperatūra polā ir no -170 °C līdz -240 °C, faktiski ļoti tuvu absolūtajai nullei (-273,15 °C).

Patlaban pētnieku grupa izpētījusi vismaz 13 potenciālās NASA misijas Artemis nosēšanās vietas, un tieši šā pētījuma rezultāti ļaušot precīzi izplānot maršrutus Mēness tumšās puses dažādos rajonos, kas katrā ziņā ievērojami samazinās riskus, kādiem tur allaž pakļauti ne tikai kosmosa pētnieki, bet arī pētnieciskie roboti.