Clear 2 °C
P. 30.12
Daniela, Dāniels, Dāvids, Dāvis
SEKO MUMS
Reklāma
Sākas ārstniecības augu vākšanas sezona.
Sākas ārstniecības augu vākšanas sezona.
Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Ārstniecības augu vākšanai vajadzētu pieiet ar lielu rūpību, ņemt vērā seno zintnieku zināšanas, augu vākšanas likumus. Velti tie kādu laiku noniecināti kā nederīgi māņi tikai tāpēc, ka mūsdienu gudrie prāti tos nevarēja izskaidrot.

Reklāma

Vecie augu vācēji saknes rakuši naktī – mēnesnīcā ar zelta vai vara lāpstiņām? Kam tādas burvestības, rokam dienā, kad var redzēt, kur rok un ko rok!

Bet viņiem tā darīt lika gadu tūkstošos uzkrātie novērojumi, un tagad, kad izpētīti augos noritošie bioķīmiskie procesi, atliek atzīt – lai no kurienes senči guvuši savas zināšanas, taisnība ir viņiem: pie kuras vainas kura zālīte palīdz un kad ievācama. Tā zelta vai vara lāpstiņa vien tēlainai piekodināšanai par mīlestību, rūpību un saudzīgumu, ar kādu augi, to daļas, dziedniecībai vācami.

Mizas

Mizas ievāc pavasarī, pastiprinātas sulu cirkulācijas laikā, jo tad tās labāk atlec no koka. Mizas ņem no jauniem, pieaugušiem kokiem. Pavisam jaunu kociņu mizas nederēs, jo tajās vēl nebūs gana daudz veselībai tik noderīgo ķīmisko vielu. Arī vecu koku miza nav ārstniecībai derīga, jo uz tās jau aug ķērpji, sūnas, bet šāds piejaukums nav vajadzīgs.

Stumbrā vai zarā 10–30 cm attālumā vienu no otra iegriež divus apločveida griezumus, tad tos savieno ar garenisku griezumu un mizu noloba. Var izgriezt arī taisnstūrveida sloksnes. Lielu gabalu mizas nedrīkst lobīt, jo tad koks var sākt nīkuļot. Savukārt, ja tādu nogriež no zariem, tie nokaltīs. Vislabāk no koka nocirst vai nogriezt dažus zarus, jo no tiem var nolobīt visu mizu. Mizas biezums – 0,5–3 mm.

Pirms ķeras pie darba, jāatceras kokam palūgt atļauju un pēc tam pateikties.

Pumpuri

Pumpurus ievāc pavasarī, kad tie piebrieduši, bet pumpurzvīņas vēl nav atvērušās. Var nogriezt zarus, izžāvēt caurvējā, tad nolasīt pumpurus. Ja nepieciešams, tos žāvē papildus – līdz 25 oC temperatūrā.

Ziedi

Pareizi ziedus vākt saulainā dienā.

Ziedus, arī to daļas un veselas ziedkopas ievāc īsi pirms pilnīgas uzziedēšanas, tad tajos ir visvairāk ēterisko aromātu un citu vērtīgu vielu. No lakstaugiem ziedus noplūc ar rokām, bet no kokiem vispirms nogriež ziediem bagātus sīkos zarus un tad nolasa ziedus. Gan no lakstaugiem, gan kokiem ņem veselākos, labākos, kaitēkļu nebojātos ziedus. Jālūko, lai augi, koki augtu tīrās vietās. 

No savvaļā augošiem augiem nedrīkst nolasīt visus ziedus – vismaz daži jāatstāj sēklai.

Pareizi ziedus vākt saulainā dienā. Nedrīkst tos vākt agri no rīta un vēlā vakarā, nav vēlams apmākušās dienās.

Groziņos vai citos traukos, kuros liks savāktos ziedus, ieklāj tīru papīru vai lina drāniņu. Nedrīkst vienā traukā likt dažādus ziedus, pat ja tie tiktu atdalīti ar papīru vai drāniņu.

Reklāma
Reklāma

Ziedi jālasa ļoti uzmanīgi, pie tiem nedrīkst piejaukt citas auga daļas. Liekot groziņā, spainītī, jālūko, lai tie nesaspiežas, un uzmanīgi jānes mājās – lai ceļā tie nekratītos un pirms žāvēšanas nesabojātos to izskats. Atnestus mājās, ziedus nedrīkst ilgi turēt grozā. Tos iespējami ātri izklāj žāvēšanai – kopā vīstot, tie bojājas. Tāpēc vietu žāvēšanai vajag sagatavot vēl pirms ziedu vākšanas. Izklāj rūpīgi, attīra no piemaisījumiem, bojātām daļām.

Lapas

Lapas ievāc pilnībā izaugušas, vislabāk auga ziedēšanas sākumā, noplūcot ar rokām. Nevajag tās braucīt, jo steiga šajā darbā nav vēlama. Katru lapu no zara vai stublāja nolasa atsevišķi, lai tās būtu glītas, netiktu ieplēstas. Lapu dēļ nevajag lauzt visu koka zaru vai stublāju. Jālūko, lai, lapas vācot, zari netiktu aizlauzti, savainoti.

Arī lapas jāievāc saulainā dienā. Agri no rīta, kamēr rasa, miglā, ja diena apmākusies, lapas nevar vākt. Ievācot ņem zemākās, saknēm tuvākās, lielākās lapas. Jālūko, lai tās nav savainotas. Lai netraucētu auga tālāku attīstību, nedrīkst noraut visas lapas. Liekot lapas traukā, kurā ieklāts tīrs papīrs vai lina auduma drāniņa, tās liek rūpīgi citu virs citas, lai tās viegli nospiestos, tad žāvējot tās nesatīsies, nesakrokosies. 

Nedrīkst vienā traukā likt vairāku koku lapas, pat ja tās tiek atdalītas.

Pirms žāvēšanas lapas attīra no piemaisījumiem, bojātām lapām, nogriež garos kātus. Mazākās lapas žāvē, izklātas uz plauktiem, galdiem. Lielās pirms žāvēšanas var savērt diegā un pakārt pie sienas, griestiem.

Viss augs

Ja ārstniecībai lieto visu augu: stublāju, ziedus, lapas, pumpurus, augļus, to ievāc ziedēšanas laikā. Ja no auga lieto tikai stublāju un lapas, tas jāievāc pirms ziedēšanas, jo tad stublājā un lapās būs vairāk ēterisko aromātu un citu vērtīgu vielu. Parasti ievāc augu galotnītes bez koksnainās daļas.

Ziedkopās ir daudz ēterisko aromātu un citu vērtīgu vielu.

Dodoties vākt visu augu, līdzi jāņem nazis vai šķēres, lai varētu rūpīgi nogriezt pie saknes – raut laukā ar visu sakni nevajag, lai neiznīcinātu augu. Arī tiem augiem, kuru saknes lieto ārstniecībai, vācot virszemes daļas, saknes atstāj zemē, cenšoties tās neizkustināt – lai veselas un stipras tās ievāktu rudenī vai pavasarī.

Savāktie augi groziņā jāliek rūpīgi, lai tie nesaspiestos, nesalocītos.

Uzmanīgi ar indīgu lapu, visu augu vākšanu! Tos vāc tikai cimdos. Jāraugās ar cimdiem nepieskarties atkailinātajām auguma vietām, līdzpaņemtajam ēdienam. Indīgie augi jāvāc, jāžāvē, jāapstrādā un jāuzglabā atsevišķi no pārējiem augiem. Tos nedrīkst vākt un sagatavot bērni!

Saknes

Saknes, sakneņus, gumus ievāc agrā pavasarī, vislabāk aprīlī, kad daba tikko mostas dzīvībai, vai vēlā rudenī, kad stublājs jau nodzeltējis, novītis – dzīvība augā atkal dziest. To, kad kura auga saknes labāk ievākt, norāda pati daba – augus ar ne visai augstiem stublājiem pavasarī grūti ieraudzīt, tātad to saknes labāk vākt rudenī. Savukārt augus, kuru stublāji augsti, lieli, dūšīgi, pavasarī viegli atrast pēc pērnajiem sakaltušajiem stublājiem – tātad to saknes vācamas pavasarī.

Saknes izrok ar lāpstu vai dakšām un paņem tik, cik vajadzīgs, pārējās rūpīgi un ar pateicību sakārto atpakaļ zemē.

Savāktajām saknēm notrauš zemi, nomazgā. Ja augs aug stāvošā ūdenī, duļķainā vietā, saknes jāattīra un jānomazgā ar sevišķi rūpību – lai pie tām, zemes stumbra nepaliktu kāds sīks tārpiņš. Jāpēta ļoti uzmanīgi, jo tos dažkārt grūti pamanīt un dabūt nost – tie ar īpašu vielu pie tā it kā pielīmējušies. Nomazgātās saknes liek apžūt.

Paparžu sakneņus, lakricu saknes pirms žāvēšanas nemazgā, bet smiltis rūpīgi nobirdina pēc izžāvēšanas. Dzeguzeņu gumus, žeņšeņa saknes pirms žāvēšanas noplaucē.

Sēklas

Sēklas ievāc, kad sēklu galviņas, pogaļas, pākstis sāk kalst, – tad tās jau labi ienākušās.

No seno zintnieku ieteikumiem

  • Augu virszemes daļas vāc jaunā, augošā mēnesī, jo tad lapās un stublājos visvairāk dažādu vērtīgu vielu. Tās ir smagākas svarā un žāvēšanas laikā nesabirst, ir daudz izturīgākas un aromātiskākas.
  • Saknes un sakneņus vāc vecā, dilstošā mēnesī, kad tās ar vērtīgajām vielām bagātākas, jo vielas no lapām un stublājiem virzās uz zemi, uz saknēm un paliek tur maksimālā daudzumā, līdz mēness atkal sāk augt. Augošā mēnesī vāktas saknes ir vieglākas svarā, jo nabagākas ar vērtīgajām vielām.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

PIERAKSTIES ŠEIT
MĀJA ĢIMENE
Reklāma