10 °C
"Baltu ceļš" aptver seno baltu tautu vēsturi un apdzīvotās teritorijas. Vēsta par seno baltu tautu unikālo vēstures mantojumu, kas vēl nesen bijis maz pētīts un noslēpumainības plīvura klāts un ar kuru tagad mēs, latvieši un lietuvieši – baltu pēcnācēji un šobrīd vienīgās baltu tautas, – varam patiesi lepoties un saudzīgi nodot turpmākajām paaudzēm. Šoreiz apskatīsim pārgājienu iespējas Latvijā.
Staldzenes stāvkrasts – Ventspils muzejs – Grīžu velna beņķis – Lagzdienas pilskalns
- 1 dienas maršruts ar auto. Var sadalīt vairākos pārgājienu posmos
- 65 km
- Pieejams ar bērnu ratiem: Ventspils muzejs, Grīžu velna beņķis
- Skaisti fotoskati
- Kur paēst: Ventspils alus darītava Courlander, radošā maizes laboratorija RAMALA
Ventspils un tās apkārtne bija senās Ventavas zemes teritorijā. Pārvaldes centrs atradies Lagzdienas pilskalnā. Ventava sākotnēji bija Baltijas somu – lībiešu priekšteču – apdzīvota zeme. Vikingu laikos Ventas ūdensceļu izmantojuši arī skandināvu tirgotāji un sirotāji. 11. –12. gadsimtā Ventavu iekaroja kurši. Jau pirmsvācu laikos notika pakāpeniska vietējo iedzīvotāju pārkuršošanās un ar to saistīta agrāko somugrisko vietu vārdu izzušana vai baltiskošanās. Mūsdienās Ventas lejteces iedzīvotājus, kas runā īpašā tāmnieku izloksnē, dēvē par ventiņiem.
Četrus līdz astoņus m augsts krasts, kurā apmēram 400 m garumā atsedzas dažādās Baltijas jūras stadijās veidojušies nogulumi. 2021. gadā Staldzenes stāvkrasts izvēlēts par Latvijas Gada ģeovietu. Staldzenes stāvkrastā ir atrasts šobrīd Latvijā lielākais vēlā bronzas laikmeta rotu depozīts, kas apskatāms Ventspils muzejā. Tas ir nozīmīgs arī dabas vērtību ziņā, apvienojot burvīgas jūras un stāvkrastu ainavas. Savu neparastumu stāvkrastam piedod uz dienvidiem esošais līdz 2,3 m augstais ūdenskritums, kas neraksturīgi izveidojies uz kūdrainas pamatnes.
Lai apskatītu Staldzenes stāvkrastā atrasto vēlā bronzas laikmeta rotu depozītu, jādodas uz Ventspils muzeju Livonijas ordeņa pilī. Tajā aplūkojamas liecības par cilvēku dzīvi no akmens laikmeta līdz 20. gadsimtam, tostarp arī vissenākais ar cilvēku darbību saistītais priekšmets Latvijā – 12 500 gadu sens cirvītis no ziemeļbrieža raga.
Pie senā Grīžu velna beņķa ved neliels, līkumots meža ceļš. Iespaidīgs klubkrēsla formas dižakmens atrodas egļu mežā, iezīmējot seno kuršu un lībiešu zemju robežas. Nostāsti par akmens neparasto izskatu vēsta, ka velns, raugoties, lai kurši ar lībiešiem neplēstos, sēdējis, līdz iesēdējis tā pašreizējo formu. Ievērojams arī citu Latvijas dižakmeņu vidū, tas izceļas ar 35 kubikmetru tilpumu, 17 m apkārtmēru un 3 m augstumu.
Lai gan tālāk jāmēro salīdzinoši ilgāks ceļš, tomēr ieteicams aizbraukt līdz Lagzdienas pilskalnam. Tas atrodas fantastiski gleznainā vietā Ventas upes krastā, un no ierīkotās skatu platformas paveras vienreizējs skats gan uz Ventas augšteci, gan lejteci. No pilskalna vienlaikus pārredzami trīs Ventas līkumi. Pilskalna apdzīvotības sākums attiecināms uz 1. gadu tūkstoti. Spriežot pēc 20. gadsimta sākumā šeit veiktajiem izrakumiem, senkapos apbedītos var identificēt kā atsevišķu Baltijas jūras somu grupu, iespējams, ka Indriķa Livonijas hronikā pieminētos vendus. Pieļaujams, ka šī pati sentauta apdzīvojusi arī Lagzdienas pilskalnu.
