15 °C
"Baltu ceļš" aptver seno baltu tautu vēsturi un apdzīvotās teritorijas. Vēsta par seno baltu tautu unikālo vēstures mantojumu, kas vēl nesen bijis maz pētīts un noslēpumainības plīvura klāts un ar kuru tagad mēs, latvieši un lietuvieši – baltu pēcnācēji un šobrīd vienīgās baltu tautas, – varam patiesi lepoties un saudzīgi nodot turpmākajām paaudzēm. Šoreiz apskatīsim pārgājienu iespējas Latvijā.
Tērvetes arheoloģiskais komplekss – Tērvetes 12. gadsimta koka pils – Vilces dabas parks
- 1 dienas maršruts
- 15 km
- Nav pieejams ar bērnu ratiem
- Kur paēst Tērvetē: kafejnīca MammaDaba, kafejnīca Sprīdīši, bistro Saime
Tērvetes seno zemi sauca par Tērveteni, Sileni. Ir tikai pieņēmumi, kā cēlies Tērvetes vārds un ko tas nozīmējis. Tere veten ir somugru cilmes vārds, kas nozīmē – ūdens sveicina. Tērvetes pilskalns bijis varens seno zemgaļu centrs, apdzīvots jau
1. gadu tūkstotī pirms Kristus. Te valdījuši slaveni zemgaļu valdnieki – Viestards, Namejs un, iespējams, arī Šābis.
Tērvetes arheoloģiskais komplekss ietver Tērvetes pilskalnu ar divām priekšpilīm, Svēto kalnu ar priekšpili, senpilsētu, Putnu kalnu, Klosterkalnu un Livonijas ordeņa laika pilsdrupas. Pilskalns saglabājis stāvās nogāzes un aizsardzības valni, vienu no lielākajiem Baltijas reģionā. Tam ir dabiski veidotas stāvas nogāzes, bet senatnē, ierīkojot nocietinājumus, tās padarītas vēl stāvākas. Latvijas teritorijai unikāls ir Tērvetē atrastais māla apmetuma gabals ar stabulētāja attēlu. Jāatzīmē arī, ka pēc izmēra viens no lielākajiem Nameja gredzeniem atrasts tieši Tērvetes pilskalnā arheoloģisko izrakumu laikā.
Iepazīties ar Tērvetes arheoloģiskā kompleksa vēsturi var netālu esošajā Tērvetes 12. gadsimta koka pils rekonstrukcijā. Pils ir vēstures muzejs, kurā iekārtotas vairāku ekspozīciju telpas ar Baltijā plašāko eksponātu klāstu par dzelzs laikmeta zemgaļu materiālo kultūru. Var aplūkot zemgaļu rotas, apģērbus, pilskalnu attēlus, Tērvetes pilskalna pili un tās nocietinājumu rekonstrukciju – maketu, sadzīves priekšmetus, mēbeles, ieročus un izstādi ar Latvijā lielāko zobenu kolekciju. Apskatāma arī zemgaļu valdnieka Viestarda vaska figūra un 3D filma par seno zemgaļu dzīvi dzelzs laikmetā. Koka pils pagalmā aplūkojamas arī saimniecības ēkas. Katru gadu augusta otrās nedēļas nogalē pils pagalmā norisinās tradicionālie Zemgaļu svētki, kad notiek karavīru un bruņinieku cīņu turnīri, tiek inscenēts uzbrukums pilij, kura laikā pils iedzīvotāji aizstāvas, kā māk. Savukārt seno amatu meistari ne tikai tirgojas, bet demonstrē arī savas amata prasmes, nodarbēs iesaista svētku dalībniekus, viņi piedalās zemgaļu rotu, sadzīves priekšmetu radošajās darbnīcās. Tērvetes koka pils īpašnieks – vēsturnieks, arheologs Normunds Jērums – lasa lekcijas par zemgaļu materiālo kultūru, demonstrējot gan seno zemgaļu arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, gan rotu, apģērba, karavīru aprīkojuma rekonstrukcijas. Arī ikdienā, iepriekš piesakoties muzeja darba laikā, par zemgaļu un Tērvetes pils vēsturi pastāstīs gids. Vairāk: www.lielkenins.lv.
Pēc Tērvetes vēsturiskā mantojuma iepazīšanas dodies uz Vilces dabas parku, kas piedāvā labiekārtotas pastaigu taciņas 3 km garumā ar Vilces pilskalna apmeklējumu. Seno zemgaļu vidējā un vēlā dzelzs laikmetā apdzīvotais 12 m augstais Vilces pilskalns atrodas Vilces un Rukūzes upju satekā. Pilskalna plakums nav liels – 10 x 5 m, tā lielākā daļa ir Vilces upes izskalota un nogruvusi. No pilskalna uz dienvidiem ārpus nocietinājumiem ir lielāks izlīdzināts laukums, kur, iespējams, bijusi priekšpils. No Vilces muižas pa pastaigu taku var aiziet līdz pilskalnam un no tā virsotnes pārlūkot ielejas un Rukūzes smilšakmens atsegumus. Līdzās pilskalnam atrodas Zaķu pļava un Vilces grava, viena no leģendārā laupītāja Kaupēna iemīļotajām darbības vietām.
